09.08.2013 07:36

Pierīgas cūku audzētāji: panika nav jāceļ

Autors  Silvija Stumbre
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Cūku audzētavas "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts piekrīt, ka žoga uzstādīšana gar mūsu valsts robežu nāktu par labu, jo, ja cūku mēris izplatīsies Latvijā un tiks inficētas vietējās fermu cūkas, valstij nāktos izmaksāt kompensācijas par katru slimo cūku, kas, salīdzinājumā ar apmēram desmit miljonu eiro vērto žogu, būtu nieks, ņemot vērā, cik daudz Latvijā ir fermu un tajās esošās cūkas. Cūku audzētavas "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts piekrīt, ka žoga uzstādīšana gar mūsu valsts robežu nāktu par labu, jo, ja cūku mēris izplatīsies Latvijā un tiks inficētas vietējās fermu cūkas, valstij nāktos izmaksāt kompensācijas par katru slimo cūku, kas, salīdzinājumā ar apmēram desmit miljonu eiro vērto žogu, būtu nieks, ņemot vērā, cik daudz Latvijā ir fermu un tajās esošās cūkas. Raivis Bahšteins

Pierīgas cūku audzētāji Āfrikas cūku mēra izplatīšanos uztver par pietiekami nopietnu problēmu, taču, ja veikti piesardzības pasākumi – panika nav jāceļ.

Cūku audzētavas "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts uzskata, ka galvenais, kas jādara – jāinformē cilvēki par slimības bīstamību un jāiesaka nelietot uzturā pašaudzētu vai nomedītu cūku gaļu, jo šīs cūkas netiek pārbaudītas un to izcelsme bieži vien nav zināma. Pašlaik situācija ir pietiekami nopietna, lai ievērotu šādus drošības pasākumus. Arī pati ferma jānožogo un jāpievērš uzmanība importētajām un eksportētajām cūkām.


Jau vēstīts, ka kā viens no iespējamajiem aizsardzības pasākumiem ir piedāvāts žogs, kas tiktu būvēts visā garumā gar Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.

Kaut arī "Ulbroka" nesadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kurā jau bijuši saslimšanas gadījumi, A. Kokts nenoliedz, ka žoga uzstādīšana gar mūsu valsts robežu nāktu par labu, jo, ja cūku mēris izplatīsies Latvijā un tiks inficētas vietējo fermu cūkas, valstij nāktos izmaksāt kompensācijas par katru slimo cūku, kas, salīdzinājumā ar apmēram desmit miljonu eiro vērto žogu, būtu daudzkārt lielākas summas, ņemot vērā, cik daudz Latvijā ir fermu un tajās esošās cūkas.

Arī SIA "Baltic Pork" ražošanas vadītājs Ingus Mālnieks norāda, ka uzņēmums jau tagad ievēro zināmus piesardzības pasākumus – ieejot fermā, darbiniekiem jāpārvelk apavi un jāpārģērbjas, tāpat arī izejot vai dodoties pusdienās, taču, kamēr vēl cūku mēris neesot Latvijā, kardinālus pasākumus uzņēmums nav uzsācis.

I. Mālnieks atbalsta žoga uzstādīšanu: "Jā, varbūt vesela mežacūka paraksies zem žoga, taču slimā diez vai. Visticamāk, tā nekur tālu netiks."

"Pret šo slimību attiecamies ļoti nopietni, tāpēc konsultējamies ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai veiktu drošības pasākumus," teic cūkkopības uzņēmuma "Mālpils Agro" direktore Anita Lancmane. "Kaut arī sadarbojamies ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek izvērtēti visi piegādātāji, taču, lai aizsargātos no cūku mēra izplatības, Latvijai ir maza teikšana par to, kādi pasākumi tieši tiks veikti.To galvenokārt izlemj Eiropas Savienība."

Attiecībā par žoga celtniecību A. Lancmane pauž bažas, ka jāņem vērā arī mežacūku dzīvesveids. "Tām patīk rakt, viņas var pārpeldēt ezerus un ziemā tiem pārstaigāt pāri, taču žoga uzstādīšana viennozīmīgi ierobežotu cūku pārvietošanos. Domāju, ka tas nebūs žogs vien, iespējams, tiks izsniegtas licences medniekiem cūkas izšaut, kas šo procesu padarītu kompleksāku, tātad efektīvāku."

Piebilstams, ka valsts vēl lems par žoga uzstādīšanu, tomēr katrai saimniecībai jābūt gatavai aizsargāt gan savus lopiņus, gan cilvēkus.