1. Kādas ir iedarbīgākās "zāles" fizioterapijā?
– Ne medicīniskas, ne tablešu vai injekciju veidā. Tā ir masāža, kuru kombinējam ar manuālo terapiju, dažādu veidu vingrošana, zīdainīšiem – bobata vingrošana, kas palīdz aktivizēt konkrētas ķermeņa daļas, mazināt hipertonusu pleciņos, rociņās, kājiņās, tā aktivizējot ķermeni un veicinot bērna fizisko attīstību.
2. Fizioterapija Latvijā ir samērā jauna nozare. Kas jūs mudināja kļūt par fizioterapeiti?
– Agrāk bija izdalītas dažādas jomas: manuālā terapija, masāžas, fizikālā terapija. Tagad tās aptver viena nozare – fizioterapija. Paula Stradiņa 2. medicīnas skolā izmācījos par medmāsu un ilgus gadus strādāju P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas nodaļā ar plaušu slimību pacientiem. Palīdzēju pacientiem mainīt ikdienu, aktivizēt viņus, lai pacienti spētu paši strādāt ar sevi. Taču sapratu, ka man vajag kaut ko vairāk, tāpēc iestājos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un izmācījos par fizioterapeiti.
3. Ar kādām kaitēm pie jums visbiežāk vēršas Salaspils iedzīvotāji?
– Daudzi nāk ar sāpošu muguru, pēc traumām. Taču mūsu pacienti ir ļoti zinoši – ja ir veselības problēmas, pēc palīdzības vēršas laikus. Ļoti reti sastopos ar pacientiem, kuri palīdzību meklē tikai tad, kad jau vairs nevar paiet. Pie manis vēršas bērni ar stājas problēmām, skoliozi. Ir arī gados vecāki cilvēki, kas grib būt aktīvi un vingro gan grupiņās, gan individuāli. Salaspils ir ļoti bagāta ar maziem bērniņiem, kuriem vadu bobata vingrošanu un veicu masāžas. Tāpēc, par sarūgtinājumu mammām, jāsaka, ka rindas ir ļoti garas.
4. Aptuveni 80 procentiem pamatskolas skolēnu ir nepareiza stāja. Kāds ir iemesls bērnu muguras problēmām?
– Mazkustīgs dzīvesveids, ilgas stundas pie datora, televizora, kā arī smagās skolas somas. Mana meita mācās ceturtajā klasē, tāpēc zinu, ka somas tiešām ir ļoti smagas. Labākajā gadījumā tās tiek nestas uz muguras, taču daudzi bērni, īpaši vecāko klašu skolnieces, izvēlas smagās grāmatas nest uz viena pleca. Augošam organismam tas ir ļoti kaitīgi, jo mugurkauls šķobās.
5. Ar kādiem ieradumiem cilvēki visvairāk grēko pret savu veselību?
– Tā ir neatbilstoša darba vide, nepareizs ķermeņa stāvoklis, arī nepareiza diēta. Sēžot pie galda birojā, kājām būtu jābūt 90 grādu leņķī, datoram novietotam tieši pretī nevis kreisajā vai labajā pusē, citādi cilvēks sarotē un līdz ar to vienas puses muskuļi ir tonizēti, otras – atbrīvoti. Uz veselību negatīvu iespaidu atstāj arī starojums no datora. Viskaitīgākais ir stress un pārlieku steidzīgā ikdiena.
6. Kā atpūšas ārsti?
– Katrs cenšamies atrast savu nišu: viens lasa grāmatas, kas nav saistītas ar medicīnu, cits skrien, vingro. Es atpūšos, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, ātrsoļošanu. Vismaz trīs reizes nedēļā vakaros soļoju uz Rīgas HES dambi.
7. Iesakiet paņēmienus, kā ikviens var būt fizioterapeits pats sev!
– Lieliska metode ir skriešana lēnā solītī, pakāpeniski kāpinot slodzi, nūjošana, kas Salaspilī attīstās aizvien vairāk, soļošana, riteņbraukšana. Tuvojoties vasarai, darbošanās dārzā – tā ir daudz veselīgāka laika pavadīšana nekā pie televizora. Tomēr jebkurā sadzīves situācijā ir jāievēro, kā pareizi novietot ķermeni: ir jāatceras, ka dārzā labāk pieliekties nevis ar taisnām kājām, bet saliektām, autobraucējiem jāpiedomā, kā sēžam mašīnā.
8. Valdībā rit aktīvas diskusijas par "veselības nodokli". Kāda ir jūsu attieksme pret to?
– Nodoklis cilvēkiem liktu padomāt. Piemērs no manas prakses. Skolēnu vizītes apmaksā valsts – tas ir ļoti labi, jo šāda iespēja dod pirmās iemaņas, zināšanas par to, pie kā vajadzētu piestrādāt, kā pareizi vingrot. Bet ar to viss nebeidzas – ir jāvingro arī mājās, jo ar desmit vizītēm problēmas nebūs atrisinātas. Taču bieži sastopos ar attieksmi "mums pienākas". Ja pats kaut ko ieguldi, nereti arī atdeve ir lielāka.
9. Kurš ir jūsu iecienītākais seriāls par ārstu dzīvi?
– Man patīk "Doktors Hauss". Tajā ir humors, ārsta daudzveidīgā pieeja pacientam un, protams, apspēlētas mediķu savstarpējās un privātās lietas.
10. Vai atceraties kādu reizi, kad darbā neesat varējusi valdīt smieklus?
– No Ķekavas ar mašīnu ļoti steidzos uz Salaspili, jo kavēju darbu. Braucot pāri Rīgas HES dambim, kur ir taisns ceļa posms, nolēmu braukt ātrāk, bet te pēkšņi parādījās policijas auto. Sapratu, ka pirmo reizi desmit gadu laikā esmu pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus. Biju tik satraukta, ka negaidot izplūdu asarās. Atzīstot, ka esmu vainīga, un dodot dokumentus, netīšām iedevu arī norēķinu karti.
Policista kungs bija apjucis un sacīja, ka bankas karti viņam tomēr nevajadzēs, un piebilda, ka apzinās – ja uzrakstīs man soda kvīti, man būs infarkts. Sāku stāstīt, ka esmu fizioterapeite un steidzos uz darbu, uz ko policists atbildēja, ka viņam jau sen esot problēma ar kakla skriemeļiem un vai varot pie manis pierakstīties. Biju šokēta, bet uz šādas jaukas nots atvadījāmies.
Iepriekš:
"Dakter, man tās zāles nepalīdz nemaz!"