16.02.2012 12:18

Nepilsoņi pie novada vēlēšanu urnas: par un pret

Autors  Mārtiņš Zviedris
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Nepilsoņi pie novada vēlēšanu urnas: par un pret Krišjānis Grantiņš

Tuvojoties nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, aktualizējas jautājums par to, vai, atļaujot nepilsoņiem piedalīties vietējās varas izraudzīšanā, mazinātos viņu interese par naturalizāciju.

Vai arī, gluži pretēji, iespēja lemt par pilsētas vai novada dzīvi veicinātu integrāciju.

Uzklausījām viedokļus Salaspilī un Mārupē – Pierīgas novados ar etniski dažādu sastāvu un politiski raibu deputātu pārstāvniecību. Izskanēja atziņa, ka jautājums ir pārāk maz pētīts, lai varētu izšķirties par labu vienam vai otram viedoklim.

«Cilvēki maksā nodokļus un atšķiras tikai ar pilsoņa vai nepilsoņa statusu. Vieni var piedalīties ekonomisko jautājumu lemšanā savā pašvaldībā, citi nevar, kaut arī lojalitāti Latvijai pierādījuši ar darbiem, godīgu dzīvi, to pašu nodokļu maksāšanu. Te nav nekādu nacionālu jautājumu, te ir tieši ekonomiskais jautājums. Būtu tikai loģiski, ja visi varētu piedalīties pašvaldības dzīvē,» pārliecību par balsstiesību integrējošo funkciju pauž Salaspils Domes deputāts Aleksandrs Prutkovs («Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā»). Līdzīgās domās ir arī viņa kolēģis Mārupē – «saskaņietis» Aleksandrs Mihailovs, kurš precizē, ka, viņaprāt, «tiesības vēlēt pašvaldību ir jādod tiem nepilsoņiem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada».

«Nepilsoņiem nedrīkst dot tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās,» Mārupes Domes deputāts Juris Arvīds Mūrnieks («Vienotība») ir pārliecināts: gatavība iegūt pilsonību liecina par iespējamā balsotāja lemtspēju un cieņu pret valsti, kurā dzīvo.

«Pilsonība ir pamatu pamats, tā noteikti ir nepieciešama, lai cilvēkam būtu tiesības lemt par jebkādiem jautājumiem, kas skar plašāku sabiedrību. Ja cilvēks nevar iegūt pilsonību – ja viņš neprot lasīt, rakstīt vai vispār neprot latviešu valodu –, par kādām tiesībām kaut ko lemt vispār var būt runa? Pilsonības iegūšana ir arī attieksmes jautājums pret valsti, kurā cilvēks dzīvo. Tāpēc mana atbilde noteikti ir nē.»

Pilsonības iegūšana – tas lielā mērā ir attieksmes jautājums, piekrīt no «Jaunā laika» un «Visu Latvijai!» – «TB»/LNNK kopējā saraksta Salaspils Domē ievēlētā Zoja Rimša: «Es uzskatu – lai piedalītos pašvaldības dzīvē, balsojot vēlēšanās, jābūt pilsonim. Tiem, kas vēlas, ir iespēja saņemt pilsonību, šeit problēmu neredzu.»

Viedokli par labu kādam no iepriekšminētajiem uzskatiem atturas paust Salaspilī dzīvojošais dzejnieks un tulkotājs Knuts Skujenieks: «Par to nemāku spriest. Zinu tikai, ka Igaunijā tas notiek, un tur nekādu problēmu nav. Nepilsoņus taču neievēlētu. Nekad gan neesmu bijis šajā jautājumā pietiekami strikts – uz vienu vai otru pusi.»

Pēc viņa vārdiem, priekšstatu par to, kā būtu labāk, liedz gūt tas, ka nepilsoņu atsvešinātības iemesliem valsts līdz šiem pievērsusi maz uzmanības. «Šos cilvēkus visu laiku lielākā vai mazākā mērā ignorē, un es saprotu, kāpēc viņi tagad «buntojas». [Tas ir] neadekvāti, bet [kāpēc tā – to] saprast saprotu. Ar minoritātēm Latvijā nav strādāts, kā nākas. No paša sākuma teicu, ka Latvijai vajadzēja savu Nacionālo lietu ministriju. Ja reiz mums ir tik liels procents cittautiešu, vismaz departaments ar ļoti plašām pilnvarām būtu bijis obligāts. Nezinu, vai Igaunijā vēl tagad šī ministrija eksistē, bet viņiem tāda bija. [Šāda iestāde] varētu izpētīt ļoti daudz par konkrēto iedzīvotāju kategoriju – ne tikai par nepilsoņiem, bet, iespējams, arī par pilsoņiem. Bet nu – ko lai dara,» rezumē dzejnieks.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņš neiebilstu ne pret vienu, ne otru iespēju, K.Skujenieks ieminas: «Ir bijuši daudz sliktāki, piemēram, Rīgas Domes sastāvi [nekā pašreizējais]. Lai gan tur pārsvarā ir «Saskaņas centrs». Viss ir nosacīti.»