Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Dzintars kā savus vietniekus nosauca jaunās valdes locekļus - Saeimas deputātu Gaidi Bērziņu, kurš būs vietnieks tieslietu un valsts pārvaldes jautājumos, Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli Eiropas Savienības un tautsaimniecības jautājumos, Saeimas deputātu Imantu Parādnieku demogrāfijas un sociālo lietu jautājumos, Saeimas deputātu Jāni Dombravu sadarbībai ar partijas nodaļām un Saeimas deputātu Rihardu Kolu ārlietu un sadarbības ar diasporu jautājumos.

Kongress šodien valdē ievēlēja Zīli, Dombravu, pašreizējo valdes locekli Raivi Zeltīti, Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku, Rīgas domes nacionālās apvienības frakcijas vadītāju Nauri Puntuli, Rīgas domes deputātus Ievu Holmu un Daini Loci, skolotāju Jāni Ati Krūmiņu un Salaspils novada domes deputātu Jāni Nebaru.

Atbilstoši partijas statūtiem kā attiecīgo institūciju deleģēti pārstāvji valdē strādās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Bērziņš, Parādnieks, Kols, Saeimas deputāti Inese Laizāne un Edvīns Šnore, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un nacionālās apvienības jaunatnes organizācijas vadītāja Ginta Vilcāne.

Dzintars līdz šim bija politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs. Otrs līdzpriekšsēdētājs bija Gaidis Bērziņš. Šodien VL-TB/LNNK nolēma grozīt partijas statūtus un noteica, ka divu līdzpriekšsēdētāju vietā tiek ievēlēts viens priekšsēdētājs.

Kongresa atkāšanas runā Raivis Dzintars norādīja: "Politika mums nav tikai nodarbošanās. Tā ir misija. Okupācijas režīms mūsu valstij fiziski un garīgi izplēsa labāko tautas daļu. Mums tā fiziski un garīgi ir jāatgriež Latvijai. Atbalstot ģimenes ar bērniem, stiprinot valstisko apziņu, audzinot cilvēkus kultūrā un latviskā vidē.

Ja Nacionālā apvienība būtu dzīvojusi ērtā pašapmānā par visa nolemtību un neietekmējamību, šodien nenāktu ierēdņi uz Saeimu mums atskaitīties, kā normatīvajos aktos iestrādā valstiskās audzināšanas principus. Tad šodien nebūtu krietni lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tad valdošās partijas nepakļautos mūsu gribai jautājumos par valodas un pilsonības lietām. Tad turpinātu plaukt uzturēšanās atļauju tirdzniecība Krievijas pilsoņiem. Tad Saskaņa visticamāk jau būtu valdībā un Latvijas simtgadi mēs sagaidītu pavisam citādi..."

Analizējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus un ieskicējot NA startu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, Raivis Dzintars atzīmēja: "Šobrīd valdošajā koalīcijā teorētiski ir trīs frakcijas, bet tās veido vairāk nekā 10 dažādas partijas. Nacionālā apvienība deputātu skaita ziņā ir lielākā no šīm partijām. Pašvaldību vēlēšanās startējām 69 novados, 66 guvām pārstāvniecību, palielinot deputātu skaitu, palielinot mēru skaitu un palielinot to pašvaldību skaitu, kurās
mums ir absolūtais vairākums.

Ja salīdzina nevis partiju apvienības, bet partijas, tad Nacionālai apvienībai ir lielākais deputātu skaits Latvijas pašvaldībās. Kamēr citi dalās un šķeļas, mēs esam vienoti un tādi paliekam."

Nacionālā apvienība pārtapa vienā partijā, apvienojoties "Visu Latvijai!" un "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Abas partijas 2010. gadā konsolidējās vienā organizācijā un sāka kopīgu darbību zem vienota nosaukuma - nacionālā apvienība. Vēlāk, 2013.gadā, partija pieņēma vairākus lēmumus, lai abas politiskās organizācijas varētu apvienoties vienā partijā. Divi līdzpriekšsēdētāji partijai bija pagaidu risinājums līdz apvienošanās procesa noslēgumam.