11.03.2013 11:02

Latvija – ekonomisko okupantu kopīgās mājas vai okupētās tautas kopīgās cīņas lauks par suverēnas valsts atjaunošanu?

Autors  Kaspars Dimiters, www.tautasvarasfronte.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Kaspara Dimitera intervija speciāli Tautas varas frontei (TVF) ar frontenieku Ivaru Brīveru, Banku augstskolas ekonomikas profesoru.

TVF: Klausoties tavas lekcijas, lasot valdošajiem režīma "ekspertiem" neraksturīgos vērtējumus par ekonomisko situāciju pasaulē un pie mums, turklāt, zinot, ka esi ne etnogrāfiskā muzeja direktors, bet profesors Banku augstskolā, kā tevi precīzāk pieteikt – kā patriotu vai kā nacionālistu?

I. Brīvers: Es esmu latviešu nacionālists. Tomēr mans viedoklis ir atšķirīgs no daudziem citiem, kuri uzskata sevi par latviešu nacionālistiem. Viņu izpratnē īstena latvieša lozungs ir "Pret Krieviju!" Es domāju savādāk. Mans lozungs ir "Par Latviju!". Es neuzskatu, ka Latvijai vienmēr būs labi tas, kas būs slikti Krievijai un krieviem.

Taču pašreiz valdošie latviešu viltus nacionālisti veikli manipulē ar tautu, iestāstot, ka Latvijas intereses ir identiskas ar pasaulē valdošā globālā kapitālisma interesēm, un tas, kas Latvijas vārdā iestājas pret tām, līdz ar to it kā kļūst par Krievijas interešu aizstāvi. Mani šī propaganda nespēs iebaidīt. Es vienmēr būšu par Latvijas un latviešu tautas interesēm, un man nav tik svarīgi, vai tas būs par vai pret Krievijas interesēm.

TVF: Mans kaimiņš, latvietis, studē arhitektos tepat Ķīpsalā Latvijā. Pilnīgi visas mācības viņam notiek angļu valodā. Kāds varētu būt mūsu valsts nākotnes plānotāju redzējums par Latviju kā nacionālu valsti, ja bez ceremonijām, neievērojot nekādus valsts valodas likumus, tiek īstenota internacionāla augstākās izglītības sistēma?

Kādā notāru kantorī, savukārt, biju liecinieks, kā latviete kādai latviski runāt neprotošai krievietei brutāli uzbļāva, ka runās ar viņu tikai valsts valodā, kamēr rindas nākamajam klientam, kādai somietei, laipnībā pat piesarkdama, stomījās atbildēt angliski.

I. Brīvers: Mani mazāk uztrauc tas, ka Latvijā dzīvojošie krievi savstarpēji sarunāsies krievu valodā. Es pat neuzskatu to par kaut ko ļoti pazemojošu, ja ar automehāniķi, kas salabo manu mašīnu, vai apkopēju, kas izslauka kāpņu telpu, es runāju krievu valodā. Mani daudz vairāk uztrauc tas, ka latvieši savstarpēji vairs nerunās latviešu valodā. Un šādi draudi ir jau visai reāli.

Jau tagad tiek iestāstīts, ka augstākajai izglītībai Latvijā ir jābūt angļu valodā. Jau tagad "Delfos" parādās finanšu ministra Vilka bilde, kurā viņš saka runu no tribīnes, uz kuras ir Latvijas Republikas ģerbonis un uzraksts "Republic of Latvia".

Neesmu bijis Saeimā, taču zinoši cilvēki ir teikuši, ka šī tribīne atrodas tur. Tad kāda jēga ir Satversmes 4. pantam, kurā latviešu valoda ir noteikta kā valsts valoda, ja tas ir tikai uz papīra? Ir milzum daudz piemēru, kur latviešu valoda Latvijā tiek pazemota, un, ja tas tiek darīts no angļu valodas puses, tad valdošie viltus nacionālisti apmierināti skaidro, ka tas pasargās Latviju no Krievijas.

TVF: Padomju savienība, Eiropas savienība... Skaidri jau tiek iezīmēts virziens uz centralizētu Eirofederāciju, pat uz Pasaules savienotajām valstīm. Aizvien vairāk saskatāmas līdzības ar PSKP CK direktīvām, kad LPSR nosacītu nacionālo interešu regulas nedarbojās pat formāli.

I. Brīvers: Latvijā pašreiz valdošais režīms savā pazemībā svešzemju kungiem un augstprātībā pret savas valsts iedzīvotājiem pārspēj padomju Latvijas valdītājus Pelši un Vosu. Satversmes 2. pants, kurā noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ir pārvērsts par tādu pat farsu, kā 1. pants – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

Jāatgādina, ka līdzīgi formulējumi bija arī Latvijas PSR konstitūcijā. Protams, ka tas bija farss. Ir jākonstatē, ka pašreizējā it kā neatkarīgā Latvija aizvien vairāk kļūst līdzīga Latvijas PSR. Tagadējie valdītāji vārds vārdā atkārto Latvijas PSR valdītāju frāzes par "brīvprātīgu daļēju atteikšanos no suverenitātes" un par to, ka "demokrātija nav visatļautība". Pat lozungs "PSRS – mūsu kopīgās mājas" ir atdzimis, nomainot vienas "brīvprātīgās neatkarīgu valstu savienības" abreviatūru ar citu; tagad šis lozungs skan "ES – mūsu kopīgās mājas".

TVF: Skan jau humāni – "kopīgās mājas". Taču kāpēc par pareizajiem to iemītniekiem obligāti jāpieņem tikai tie, kam Eiroūnijas vai ASV pieraksts? Tieši Briseles un Vašingtonas ekonomiski ideoloģiskais kurss, kura važās iekala mūsu valts tautsaimniecību un morāli, Latviju izpostījis pat vairāk, kā LPSR laiks. To taču tik viegli salīdzināt, konstatēt.

Austrumu kaimiņš šajās "kopīgajās mājās" vismaz atstāja rūpnīcas, kopsaimniecības, ražotnes. 4. maija režīma 22 gadi noveduši šo valsti līdz visu līmeņu katastrofai. Par kādām kopīgām mājām var būt runa, ja līdz šim pašu tautiešu rokām Latviju palīdzam rietumiem tikai izlaupīt? Brēkdami "krievi nāk", latvieši no Latvijas ir aizbēguši. Bēgot ne ja no krieviem, bet tieši no latviešiem, kas pie varas.

I. Brīvers: Es negribu dzīvot kopīgā mājā, kādā lielāko daļu no sava mūža esmu dzīvojis. Es gribu dzīvot Latvijā – patiesi neatkarīgā valstī, kurai ir labas un draudzīgas attiecības ar kaimiņiem uz visām debess pusēm. Es gribu dzīvot valstī, kuru pārvalda nevis svešas varas marionetes, vai tās tiktu raustītas no Austrumiem, vai Rietumiem, bet gan cilvēki, kuriem pirmā prioritāte ir pašu valsts iedzīvotāju intereses.

TVF: Nacionālā apvienība savā vakardienas kongresā vienā laidā uzsvēra vienas vienīgas valsts nacionālās intereses. Citēšu līderi: "Neviens nav spējis un nespēs novirzīt mūs no senču iemītās takas, latviskiem ideāliem un principiem. Nav citas partijas, kuras skats būtu vērsts tik tālu nākotnē." Vai nāves spriedums nacionālās valūtas zīmei LATS ir tāls skats nākotnē, līdz kurai aizkļūt pa senču iemīto taku?

I. Brīvers: Šobrīd valdošais režīms visiem spēkiem cenšas ietekmēt iedzīvotāju prātus, lai tie atbalstītu viņu ieceri atteikties no nacionālās valūtas – lata. Visticamāk tas viņiem arī izdosies. Tomēr Latvijas patrioti nedrīkst klusuciešot noskatīties uz šo Latvijas iznīcināšanas plāna kārtējās sastāvdaļas īstenošanu. Protams, ka lata glābšana pati par sevi neatdos mums neatkarību, no kuras šobrīd ir atlikušas tikai skrandas.

Ja mēs pieļausim šo soli, tam itin drīz sekos nākamie. Vienu no tiem valdošais režīms jau ir iezīmējis – pakāpenisku atteikšanos no augstākās izglītības latviešu valodā. Lieki skaidrot, kādu apdraudējumu Latvijas un latviešu tautas eksistencei tas radīs.

TVF: Ārstēšanai no alkoholisma ir 12 soļu programma. Portālā "Delfi.lv" 5. martā bija publicēts raksts "Latvijas nākamie septiņi soļi līdz eiro". Kādu soļu programma, tavuprāt, varētu būt Eiroūnijai, ārstējot mūs no spītīgās turēšanās pie savas valsts nacionālajiem simboliem – lata, karoga, himnas, valodas?

I. Brīvers: Jā, tieši šis virsraksts mani iedvesmoja paredzēt Latvijas nākamos septiņus soļus pēc eiro, un diemžēl tas nav tikai joks.
1. solis. Latvijā kā otra valsts valoda tiek noteikta angļu valoda.
2. solis. No Latvijas valsts himnas tiek izņemti vārdi "Dievs, svētī Latviju".
3. solis. Tiek pieņemts noteikums, ka vārds "Latvija" oficiālos dokumentos turpmāk ir jāraksta bez "j" burta – "Latvia". Ikdienā tiek atļauts lietot arī veco rakstības formu.
4. solis. Ir apstiprināta jauna Latvijas valsts himna, kurā vairs nav pieminēti politnekorektie vārdi "Dievs" un "Latvija". Pirmo pantu dzied latviešu valodā, otro pantu – angļu valodā.
5. solis. Latvijā tiek noteikta vienīgā valsts valoda – angļu valoda.
6. solis. Visās izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā. Kā izvēles priekšmetu skolēni var mācīties arī latviešu valodu.
7. solis. Jebkuram "Latvia" iedzīvotājam ir atļauts dēvēt savi par latvieti. Līdz ar to 100 % "Latvia" iedzīvotāju ir latvieši, no kuriem latviešu valodā neviens vairs nerunā. "Latvia" ir pilnīgi pasargāta no Krievijas draudiem, jo Latvijas vairs nav.

TVF: Nelatvieši uzsver, ka mēs, latvieši, viņu acīs esam zaudējuši savu autoritāti, jo paši vien esam pieļāvuši Latvijas izpostīšanu pašu latviešu rokām. Analizējot 22 4. maija režīma gadus, sanāk, ka, ievēlot it kā savas tautas priekšstāvjus, esam ievēlējuši svešu valstu interešu aģentus. Vai šiem, pie varas nokļuvušajiem latviešiem, nav nacionālās pašapziņas, sirdsapziņas vai vienkārši apziņas, ka viņi mūsu visu acu priekšā ilgtermiņā ir pastrādājuši reālus noziegumus pret savu tautu? Kā tu raksturotu šādas mūsu tautai jau grūti pieskaitāmas personas?

I. Brīvers: Atmodas sākumā Latvijā populārs bija kirgīzu rakstnieka Aitmatova romāns, kurā tika stāstīts par karagūstekņiem, kuriem spīdzināšanas rezultātā ir izdzēstas visas atmiņas par savu iepriekšējo dzīvi – par māti, par savu dzimto vietu, par savu tautu.

Šādi karotāji bez ierunām izpildīs sava kunga dotās pavēles. Pašlaik pasaulē notiekošais liek domāt, ka globālajam finanšu kapitālam, kurš ir patiesais jebkuras valsts valdnieks, tas būtu vislabākais risinājums, ja pasaulē dzīvotu cilvēki bez tautības, bez dzimuma, bez apziņas par savām mājām, bez savas valodas un bez zināšanām par vēsturi.

TVF: Kaut neliels, tev tomēr piemīt akcents. Vai neesi no reģiona, kuram Lindermanis vēlējās palīdzēt ar atdalīšanos no Latvijas republikas? Atvaino par Lindermaņa pieminēšanu, bet šo ideju viņš noteikti "Twitter" aizņēmās no manis, jo ar Latgales atdalīšanos provocēju labu laiku pirms viņa. Ja jau LV režīms nespēja glābt visu Latviju, iespējams, ka patstāvīgi glābties jāsāk tieši visizpostītākajiem reģioniem?

I. Brīvers: Manas saknes nāk no Latgales. Dzimstot Latvijas valstij, Latgalē dzīvojošie latvieši nepārprotami paziņoja, ka Latgale ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa, ka latgalieši ir daļa no latviešu tautas, līdz ar to latgaliešu valoda ir latviešu valoda. Latgalieši vēlējās, lai Latgale būtu Latvijas sastāvdaļa uz līdzvērtīgiem pamatiem.

Man šķiet absurdas runas par to, ka Latgale varētu nebūt Latvijas sastāvdaļa. Pašlaik daudz tiek spekulēts ar "ārvalstu spiegiem", kuri aģitējot par Latgales atdalīšanos no Latvijas. Ja tā ir patiesība, visbargākajā veidā nosodu šādu darbību. Taču vai valdošā režīma politiķi nenodara vēl lielāku ļaunumu Latvijas vienotībai?

Kā vērtēt Saeimas priekšsēdētājas rīcību, kad viņa lika atkārtot zvērestu, ko kāds deputāts teica latgaliešu, tātad latviešu valodā? Kā to būtu vērtējis izcilais Latgales gara darbinieks, mācītājs Francis Trasuns, kurš bija viens no aktīvākajiem piekritējiem Latgales ieiešanai Latvijā uz līdzvērtīgiem pamatiem? Vai augstu stāvošās politiķes rīcība nav apvainojums visiem latgaliešiem, norādot viņu "īsto vietu"? Kurš tad vairāk grauj Latvijas vienotību – vai "Vienotības" politiķe, vai marginālais avantūrists?

TVF: Arī es līdz šim esmu apzināti uzvedies kā margināls avantūrists. Taču avantūru jauda ir īslaicīga un manos 55 gados jau pat garlaicīga. Lai glābtu ne tikai Latgali, bet visu Latviju, jāsaprot, ka divu dekāžu ilgušo ekonomisko un finanšu okupāciju iespējams apturēt tikai ar visu Latvijas reģionu iedzīvotāju vienotu fronti. Latgale, manuprāt, par to signalizē visaktīvāk.

I. Brīvers: Latgale ir Latvijas province. Tieši tur notiekošais ir brīdinājums par to, kāda būs Latvijas nākotne, ja turpināsies pašreizējā politika. Tad Latvija kļūs par Eiropas provinci, no kuras cilvēki centīsies aizbraukt, lai atrastu ienesīgāku darbu un dzīves vietu labākā sociālajā vidē, kaut arī sirdī saglabāsies siltas jūtas pret dzimto vietu. Tagad, ja Rēzeknē kāds runā latgaliski, tad tas visticamāk ir latgalietis no Rīgas. Līdzīgi nākotnē, ja kāds Rīgā runās latviešu valodā, tad tas būs latvietis no Anglijas vai Īrijas, kurš atbraucis apciemot dzimto pusi.

TVF: Dzīvniekiem it kā ir tikai instinkti, taču tie kritiskās situācijās glābjas ar pārdabisku spēku, līdz bezsamaņai pūloties izlēkt no bedres, vai atbrīvoties no slazda. Pret mūsu tautu taču tiek īstenots viegli pierādāms genocīds, etnocīds, politicīds. Ja izseko visiem svarīgākajiem bijušo valdību lēmumiem, neviens nav bijis mūsu tautas interesēs. Ivar, mūsu tautu iznīcina un valsti iztukšo pēc plāna. Ko darīt?

I. Brīvers: Lai tas nenotiktu, mums ir jāpretojas šim latviešu tautas iznīcināšanas plānam. Latvieši, kuri to saprot, sāk meklēt iespēju apvienoties. Tautas Varas fronti es uzskatu par vienu no šādām apvienībām. Pašlaik ir jācenšas atturēties no latviešiem raksturīgās īpašības meklēt iemeslus, kāpēc neapvienot savus spēkus ar citām, līdzīgi domājošām apvienībām.

Astoņdesmito gadu beigās mums tas izdevās, un Latvija izrāvās no tai uzspiestās "kopīgās mājas". Lai tas mums izdodas arī tagad, kad patiesi neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana ir nepieciešams nosacījums latviešu tautas nākotnei!