Šoferi un skaidrība ar auto būs
Jau pagājušās nedēļas sākumā kļuva zināms, ka uz plānotajām operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāja vakancēm pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēku. Liela daļa pretendentu ir no ārpakalpojuma sniedzējas – Rīgas sanitārā transporta autobāzes, bet pieteikušies arī kandidāti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, kā arī cilvēki, kuri dienējuši armijā. Kā bilda NMP dienesta vadītājs Armands Ploriņš, šaubas, vai izdosies atrast pietiekami daudz neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu vadītāju, esot kliedētas.
Vēl gan līdz galam neesot skaidrs, kas būs ar pašām automašīnām, jo veselības ministrs Guntis Belēvičs 30 operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādi Rīgas reģionam uz nenoteiktu laiku apturējis. Iepirkums apturēts, jo atklājies, ka tas izsludināts nepareizi.
Pirms tam Valsts kontrole konstatēja, ka ārpakalpojuma sniedzējs, kas piegādāja neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas NMP dienestam, izmantojot savu priviliģēto statusu kā vienīgais pakalpojuma sniedzējs, diktējis noteikumus, panākot sev izdevīgus grozījumus, piemēram, nepamatoti paaugstinot pakalpojumu tarifus, bet rēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem nepiemērojot sākotnēji noteikto 20% atlaidi transportlīdzekļiem, kas vecāki par septiņiem gadiem.
Tagad zināms, ka NMPD ārpakalpojumu no šā gada 1. maija vairs neizmantos. Valsts plāno ietaupīt aptuveni 7,38 miljonus eiro septiņu gadu laikā.
Līdzšinējā kārtība liek brīnīties
Pierīgā neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas, lai saīsinātu laiku līdz nokļūšanai uz izsaukuma vietu, dežurē Olainē, Ķekavā, Ādažos, Mārupē un citur. Par to, ko nozīmē darbs par ātrās palīdzības šoferi Pierīgā, visvienkāršāk ir uzzināt, uzklausot pašus tā darītājus.
Andris par ātrās palīdzības šoferi strādā jau vairāk nekā desmit gadu. Pašlaik gan viņš ir pensijā, bet uz "ātrajiem" brauc joprojām, pārsvarā pa Olaines novadu.
Par savu "Mercedes Sprinter" viņš stāsta, ka auto pavasarī būs četri gadi un tā nobraukums šobrīd ir 365 tūkstoši kilometru. Andris gan dzirdējis, ka esot arī mašīnas ar 600 un pat 700 tūkstošu kilometru nobraukumu.
"Ar jaunāku auto braukt ir vieglāk, jo tas ir drošāks. Manai mašīnai ir visu riteņu piedziņa. Tas 4x4 ir svarīgi tad, ja ziemā vai dubļu laikā jābrauc, piemēram, uz Plakanciemu. Nav jābaidās, ka iestigsi un kādam auto būs jāstumj vai jāmeklē traktors, kas izvelk laukā. Ja mašīnai ir tikai aizmugurējā piedziņa, visādi var gadīties."
Uz jautājumu, vai, braucot ar vecāku mašīnu, nepastāv risks palikt uz ceļa ar visu slimnieku, Andris atteic, ka tā gadoties ļoti reti.
"Protams, var riepu pārdurt vai notiek kāda cita ķibele. Tad vai nu pats tiec galā, vai jāsauc tehniskā palīdzība, kas velk tavu mašīnu uz garāžu, kur to remontē, bet cita "ātro" brigāde slimnieku nogādā galā."
Runājot par izsludināto atalgojumu, kas pārsniegšot pat 800 eiro par pusotru slodzi, Andris domā, ka tāda summa pirms nodokļu nomaksas par nostrādātajām 240 stundām nav pati atbilstošākā, bet – ko darīt?
Cits neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferis Aigars (41) teic, ka viņa pieredze NMP dienestā nav liela, jo šeit strādājot tikai trešo mēnesi. Pirms tam desmit gadus strādājis inkasācijā. "Arī atbildīgs darbs, bet nolēmu pamēģināt šeit, jo pie stūres esmu jau no 1994. gada."
Viņš atzīst, ka pats grūtākais šajā darbā ir pierast pie ritma, arī dažādiem nepatīkamiem skatiem un smakām. Pašlaik viņš strādājot 11 stundas, bet ir reizes, kad jāstrādā 17 stundas vai visu diennakti. Tad darbs jāsāk astoņos no rīta un jābrauc līdz nākamās dienas rītam.
Cik daudz jābraukā, atkarīgs no izsaukumiem un dislokācijas. Piemēram, Olainē tie var būt trīs, reizēm pieci izsaukumi 11 stundu laikā, bet Rīgā tādā pašā laikā – kādi 20. Gadās, ka brigādē abi dakteri ir meitenes, tad šoferim jānes nestuves ar slimnieku no piektā stāva lejā uz mašīnu."
Viņa auto ripojot jau septiņus gadus, un tā nobraukums ir 723 000 km. "Pārāk droša mašīna vairs nav. Gadās, ka braucot durvis pašas ņem un atveras, bet virsbūvi krietni pabojājusi rūsa."
Logu šķidrumu pērk pats šoferis
Aigars stāsta, ka arī remontu ziņā nekāda labā attieksme neesot, turklāt par visu – logu mazgāšanas šķidrumu, lampiņām, pārdurtas riepas vai citiem remontiem – jāmaksā pašam. Izdevumi caur atskaitījumiem no algas jāsedz arī tad, ja gadās iekļūt avārijā, jo ne jau visi satiksmes dalībnieki redz un dzird operatīvo transportlīdzekli ar bākugunīm un ieslēgtiem skaņas signāliem. Sarežģītāk ceļu sadalīt ar sievietēm lielās mašīnās – viņas parasti uzskata, ka viņām ir priekšroka.
Tāpēc Aigars uzskata, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnām ir jāpieder valstij, nevis privātpersonām. "Nezinu, kā tas izskatītos, ja, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem būtu jāapmaksā izdevumi par operatīvo transportu," viņš vaicā.
Protams, arī 500 eiro "uz rokas" par pusotru slodzi fiziski un psiholoģiski smaga darba nav daudz. "Taču lielas izvēles brīvo darbavietu ziņā jau Latvijā nav, un katrai maizītei sava garoza," secina Aigars.
