Aiz kabineta loga – plaukstoša pļava, kādu pilsētas mūros neatrast. Dakteri Krimuldas novada iedzīvotāji iepazinuši arī kā vietējo "kultorgu", kas aktīvi organizē braucienus uz teātra izrādēm.
1. Vai cilvēkiem aizvien ir paniskas bailes no zobārsta?
– Bailes nekad nav zudušas. Tas saistīts ar pieredzi un šausmu stāstiem, ko pārmanto paaudze no paaudzes. Visvieglāk ir pārliecināt bērnus, taču svarīgi, lai vecāki bērnu uz pirmo vizīti atved vēl tad, kad nekas nesāp, tikai apskatīties. Ja problēmiņa ir maza, tikt galā ir daudz vieglāk. No šprices baidās visi, taču pēc tās nesāp.
2. Veseli un skaisti zobi – labi gēni vai pareiza mutes higiēna?
– Agrāk uzskatīja, ka liela nozīme ir gēniem, taču noteikti tā ir higiēna. Var iegūt sliktus zobus, ja bērnībā daudz slimo un dzer zāles, un turklāt ir slinks zobu tīrītājs. Zobu veselību ietekmē arī nepareizs sakodiens. Ja tāds ir, nenotiek dabiskā zobu attīrīšana, kuru veic mēle un smaganas.
3. Kā mūsdienu ieradumi ietekmējuši zobu veselību bērniem?
– Pašlaik ļoti slikti zobi ir bērniem vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem. Jauniešiem no 18 līdz 20 gadiem zobi ir diezgan labi, jo viņu bērnībā skolās ļoti piestrādāja pie profilakses: lika dzert fluora tabletes, tīrīt. Skolas reizēm pat smaržoja pēc zobu pastas. Tagad ēdam ļoti daudz mīkstas pārtikas, un zobi netiek nodarbināti. Ja visu laiku ēd jogurtu ar cepumiem, it sevišķi vakaros, viss pielīp pie zobiem un neattīrās.
4. Vai cilvēki regulāri apmeklē zobārstu vai ierodas tikai tad, kad sāpes kļuvušas neizturamas?
– Ir kategorija, kas pie zobārsta nāk regulāri. Lai arī kādi būtu apstākļi, viņi naudu mēģina atlicināt. Taču ir kategorija, kas dzīvo no sāpoša līdz sāpošam zobam. Šiem pacientiem neinteresē, ka ar katru izrauto zobu ir aizvien lielākas problēmas un izmaksas. Tad saku: "Netīriet zobus. Lieliski! Man būs vairāk darba." (Smejas.)
5. Kādi ir dīvainākie tautas medicīnas līdzekļi pret zobu sāpēm, ko esat dzirdējusi?
– Zinu, ka vīrieši kādreiz sāpošā zobā pilināja akumulatora šķidrumu. Tad zobs ir pagalam un vairs nesāp, taču tikai līdz brīdim, kad infekcija iekļūst dziļāk. Vienīgais, kas var palīdzēt zobu sāpēm, ir zobārsts! Ja sāp, sāpēs vēl un vēl.
6. Ko smaids liecina par cilvēku?
– Tas pasaka, cik ļoti mīlam un rūpējamies par sevi. Ja ir skaisti un sakopti zobi, viss ir kārtībā. Vistrakākais ir, kad atnāk pusaudzes ar sarkanām lūpām, taču priekšējie zobi ar melniem caurumiem. Ar nokrāsotām lūpām jau nekas nebūs līdzēts. Jāsakopj arī mute.
7. Kā "gudrības zobi" ieguvuši savu nosaukumu?
– Par to neesmu interesējusies. Taču man ir bijis kuriozs, ka pacientei liekam mutē platīti, bet kundze pēc kāda laika sūdzas, ka kaut kas spiež. Izrādās pacientei gudrības zobs sācis augt 60 gadu vecumā. Tie ir neprognozējami.
8. Kā pareizi izvēlēties zobu pastu, neapjūkot lielajā piedāvājuma klāstā un reklāmu solījumos?
– Vienalga, kāda ir zobu pasta, galvenais ir zobus tīrīt ar pareizām mehāniskām kustībām. Ar to parasti grēkojam – zoba augšējā daļa ir notīrīta, bet pie smaganas veidojas mikrobu slānis. Praksē ir gadījies, ka atnāk 80 gadus veca tante, bet mutē ir visi zobi un neviena cauruma. Izrādās, ka viņa bērnībā zobus tīrījusi ar bērza ogli no plīts.
9. Kādreiz bija populāri mutē likt zelta zobus. Kādas tagad ir modes tendences?
– Kādreiz uzskatīja, ka zelts ir labākais metāls, un tas liecināja, ka esi bagāts. Taču lika arī nerūsējošā tērauda zobu, pārklātu ar nitrītu, kas pie lielākas slodzes atguva metāla krāsu. Vēl ir zobu implanti, ko ieskrūvē žoklī. To jau dara "pa labi un pa kreisi". Tāpēc pacientiem vajadzētu rūpīgi painteresēties, vai dakteris to apguvis kursos vai dara to pats uz savu galvu.
10. Vai zobārsta ikdienā gadās kuriozi?
– Jā, bieži. Gadījies, ka vakarā skatos – kāja gluži zila, un tad saprotu, ka pacients bijis ļoti stipri tajā iekrampējies. Vai tēvs tur tādu mazu, mazu puisīti, bet pēkšņi skatos, puisīša vairs nav, viņš jau ir aizlīdis aiz krēsla. Citus nes pār plecu. Ir bijis, ka bērns zobārsta krēslā ļoti bļauj, bet, prom ejot, pasaka: "Man nemaz nesāpēja!" Reizēm ar māsiņu spriežam, ka jāraksta memuāri.
Iepriekš:
Pret sauli – ar prātu un alveju