23.11.2011 16:09

Vienā katlā

Autors  Raivis Bahšteins
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Pierīgas krievvalodīgie parakstīties ies, taču netic, ka referendumā, pat ja tāds notiks, iniciatīvai par krievu valodu kā otro valsts valodu varētu būt vairāk atbalstītāju nekā pretinieku.

Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda. Pašvaldību darba valodas ir latviešu valoda un krievu valoda. Saeimas deputāts, uzņemoties amata pienākumus, zvēr vai svinīgi sola būt uzticīgs Latvijai, stiprināt kā latviešu, tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas. Tā taptu ierakstīts Satversmē, ja vairums pilsoņu atbalstītu iniciatīvu par krievu valodu kā otru valsts valodu referendumā, kas gan, visticamāk, tomēr nesekos parakstu vākšanai, kas savukārt sāksies jau pēc nedēļas, 1. novembrī, un ilgs līdz pat mēneša beigām.

Pēc pases Andris, bet draugiem Andrejs

Olaines krievu kopienas vadītājs Andris Tolmačovs sevi lūdz saukt par Andreju. Pēc pases Andris, bet audzis divvalodīgā ģimenē, viņš tomēr par tuvāku atzinis savu krievisko pusi, tāpēc draugi un paziņas viņu sauc par Andreju. Viņš arī partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) valdes loceklis un tās līderes Tatjanas Ždanokas, kas mūsu valsti pārstāv Eiropas Parlamentā, biroja vadītājs, kā arī deputāts Olaines novada Domē. Parakstīties viņš ies. Pats savulaik mācījies krievu skolā un tagad atzīst, ka latviešu valodu vislabāk apguvis tikai nesen, jo tā nepieciešama darbam, nevis bērnībā. “Negribu apbižot bijušos skolotājus, varu vienīgi atzīt, ka bija slikta latviešu valodas mācību programma.”

Likums prasa, lai Olaines novada Domē darba valoda būtu latviešu – un tā tas arī ir, saka A. Tolmačovs. Tomēr krievu valoda pilsētā, kurā vairāk nekā 50 % iedzīvotāju ir krievi, neizbēgami domnieku sarunās iesprūk, atzīst A. Tolmačovs. Nesen kāds kolēģis teicis – aizej pie umivaļņika*. “Vai krievi, savā starpā sarunājoties, vaicā – par cik kupil**? Parādās krievu valodā latviešu vārdi, tāpat kā latviešu valodā atrodami krievu. Blakus dzīvojot, valodas samaisās. Ja Latvijas krievi satiek Krievijas krievu, viņiem vienam ar otru saprasties reizēm nav nemaz tik viegli,” novērojis A. Tolmačovs.

Žests bez seguma

“Visiem jāapzinās, ka rezultāta nebūs. Satversmes grozīšanai referendumā vajag vairāk nekā 700 000 balsu – nesasniegsim nekādā gadījumā. Tas vienkārši ir nereāli. Parakstu vākšana ir veids, kā parādīt gribu, ka krievu valodai ir pieprasījums – tā es to uztveru. Bet nekas vairāk,” skaidro A. Tolmačovs. “Vajag aiziet un parakstīties, ar savu rīcību parādot attieksmi pret krievu valodu, bet es apzinos, ka krievu valoda par otru valsts valodu nekļūs. Diemžēl cilvēki ir maldināti un tic, ka šo mērķi var sasniegt. Diemžēl parakstu vākšanas iniciatori negrib izskaidrot cilvēkiem, ka tādu kvorumu nekādi nevar sasniegt.”

Ja nebūs plašsaziņas līdzekļu atbalsta, balsstiesīgie krievi diez vai parakstu vākšanā piedalīsies masveidā, prognozē A. Tolmačovs. Viņš piebilst, ka Olaines iedzīvotāji lielākoties patērē krievvalodīgos plašsaziņas līdzekļus. “Mums ir divas plašsaziņas līdzekļu telpas, un katra no tām ir pati par sevi. Lielākā daļa krievu skatās krievu kanālus, lielākā daļa latviešu skatās latviešu kanālus.” Abas daļas vienojot tikai izklaides kanāli, kuros politikas nav.

Priecātos, ja būtu divas valodas

Savukārt Inčukalna novada Vangažu kultūras nama krievu vokālā ansambļa “Krievu kadriļa” vadītāja Gaļina Titarenko atzīst, ka Vangažos ikdienā cilvēki lieto abas valodas. Parakstīties viņa iešot un mudinās arī citus, jo “priecātos, ja valstī būtu divas valodas”. Tiesa, viņa piebilst, ka jauniešiem latviešu valoda būtu jāzina, ja jau reiz tā ir valsts valoda. G. Titarenko ar RAA sarunājās krievu valodā.

Salaspils krievu kopienas pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, RAA norādīja, ka viņa nav dzirdējusi, ka Salaspilī kāds nodarbotos ar aģitāciju par parakstu vākšanu. “Nav teikts, ka visi krievi ies parakstīties. Es nezinu. Mūsu ģimene ir vietēji, neesam nekādi iebraucēji. Par valodu lai cīnās, kam tas ir vajadzīgs. “Valoda varētu palikt viena, bet lai cilvēki, kas latviski nesaprot, nav atstumti. Es teiktu, ka cilvēkiem vajadzētu būt lojālākiem pret krieviem. Krievu skolām gan jāpaliek, jo tagad, absolvējot krievu skolu, bērni labi pārvalda arī latviešu valodu.”

Olaines Domē runājot abās valodās

Likumprojekts par grozījumiem Satversmē paredz, ka pašvaldībām būtu divas darba valodas un ikvienam iedzīvotājam būtu tiesības no pašvaldības saņemt atbildi latviešu un krievu valodā. A. Tolmačovs: “Visas Latvijas pašvaldības, kur pārsvarā dzīvo krievi, atbild un sazinās ar saviem vēlētājiem krieviski. Pašvaldības taču dzīvo no iedzīvotāju – gan latviešu, gan cittautiešu – maksāto nodokļu ieņēmumiem. Tas ir neliels likuma pārkāpums, ka atbildam krieviski, bet vecai tantiņai nevar prasīt zināt latviešu valodu tādā līmenī, lai viņa spētu uztvert lietas būtību. Šāda rīcība nav kaitējums latviešu valodai, drīzāk stiprina sabiedrību. Vilciens aizgājis – krievu tantes un onkuļi latviešu valodu neiemācīsies, bet zina vien tik, lai pajautātu, cik maize maksā, bet nevis izprastu dokumentus.” Olaines Domē tā esot ikdiena, ka rakstiski visas atbildes tiek sagatavotas latviešu valodā, bet mutiski gan abās valodās.

Vāc parakstus pret “citplanētiešiem”

A. Tolmačovu vairāk par valodas jautājumu satrauc nepilsoņu statuss. Olainē iedzīvotāju lielākā daļa ir krievi, bet lielākā daļa vēlētāju ir latvieši, jo starp krieviem ir ļoti daudz nepilsoņu. “Visā Latvijā ir 300 000 nepilsoņu, turklāt pēc 1991. gada piedzimuši vēl 14 000.” Andrejs uzskata, ka pilsonība automātiski jāpiešķir visiem bērniem, kas piedzimst. “Aliens***!” iesaucas A. Tolmačovs, ar ietilpīgo angļu valodas vārdu raksturojot nepilsoņu statusu mūsu valstī. “Diviem nepilsoņiem piedzimis bērns jau piedzimstot tiek sodīts par kaut ko – par neko! Un uzskatīts par svešo.” A. Tolmačovs piebilst, ka vecāki gan var uzrakstīt iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai bērnam piešķirtu pilsonību, taču ir cilvēki, kuri šādu prasību uzskata par aizvainojošu. Viņš nešaubās, ka jāgroza Pilsonības likums, lai automātiski piešķirtu pilsonību visiem nepilsoņiem. Referendums par to, viņaprāt, varētu gūt sabiedrības lielākās daļas atbalstu, atšķirībā no pašreizējās aktualitātes. Par to vēl jāsavāc vismaz 10 000 parakstu – tas ir pirmais solis. Ar parakstu vākšanu nepilsoņu jautājumā nodarbojoties kustība “Par līdztiesību”, lai gan iniciatori ir PCTVL.

INFORMĀCIJAI

Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Parakstu vākšana bija jāizsludina, jo likumprojekta iesniegšanu Saeimā pirmajā parakstu vākšanas kārtā ir atbalstījuši 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.

Satversmes grozījumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, kas ir 154 379 vēlētāji. Ja Saeima tos noraidīs vai grozīs, likumprojektu nodos tautas nobalsošanai. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei Latvijas balsstiesīgo – 771 350 pilsoņu. Parakstu vākšanas iniciatori ir kustība “Vienota Latvija” sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību “Dzimtā valoda”.

 

* умывальник – ‘izlietne’, krievu val.

** купить – ‘nopirkt’, krievu val.

*** alien – ‘nenaturalizēts ārzemnieks, arī citplanētietis’, angļu val.