Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Uz jautājumu, vai Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem būtu jāprot latviešu valoda, 49% krievvalodīgo respondentu atbildējuši apstiprinoši, savukārt vēl 31% uzskata, ka drīzāk vajadzētu prast latviešu valodu. Tikai 3% aptaujāto atzinuši, ka latviešu valoda nebūtu jāzina, un 3% uzskata, ka drīzāk nevajadzētu prast. 14% aptaujāto krievvalodīgo respondentu bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu, informē ziņu aģentūra LETA

2009.gadā LVA veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 48% respondentu, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, savas latviešu valodas prasmes ir novērtējuši kā labas, 27% aptaujāto atzinuši, ka viņu latviešu valodas prasmes ir viduvējas, 16% uzskata, ka viņiem ir tikai valodas pamatzināšanas, 8% neprot latviešu valodu, bet 1% bijis grūti novērtēt savas latviešu valodas prasmes.

64% mazākumtautību jauniešu vecumā no 17 līdz 25 gadiem savas latviešu valodas prasmes novērtējuši kā labas, 30% - kā viduvējas, bet 6% nav varējuši pateikt, kādas ir viņu latviešu valodas prasmes.

Pētījums apstiprinājis, ka valodas apguvi līdz šim galvenokārt sekmējusi tieši administratīvā sistēma, proti, juridiskie un izglītības politikas pasākumi, kas cieši saistīti ar valsts valodas politikas pasākumiem un kas noteikti valsts valodas politikas plānošanas dokumentos. Valodnieki uzskata, ka Latvijas lingvistiskajā situācijā valodas prasmes pilnveide kā vienīgais valsts valodas politikas īstenošanas pasākums nevar nodrošināt pilnvērtīgu latviešu valodas lietojumu sabiedrībā.

To, ka mazākumtautību jaunieši ir veiksmīgi apguvuši latviešu valodu, pētnieki skaidro ar veiksmīgi realizētu izglītības satura reformu. Labus rezultātus esot sniegusi pāreja uz izglītības saturu un mācību līdzekļiem latviešu valodā, tādēļ jaunākajā paaudzē segregācija pēc valodu principa arvien vairāk pazūd. Augstskolu pasniedzēji atzīst, ka nelatviešu studentu vidū latviešu valodas zināšanas un prasmes ir ļoti uzlabojušās, kas ir atzinīgi vērtējams sasniegums. Lai nodrošinātu arī turpmāk veiksmīgu mazākumtautību izglītības attīstību, eksperti iesaka uzmanību veltīt skolotāju sagatavošanai gan augstskolās, gan pedagogu profesionālās pilnveides jomā. Būtiska uzmanība esot jāvelta mācību grāmatu izveidei un pilnveidei, ievērojot jaunākās atziņas pasaules pieredzē, pārdomātai mācību satura un prasību pilnveidei, ievērojot arī valodas situācijas attīstības tendences. Tāpat esot jāpilnveido un regulāri jāīsteno izglītības kvalitātes uzraudzības sistēma. Pētījuma autori par svarīgiem nākotnes uzdevumiem izvirzījuši sekmēt latviešu valodas apguvi diasporā un Latvijas izglītības iestāžu sagatavošanu iekļaujošam darbam, kas emigrantu bērniem ļautu bez sarežģījumiem atgriezties un turpināt mācības izglītības sistēmā Latvijā. 

Latviešu valodas prestižu un attieksmi pret latviešu valodu spēcīgi grauj Latvijas publisko personu - politiķu, valsts iestāžu pārstāvju, ierēdņu, kultūras jomas pārstāvju - saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā, uzskata LVA. Eksperti norādījuši, ka pašlaik šī ir viena no svarīgākajām neatrisinātajām problēmām.

Vislielākās problēmas latviešu valodas lietojumā esot pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā. Tiesības saņemt pakalpojumus konkrētās valsts oficiālajā valodā ir uzskatāmas par prioritārām attiecībā pret jebkuras citas valodas lietojuma brīvību.

Pētījumā atzīts, ka valodas lietošana ikdienā ir viens no valodu konkurences aspektiem, un latviešu valodas konkurētspēja nevar tikt uzskatīta par labu.

Pētījumā norādītsi, ka nepietiekami kvalitatīva terminoloģijas attīstība rada būtisku kaitējumu latviešu valodas attīstībai asas valodu konkurences apstākļos un var stiprināt dažos valodas lietotājos domu par ierobežotām latviešu valodas izteiksmes iespējām un sekmēt tās lietojuma sfēru sašaurināšanos vai pat zušanu.

Valodas kopšanas rīki, kas tradicionāli ir vārdnīcas, gramatikas, rokasgrāmatas u.tml., ir jāpiemēro mūsdienu apstākļiem un jaunām moderna, informācijas laikmeta cilvēka prasībām, uzsver zinātnieki.

Sistemātisks atbalsts būtu nepieciešams latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstīs un latviešu valodas sekmīga iekļaušanās starptautiskā vidē. Uzmanība un līdzekļi tāpat jāvelta latviešu valodas attīstībai informācijas tehnoloģiju vidē.

Pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2004-2010" autori ir Pauls Balodis, Kristīne Motivāne, Māris Baltiņš, Inese Muhka, Vineta Ernstsone, Jānis Oga, Valts Ernštreits, Evija Papule, Gunta Kļava, Jānis Valdmanis, Dite Liepa un Anna Vulāne.