21.09.2017 15:28

Pētījums: iedzīvotāji vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Apspriežot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret savu veselību, nereti tiek minēts, ka cilvēki nepietiekami rūpējas par savu veselību. Izvērtējot šādu apgalvojumu, liela daļa – 41% – aptaujāto atzīst, ka vairāk sekotu līdzi savam veselības stāvoklim, ja uzlabotos profilaktisko veselības pārbaužu pieejamība.

Vairāk nekā puse respondentu arī norāda, ka veselības aprūpes sistēmā saskaras ar medikamentu un medicīnisko pakalpojumu dārdzību, kas, pēc viņu domām, visvairāk ietekmē sabiedrības kopējo veselību, – liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums.


Veselības aprūpei jāpiešķir lielāks finansējums un stingrāka tēriņu kontrole

Izvērtējot, kādas ir galvenās problēmas veselības aprūpes jomā Latvijā, iedzīvotāji visbiežāk nosaukuši medikamentu (67%) un medicīnisko pakalpojumu dārdzību (66%), kā arī nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei kopumā (62%). Tomēr jāpiebilst, ka medicīnas pakalpojumu dārdzība šogad minēta retāk nekā pirms diviem gadiem – 2015. gadā to par būtiskāko kritēriju uzskatīja 71% aptaujāto.

Nepietiekams medicīnas darbinieku skaits un darbinieku pārslodze atzīmēta ceturtajā vietā. Šo apstākli, salīdzinot ar aptauju pirms diviem gadiem, aptaujātie minējuši biežāk (2017.–39%; 2015.–35%). Tikmēr tādi faktori kā korupcija (20%) vai slikta tehnika, aparatūra (19%) iedzīvotājiem šogad nav šķituši pārāk aktuāli.

Runājot par to, kas būtu jādara, lai veselības sistēmā novērstu šīs problēmas, vairāk nekā trešdaļa respondentu ir pārliecināti, ka ir gan jānodrošina stingrāka kontrole pār naudas tēriņiem un to pamatotību (37%), gan veselības nozarei kopumā no valsts budžeta jāatvēl lielāks finansējums (37%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādīja, ka vispirms ir jāveic detalizēta esošās situācijas analīze – jāapzinās pakalpojumu izmaksas, reālā darbinieku noslodze u.c. faktori – un tikai atbilstoši secinājumiem jāizdara nākamie soļi (32%).

Domas nesaskan ar darbiem

Lai gan vairums aptaujāto apzinās veselīga dzīvesveida nozīmību, liela daļa iedzīvotāju nemaz nedara to, ko uzskata par veselīgu. Starp veselīga dzīvesveida priekšnoteikumiem respondenti min veselīgu uzturu (58%), pietiekamu miegu (37%) un regulāras fiziskās aktivitātes (37%), taču paši aptaujātie, lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā, drīzāk izvēlas pastaigas svaigā gaisā (50%) un pozitīvu domāšanu (45%). Nedaudz retāk, vēloties dzīvot veselīgi, tiek ievērota arī atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas (35%).

Apspriežot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret veselību, nereti tiek dzirdēti apgalvojumi, ka cilvēki paši nepietiekami rūpējas par savu veselību. Apsverot, kas uzlabotu šo situāciju, iedzīvotāji min, ka vairāk sekotu līdzi savam veselības stāvoklim, ja uzlabotos profilaktisko veselības pārbaužu pieejamība (41%). Salīdzinoši liela daļa pārstāv arī radikālāku viedokli – pēc viņu domām, pievēršanos veselībai varētu mudināt tikai savas veselības nopietna pasliktināšanās (36%).

Lai gan patlaban ir daudzas aktuālas veselīga dzīvesveida tendences, pret daudzām no tām cilvēki ir visai skeptiski un vairākām jau patlaban prognozē visai drīzu aktualitātes zaudēšanu. Visātrāk, pēc iedzīvotāju domām, savu popularitāti zaudēs svaigēšana (24%) un vegānisms (21%). Sportiskajām aktivitātēm, piemēram, skriešanai, nūjošanai un dalībai maratonos un citos masu sporta pasākumus tik straujš popularitātes noriets netiek prognozēts.