25.06.2017 09:01

Kāpēc senioriem ir jāvingro?

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Nodarbības mūzikas pavadījumā notiek nelielās grupās, te ir iespēja satikt sava vecuma cilvēkus un socializēties. Nodarbības mūzikas pavadījumā notiek nelielās grupās, te ir iespēja satikt sava vecuma cilvēkus un socializēties. Oskars Briedis

Uzzinot, ka Siguldas Sporta centrā trešdienu rītos notiek vingrošana senioriem, "Rīgas un Apriņķa Avīze" devās noskaidrot, kāpēc tāda nepieciešama, ja seniori parasti saka, ka viņiem vingrot nevajag, jo viņi jau pietiekami izlokoties dārzā. Par senioru vingrošanu stāsta Siguldas Sporta centra trenere Fanija Šitca.

Tas ir mīts, ka senioriem vingrošana nav nepieciešama, jo viņi lokoties pa dārzu. Bieži vien viņi uzskata, ka nekādi speciāli vingrojumi, lai uzturētu sevi formā, nav vajadzīgi. Ir labi, ka viņi gūst emocionālu baudījumu, strādājot dārzā, bet darbs dārzā ķermeni nogurdina, it sevišķi pirkstu muskuļus, kas no strādāšanas kļūst īsāki. Tāpēc redzam, ka veciem cilvēkiem plaukstas ir mazliet saliektas, jo nav atbrīvotas. Tās, tāpat kā citi muskuļi, ir jāatbrīvo.

Ja muskuļi ir disbalanā (nepietiekami nostiprināti vai atbrīvoti), tas ietekmē stāju un gaitu, un veselības problēmas tikai saasinās. Tāpēc muskuļu mērķtiecīga stiprināšana un stiepšana ir ārkārtīgi svarīga jebkurā vecumā, bet darbs dārzā tos darbina, tomēr netrenē. No atpūtas, sēžot krēslā, veselības kaites nemazinās, jo nekas nav sliktāks ķermenim par sēdus pozu.

Senioru vingrošana pavisam noteikti atšķiras no tās, ko parasti veic jaunāki cilvēki. Zināmā vecumā katram cilvēkam ir sava diagnoze un kaites, ar kurām jāsadzīvo, bet tajā pašā laikā jāstiprina ķermenis, lai tas, cik nu ir iespējams, būtu formā atbilstoši katra veselības stāvoklim. Nestiprinot muskuļus, to masa samazinās, un to telpu aizpilda taukaudi. Līdz ar to, nemainoties ķermeņa aprisēm, tā struktūra ir cita. To nevajag ignorēt.

Jo aktīvāki ir vecāki cilvēki, jo veselīgāki. Aktivitātes ietekmē arī prāta spējas, un zinātniski ir pierādīts, ka fiziskas aktivitātes samazina Parkinsona, Alcheimera un citu slimību iespējas.

Fanija Šitca par veselīga dzīvesveida popularizēšanu un sporta aktivitāšu piedāvājuma paplašināšanu Siguldas novadā ir ieguvusi titulu “Siguldas novada Gada cilvēks sabiedriskajā dzīvē 2015”.Fanija Šitca par veselīga dzīvesveida popularizēšanu un sporta aktivitāšu piedāvājuma paplašināšanu Siguldas novadā ir ieguvusi titulu “Siguldas novada Gada cilvēks sabiedriskajā dzīvē 2015”.


Vingrošana ir svarīga arī pēc traumām. Protams, vispirms pie ārsta ir jānosaka veselības stāvoklis un iespējamā ārstnieciskā vingrošana. Kad cilvēks ir beidzis ārstnieciskās vingrošanas kursu, viņš var nākt uz sporta zāli. Ja viņš ir iepazinis savu ķermeni, viņš zina, ko nevajag darīt. Nav tik slikta veselības stāvokļa, lai nevarētu vingrot nemaz.

Kā uzskata zinātnieki un ārsti, senioriem, lai gūtu optimālu labumu savai veselībai, vajadzētu vingrot vairākas reizes nedēļā. Siguldas Sporta centrā nodarbības notiek reizi nedēļā, kad mēs stundas laikā izpildām vingrojumus, ar kuru palīdzību var nostiprināt visu ķermeni. Tie ir gan spēka, gan lokanības, gan līdzsvara vingrojumi.

Mans mērķis ir atgādināt senioriem tās lietas, ko viņi jau zina, un iemācīt jaunus vingrojumus, lai viņi tos var atkārtot mājās. Vingrošana senioriem ietver vingrinājumus, kas stiprina muskuļus un nervu sistēmu, trenē līdzsvaru un kustību koordināciju, uzlabo pašsajūtu, veicina asinsrites, gremošanas un elpošanas sistēmas veselību. Vingrinājumu intensitāte un fiziskā slodze tiek pielāgota individuālajām iespējām. Vingrojumu kustības tiek izpildītas lēni, plūstoši.

Ja kāds šaubās, vai ar vingrošanu nenodarīs sev ļaunumu, var atnākt pie manis uz bezmaksas konsultāciju, un mēs kopā nolemsim – doties pie ārsta vai tomēr jau vingrot kopā ar mums.