15.08.2017 11:56

Kā videospēles ietekmē smadzenes

Autors  “Kodols”, pēc “Medical News Today“
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Kā videospēles ietekmē smadzenes pixabay.com

Zinātnieki nesen apkopojuši un izanalizējuši vairāk nekā 116 pētījumu par videospēlēm, lai noskaidrotu, kā tās ietekmē mūsu smadzenes un uzvedību. Pētījums, ko vadīja Marks Palauss, publicēts žurnālā "Human Neuroscience".

"Videospēles gan slavē, gan demonizē, taču tas parasti notiek bez zinātniska pamatojuma. Videospēļu spēlēšana ir populāra nodarbe mūsdienu sabiedrībā, tāpēc katram par šo tēmu ir savs viedoklis," stāsta Palauss.

Ir aizvien vairāk pierādījumu tam, ka videospēles spēj ietekmēt smadzenes, turklāt tās rada izmaiņas vairākās smadzeņu daļās.

Apkopojot visus līdz šim veiktos pētījumus par videospēļu iedarbību, Palausa un viņa komandas mērķis bija noskaidrot, vai pētījumos iezīmējas kāda kopīga tendence, kā videospēles ietekmē smadzeņu funkcijas un struktūru. No visiem pētījumiem 22 analizēja smadzeņu strukturālās izmaiņas un 100 pētījumi – izmaiņas smadzeņu funkcionalitātē.

Rezultāti norāda, ka videospēļu spēlēšana ietekmē ne tikai mūsu smadzeņu darbību, bet arī struktūru.

Piemēram, ir zināms, ka videospēļu spēlēšana ietekmē spēlētāja uzmanību. Pētījumi rāda, ka videospēļu spēlētājiem ir uzlabojumi gan selektīvajā, gan ilgstošajā uzmanības noturēšanā. Vēl vairāk – smadzeņu daļas, kas atbildīgas par uzmanības noturēšanu, spēlētājiem ir vairāk attīstītas nekā tiem, kas videospēles nespēlē. Tādējādi spēlētāji patērē mazāk enerģijas, lai noturētu uzmanību vajadzīgajiem uzdevumiem.

Tāpat videospēļu spēlētājiem ir palielināts izmērs un attīstītākas spējas tām smadzeņu daļām, kas atbildīgas par vizuālo un telpisko aspektu. Proti, šī smadzeņu daļa nosaka spēju saprast attiecības starp objektiem telpā. Spēlētājiem, kas pētījumu laikā ilgstoši spēlēja videospēles, bija palielināts labās puses hipokamps.

Pētījumos tika gūts apstiprinājums tam, ka videospēļu spēlēšana izraisa atkarību.

No videospēlēm atkarīgajiem cilvēkiem atklātas izmaiņas neironu funkcijās, kas atbildīgas par spēju just prieku, apgūt jaunas zināšanas un rast motivāciju. Šādas izmaiņas sastopamas arī citādi atkarīgo cilvēku smadzenēs.

"Pētījumos lielākoties analizēta smadzeņu darbība laikā, kad tika spēlētas spēles, taču šīs smadzeņu izmaiņas ne vienmēr atspoguļojas reālajā dzīvē," piebilst Palauss. Pētījumi par videospēļu ilgtermiņa ietekmi vēl ir bērna autiņos, un zinātnieki joprojām pēta, kā kuri videospēļu aspekti ietekmē smadzenes ilgtermiņā.
"Pašlaik varam secināt to, ka videospēlēm ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme, un ir svarīgi to paturēt prātā, runājot par videospēlēm," saka Palauss.