07.02.2018 07:44

Kur paliek onkoloģijas nozarei piešķirtie miljoni?

Autors  Una Griškeviča
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Labdarības lielkoncerts "Mūzika un dzīvība. Vienoti par iespēju!" Labdarības lielkoncerts "Mūzika un dzīvība. Vienoti par iespēju!" LETA

Kur īsti paliek un kā tiek sadalīti onkoloģijas nozarei piešķirtie līdzekļi, kas nebūt nav mazi? Un kur palika šim nolūkam piešķirtie, bet līdz pagājušā gada oktobrim neizlietotie četri miljoni eiro?

Meklēt atbildi uz šo jautājumu "Rīgas Apriņķa Avīzi" mudināja 30. janvārī "Arēnā Rīga" notikušais labdarības koncerts "Mūzika & Dzīvība. Vienoti par iespēju", kura laikā tika saziedoti 110 214 eiro, lai ar fonda "Ziedot.lv" starpniecību tie nonāktu pie 30 onkoloģijas slimniekiem, kam valsts atteikusi palīdzību. Lai to noskaidrotu, vērsāmies pie vairākiem nozares ekspertiem. Šo tēmu turpināsim pētīt arī turpmāk.

Ciparu karuselis
Dienā, kad "Arēnā Rīga" notika lielais labdarības koncerts, parādījās ziņa, ka valsts onkoloģijas nozarei piešķīrusi piecus miljonus eiro jaunu, efektīvāku pretvēža zāļu iekļaušanai valsts apmaksāto medikamentu sarakstā. Divi neiroendokrīno vēža formu ārstēšanai jau kādu brīdi bija pieejami, vēl divi – prostatas un krūts vēža ārstēšanai – ir pieejami no 1. februāra, bet līgumu slēgšanas stadijā ir – tātad tuvākajā laikā būs pieejami – vēl seši efektīvāki medikamenti plaušu un zarnu audzēju, kā arī hematoonkoloģijas pacientiem.

Par vēl septiņu zāļu iekļaušanu sarakstā pašlaik notiek sarunas. Nacionālais veselības dienests prognozē, ka jaunās zāles varētu palīdzēt kopumā 575 pacientiem gadā. Tātad kopā ar pērn piešķirtajiem 14 miljoniem eiro veidojas visai ievērojams cipars. Taču neiztērēto četru miljonu liktenis šā vai tā nav skaidrs.

"Ziedot.lv" sola palīdzēt 30 onkoloģijas slimniekiem
Tikmēr fonda "Ziedot.lv" Sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga skaidro, ka labdarības koncertā savāktie līdzekļi tiks sadalīti onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem nav piešķirti valsts apmaksāti vai ir pieejami tikai valsts daļēji apmaksāti medikamenti: "Viena zāļu kursa izmaksas svārstās no vairākiem simtiem līdz deviņiem tūkstošiem eiro mēnesī, taču visbiežāk šo cilvēku vienīgie ienākumi ir pieticīgais invaliditātes pabalsts."

I. Danga stāsta, ka palīdzība ir vajadzīga dažādu veidu vēža – zarnu, olnīcu, plaušu, melanomas, Hodžkina limfomas un citu – ārstēšanai. "Palīdzības apmērs vienam vēža skartajam plānots līdz pat četru tūkstošu eiro apmērā, ņemot vērā kārtējai ārstniecībai trūkstošo un akūti nepieciešamo summu. Jau šobrīd no koncertā saziedotajiem līdzekļiem ir sniegta palīdzība divām onkoloģiskām pacientēm par kopējo summu 2321,16 eiro. Viena no viņam ir rīdziniece, kura cīnās ar zarnu vēzi, otra sieviete ir no Krāslavas, un viņai ir Hodžkina limfoma."

Slimnieku atbalsta biedrība: Ir jāmaina sistēma!
Onkoloģijas slimnieku atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe saka – tā kā apritē ienāk aizvien jauni medikamenti cīņai ar onkoloģiskajām slimībām, naudas tam īsti nekad nepietiks.

"Tie teju 14 miljoni eiro, kas pērn tika iedalīti šai medicīnas nozarei, tika izmantoti ne tikai medikamentu izmaksu segšanai, bet arī algu paaugstināšanai un citām izmaksām," skaidro G. Berķe, uzsverot, ka, viņasprāt, vajadzētu mainīt sistēmu, piemēram, reizi ceturksnī pārskatīt jaunos inovatīvos onkoloģijas medikamentus, kas parādās apritē, un tos pēc iespējas iekļaut valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Tas būtu Nacionālā veselības dienesta uzdevums.

"Ir onkoloģijas pamatslimības, kuru ārstēšanai domāto preparātu izmaksas tiek nosegtas, taču rodas aizvien jaunas audzēju mutācijas, kam nepieciešamas pilnīgi jaunas zāles, un tās ir ļoti dārgas. Savukārt piemaksām, kas no valsts puses mēnesī tiek piešķirtas slimniekiem – un arī tikai pēc ārstu konsīlija lēmuma –, ir 14 tūkstoši eiro gadā. Pirmkārt, Nacionālais veselības dienests tos nemaz uzreiz nedod, otrkārt, visa atlikusī zālēm nepieciešamā summa jāsedz slimniekam pašam, un tie ir ļoti lieli, tūkstošos mērāmi cipari." G. Berķe min arī piemēru, proti, pēc dažādu šīs nozares konferenču apmeklēšanas ārvalstīs viņa uzzinājusi, ka arī bagātās valstis ļoti pārskata onkoloģijas slimniekiem paredzētās piemaksas par inovatīvajiem medikamentiem, taču "tās ir bagātas valstis. Mēs tādi neesam."

Jautāta, vai situāciju var risināt 30. janvāra labdarības koncertam "Mūzika & Dzīvība" līdzīgi pasākumi, G. Berķe atbild: "Dienu pēc koncerta sociālajā tīklā "Facebook" lasīju komentāru, ka šādu koncertu rīkošana nav situācijas risinājums. Protams, ir labi, ka šādi pasākumi notiek, taču dažkārt vienam pašam slimniekam zālēm un ārstēšanās kursam ir nepieciešami 100 tūkstoši eiro. Tāpēc uzskatu, ka sistēma jāmaina pašos pamatos."

"Nauda netiek tērēta pareizi!"
Līdzīgās domās ir arī neiroķirurgs un Saeimas deputāts Renārs Putniņš ("Vienotība"). Atbildot uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu, kur rodas pretrunas starp valsts iedalītajiem miljoniem onkoloģijas nozarei, to, kur var pazust neizlietotie miljoni, un kāpēc nauda jāvāc labdarības koncertā, viņš saka: "Finansējums tika iedots ļoti ātri, turklāt lielā devā. Veselības ministrija taču zināja, ka nauda būs, tāpēc vismaz plānam vajadzēja būt gatavam. Tagad naudas ir ļoti daudz, taču rodas sajūta, ka tā tiek "smērēta" pa visu laukumu, bet netiek ieguldīta konkrētās lietās. Ir sapirkts daudz dārgas aparatūras, pielikti klāt daudzi dārgi izmeklējumi, kas nav primārie pasākumi onkoloģisko pacientu ārstēšanai."

Par pārpalikušajiem, pareizāk sakot – neizlietotajiem, četriem miljoniem eiro R. Putniņš skaidro, ka teorētiski tie bijuši domāti "zaļajam koridoram", taču daudzi ārsti baidījušies pacientus sūtīt uz izmeklējumiem, tāpēc šī nauda netika izlietota. Tāpat viņš uzskata, ka arī ar pašreiz iedalīto naudu šai medicīnas nozarei nepietiks un būtu vajadzīgs vairāk.

"Nacionālā veselības dienesta piešķirtais finansējums – 14 tūkstoši eiro gadā – ir koks ar diviem galiem, jo, kamēr cilvēkam nav līdzekļu visa ārstniecības kursa iziešanai, nauda netiek piešķirta; tikmēr neārstējot slimība tiek ielaista, un iznākums bieži vien ir letāls. Iespējams, būtu lietderīgi iedot visu naudu uzreiz, lai, kamēr pacients meklē naudu visam kursam, viņš jau varētu uzsākt ārstēšanos un terapiju. Bet var jau saprast arī valsti – ja piešķirtā nauda tiek iztērēta, bet cilvēks pārējo nepieciešamo summu nav atradis, tad atkal tam nav jēgas."

Tāpat kā Gunita Berķe, arī Renārs Putniņš uzskata, ka ir jāmaina sistēma, visupirms domājot par kvalitātes kritērijiem – respektīvi, vai ir vērts ieguldīt līdzekļus, apmaksājot neiedarbīgus un novecojušus vietējos medikamentus, kam sarīkota pamatīga PR kampaņa un ko daži uzskata par panaceju, vai tomēr padomāt par starptautiski atzītu un pārbaudītu medikamentu iegādi, kas pacientu dzīves ilgumu pagarina vismaz par pieciem gadiem. "Tāpēc esam tur, kur esam – tērējam naudu, kur nevajag, bet tur, kur nauda ir vajadzīga, tās pietrūkst," viņš rezumē.