Olaines 45. jubilejas priekšvakarā Olaines mērs atzīst, ka pilsēta ir jauna un tās seja vēl nav pilnībā izveidojusies. "Nevaru vēl iezīmēt, kā pilsētas seja izskatīsies. Ja cilvēki saka, ka Olaine ir vieta, kur ir patīkami dzīvot, tas ir pirmais panākums pilsētas tēla izveidošanā," uzskata J. Pavlovičs. Gadu gaitā bijis jālauž daudz stereotipu, tostarp par ķīmisko piesārņojumu. Vislabākais rādītājs ir tad, kad cilvēki, kas atnāk dzīvot uz Olaini, ir apmierināti ar dzīvi šeit."
Viena no Olaines atšķirības zīmēm ir arī daudznacionālā sabiedrība. Olaines ielās krievu valodu var dzirdēt ļoti bieži. Vaicāti par gaidāmo referendumu, Domes pārstāvji atzīst, ka tas viņus patiešām skumdina. "Līdz šim mēs aktīvi organizējām dažādus iedzīvotāju integrācijas projektus un pasākumus. Bijām pat tik pretimnākoši, ka pieņēmām iesniegumus krievu valodā, kas, protams, pēc tam tika tulkoti valsts valodā. Tagad viss mūsu darbs ir vējā," stāsta J. Pavlovičs. "Ņemot vērā politiskās aktivitātes, nākamais gads būs smags, tāpēc vēlu sapratni, lai varētu ieklausīties cits citā," piebilst izpilddirektors Andris Bergs.
Ķīmiskie atkritumi būšot drošībā
"Olaine vienmēr ir bijusi un būs rūpnieciska pilsēta, tāpēc veicināt tūrismu lielos apjomos nav lietderīgi," vērtē A. Bergs. Tā vietā jākoncentrējas uz uzņēmēju atbalstīšanu. Arī iedzīvotāji pret rūpniecību esot noskaņoti pozitīvi un dzīvo ar apziņu, ka, neko neražojot, perspektīvas nav. "Rūpnieciskā zona šajos gados ir tikai paplašinājusies, tā ir mūsu specifika," norāda izpilddirektors. Pašlaik "Nordic Industrial Park Olaine" parkā telpas iznomā gan vietējie uzņēmēji, gan uzņēmēji no Somijas, Krievijas, Dānijas un citām valstīm. Olaines ražotnēs top pat parūkas, konfektes un pontoni, te pārstrādā zivis. "Rūpnīcās strādā arī daļa Olaines iedzīvotāju," atklāj J. Pavlovičs. Olaines Domes prioritāte ir sakārtot infrastruktūru – ceļus, dzelzceļu, nodrošināt ar siltumu un ūdeni.
Rūpnieciskos rajonus un pilsētas gan nereti raksturo arī gaisa piesārņojums un bīstamo atkritumu pārstrādes punkti, taču J. Pavlovičs apgalvo, ka iedzīvotājiem par to nav jāsatraucas. "Jā, mēs piekritām bīstamo atkritumu dedzināšanai. Šeit ir rūpnieciskais rajons un tas ir iespējams. Esam daudz darījuši, lai izskaidrotu, ka tas nav tik bīstami, kā varētu šķist. Piemēram, Dānijā šāda bīstamo atkritumu pārstrāde notiek pat pludmalēs." Bīstamo atkritumu pārstrādei izmanto modernu tehniku un regulāras gaisa piesārņojuma pārbaudes nav uzrādījušas bīstamas vielas un arī kanāls esot pilns ar pīlēm. Sarežģītāks jautājums gan ir padomju laikos nevīžīgi un nepārdomāti celtā bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuve. Tomēr neizolēto, apmēram trīs hektārus lielo teritoriju drīzumā sagaida pārmaiņas. "Mēs esam starp tiem trim objektiem, kur valsts ieguldīja līdzekļus izpētei, un beidzot izgāztuve tiks lokalizēta," informē J. Pavlovičs.
Bērnudārzos rindu nav
"Par 300 tūkstošiem latu Olaines 1. vidusskolā rekonstruējām ēdnīcu, kur tagad ir mūsdienīgi apstākļi, 2. vidusskolā izremontējām aktu zāli un koridorus," stāsta J. Pavlovičs un piebilst, ka vērienīgu labiekārtošanu piedzīvojis arī Kultūras nams un bērnudārzi, kuros, starp citu, jau vairākus gadus neesot rindu, ar situāciju citviet Latvijā salīdzina Olaines mērs.
Savukārt izpilddirektors A. Bergs atklāj, ka tieši stabilitāte pašvaldībā nodrošina veiksmi. "Ja ir sadrumstalota politiskā vara, tad arī izpildvarai ir ļoti grūti strādāt, jo vēlmes un prasības mainās pārāk bieži. Savukārt mums ir izveidojusies situācija, ka jau vairākus sasaukumus Olaines novadā ir vienas partijas vairākums. Tāpēc varam atļauties to, ko Latvijā var reti kurš, – plānojam projektus nākamajiem gadiem un bez lieka riska arī budžeta līdzekļus," stāsta A. Bergs.
Arī šogad Olaines Dome ieplānojusi vairākus projektus, kas paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. "Esam sākuši Mežaparka izveidi, kas ietvers gan estrādes būvniecību, gan arī liela parka kompleksa izveidi. To plānots labiekārtot ar taciņām, apgaismotu promenādi, bērnu laukumiem, veloceliņiem, skrejceļiem," stāsta J. Pavlovičs. Estrādes atklāšana paredzēta 26. maijā, kad pilsēta svinēs 45. gadadienu.
Pēc jauno māmiņu vēlmes taps realizēts vēl kāds projekts – velo un gājēju celiņa izbūve no Olaines līdz Jaunolainei, kuras šķir divu kilometru attālums. Tādu pašu celiņu plānots uzbūvēt arī līdz iedzīvotāju iecienītajam karjeram. Vērienīgas pārmaiņas gaidāmas arī Olaines bijušajam lielveikalam, ko Dome nesen iegādājusies. Vecais veikals nu kļūs par modernu sporta zāli. Plānotie līdzekļi aprēķināti 300–400 tūkstošu latu apmērā, tāpēc Domei priekšā vēl rūpīga plānošana, vai sporta zāli veidot pamazām vai visus līdzekļus ieguldīt uzreiz. Turpinās arī atbalsta sniegšana tiem dzīvojamo ēku saimniekiem, kuri vēlas labiekārtot savus pagalmus: Dome kā līdz šim segs pusi finansējuma.
Šogad plānots pabeigt arī jaunu ūdensvadu, kanalizācijas sistēmu un attīrīšanas iekārtu ierīkošanu. Pašlaik tiek izvērtēta novērošanas kameru ieviešana. "Ir divi varianti, kur kameras novietot, – ceļu krustojumos vai tur, kur visbiežāk darbojas huligāni. Tādas ir apmēram astoņas vietas pilsētā un divas pagastā. Šajā nolūkā gribam piesaistīt arī Valsts policiju," stāsta J. Pavlovičs un piebilst, ka novērošanas kameras jau ir uzstādītas Olaines 1. vidusskolā.