12.10.2013 12:31

Netradicionālā medicīna: dēles no Inčukalna pieveiks ne vienu vien kaiti

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Solveiga Smiltene stāsta, ka dēlēm piemīt arī telepātiskas spējas: "Zīmīgi, ka pāris dienas pirms pieņēmu lēmumu kļūt par terapeiti, dēle man iekoda plaukstā – prāta līnijā." Solveiga Smiltene stāsta, ka dēlēm piemīt arī telepātiskas spējas: "Zīmīgi, ka pāris dienas pirms pieņēmu lēmumu kļūt par terapeiti, dēle man iekoda plaukstā – prāta līnijā." Krišjānis Grantiņš

"No nepatikā sarauktiem deguniem, novērstiem skatieniem līdz neviltoti patīkamam pārsteigumam un izbrīnam. Tā ir gluži ierasta emociju gamma, ar ko jāsaskaras mazajiem dabas dakteriem – posmtārpiem dēlēm."

To teic viena no nedaudzajām dēļu terapeitēm Latvijā Solveiga Smiltene no Inčukalna. "Sirds vainas, bronhīts, plaušu karsonis, pēc operāciju sarežģījumi, iekaisumi, čūlas, alerģijas, astma, palielinātas vēnas, sieviešu padarīšanas, nestabils asinsspiediens. Vieglāk būtu pateikt, kādām vainām dēles neder!" attrauc Solveiga.

Ārstēšanu ar dēlēm cilvēce iepazinusi jau pirms mūsu ēras un plaši izmantoja senajā Ēģiptē, Romā, Grieķijā un citviet. Jau vairāk nekā 10 gadus šis netradicionālās medicīnas veids pazīstams arī Latvijā. No šīs vasaras nelielajam dēļu terapeitu pulciņam pievienojusies arī trīs bērnu Lindas, Oskara un Ievas mamma un audio logopēde Solveiga.

"Šitos uz manas ādas? Nekad," ar smaidu savas sajūtas, saņemot piedāvājumu izmēģināt dēļu jeb hirudo terapiju, atceras Solveiga un stāsta, ka pirmo reizi dēļu dziedinošo spēku uz savas ādas izbaudījusi pirms gadiem divpadsmit. "Kad man piedzima bērni, sapratu, ka antibiotikas ne vienmēr ir pats labākais, lai uzveiktu slimību. Tad caur draugu draugiem uzzināju par dakteri Irēnu Mangali, kura nodarbojas ar dēļu terapiju," stāsta Solveiga.

Arī pašu tolaik piemeklējušas nopietnas veselības problēmas, un pēc nogurdinošas zāļu dzeršanas nolemts izmēģināt netradicionālu ārstēšanas metodi – dēļu terapiju. Tā soli pa solim gan pašas kaite, gan bērnu negantais klepus izārstēts. Pamazām pa pāris dēlēm, kad vīram sāpējusi spranda vai bērnam atkal uzbrucis klepus, Solveiga sākusi likt arī pati. "Kad sapratu, ka šie tārpiņi mani ir izārstējuši, iemesla neticēt vairs nebija," stāsta Solveiga. Taču šovasar Solveigai nācies pieņemt svarīgu lēmumu, un tā rezultātā apgūta dēļu terapeites specialitāte.

Ārstē kožot

Vienā reizē dēle cilvēkam izsūc vienu līdz divus mililitrus asiņu, tomēr ar šo ārstēšanas metodi piesardzīgām jābūt grūtniecēm un tiem, kuriem slikti sarec asinis. Katrai dēlei ir 270 zobi, pieci pāri acu un ožas orgāni pa visu ķermeni, tāpēc, ja pirms procedūras būsi mazgājis grīdu ar spēcīga aromāta līdzekli vai iesmaržojies, dēle nekodīs. Mazie dabas dakteri nekodīs arī cilvēkiem, kas sevī nes pārlieku negatīvu enerģiju.

"Dēle atrod vajadzīgo vietu, ar zobiem pārzāģē ādu un iekož. Dēlei galvā ir divas atveres: pa vienu tā izsūc asinis, pa otru – asinīs ielaiž zāles, ka sastāv no aptuveni 50 dažādiem komponentiem. Medicīniskās dēles tiek audzētas īpašos apstākļos, tāpēc to organismos izstrādājas zāles. Šādas īpašības nepiemīt dīķos sastopamajām dēlēm. Ar tām strādāt nevarētu. Grāvī atrodamās ir lielas, gaļīgas, taču ­medicīniskās dēles ir stingras un vizuāli pievilcīgākas. Dēlēm piemīt spējas pašām noteikt sāpošo vietu cilvēka organismā. Uz plaukstām atrodas visu orgānu punkti. Ja, piemēram, dēli negribam likt uz sirds, to var uzlikt uz plaukstas, un tā pati iekodīs īstajā punktā. Tāpat – ja sāp galva, dēli var likt uz muguras vai kakla," skaidro Solveiga. Dēles ­kodienu terapeite salīdzina ar bites dzēlienu. Lai gan rēta ir pavisam neliela, tā vēl kādu laiku asiņos.

Jo lētāk, jo aizdomīgāk

Arī dēlēm ir savs dienas ritms – tās mostas deviņos no rīta, bet gulēt iet ap sešiem vakarā. "Ja grib, tās var likt arī vēlāk vakarā, bet tad dēles ir gausākas. Tomēr visjūtīgākās dēles ir pirms lietiem, negaisiem vai krasām laikapstākļu izmaiņām. Tad tās varot apvainoties un nekost. Pilnmēnesi tās jūt tāpat kā mēs, cilvēki. Reizēm tās kož ļoti vāji, citreiz atkal sāpīgi," skaidro Solveiga.

Dēļu terapija prasa pacietību. Mūsdienu cilvēka dzīves ritms prasa ātru rezultātu, tomēr sekmes pēc dēļu terapijas reizēm būs jāpagaida dienu vai divas.

Solveiga neslēpj, ka dēļu terapija nav pats lētākais ārstniecības veids. Tomēr arvien liels šķērslis esot psiholoģiskā barjera, ar ko nākas sastapties arī pašas ģimenē un draugu lokā. "Piemēram, vecākā meita Linda negrib likt, bet dēls Oskars šo ārstēšanas veidu novērtē atzinīgi," neslēpj Solveiga.

Tomēr ne to glaimojošāko ēnu uz dēļu terapiju met arī viltvārži, kas māna savus pacientus. "Dēles, ko drīkst izmantot medicīnā, audzē Vācijā, Francijā un Krievijā. Un speciālisti iepērk konkrētu dēļu skaitu. Parasti viena dēle ārstniecības seansā maksā ne mazāk kā piecus latus. Taču arī tepat Latvijā darbojas "terapeiti", kas dēles iepērk kilogramos, un pacientiem vienas dēles cena esot vien divi lati, un tieši no aizdomīgas izcelsmes dēlēm var sākties nopietnas veselības problēmas, piemēram, spēcīgas alerģijas. Ja dēlei ir šāda cena, vajadzētu painteresēties, kur dēle augusi," iesaka terapeite.