09.11.2017 15:05

Jauno valsts vadītāju uznāciens

Autors  "Kodols", pēc ārzemju preses materiāliem
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Žasinda Arderna Žasinda Arderna nowtolove.co.nz

Ierasts domāt, ka ar politiku nodarbojas cienījama vecuma ļaudis, kuri uzkrājuši pamatīgu dzīves pieredzi un rūdījumu. Taču šobrīd pasaulē vērojama tendence, ka valsts augstākajos politiskajos amatos nereti tiek ievēlēti arī salīdzinoši jauni politiķi. Jāpiebilst, ka politikā arī četrdesmitgadnieki tiek uzskatīti par jauniem.

Protams, jauns automātiski nenozīmē spējīgāks un gudrāks par pārējiem, un arī politiskie uzskati jaunajiem politiķiem var būt ļoti dažādi. Piedāvājam iepazīties ar populārākajiem jaunajiem politiskajiem līderiem pasaulē.

Oktobra vidū par jauno Jaunzēlandes valdības vadītāju kļuva Žasinda Arderna (Jacinda Ardern) (37). Viņas pārstāvētā Jaunzēlandes Darba partija koalīcijā darbosies kopā ar Zaļo partiju un partiju "Jaunzēlande vispirms". Arderna ir trešā Jaunzēlandes premjerministre sieviete un visjaunākā valdības vadītāja pēdējo 150 gadu laikā. Arderna ir aktīva sieviešu tiesību aizstāve.

Šā gada 14. maijā Francijas prezidenta amatā stājās Emanuels Makrons (pilnā vārdā Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron) (39). Pirms politiskās karjeras uzsākšanas Makrons bijis ierēdnis un investīciju baņķieris. Kopš 2016. gada viņš pārstāv partiju "En Marche!". Kopš ievēlēšanas prezidenta popularitāte Francijas sabiedrībā ir kritusies. Žurnālisti nereti pārmet Makronam nevēlēšanos komunicēt ar medijiem un augstprātīgu attieksmi pret tiem. Makarons gan atrunājas, ka saikne ar tautu nav tas pats, kas saikne ar medijiem.

2015. gadā par Kanādas premjerministru kļuva Žistēns Trido (pilnā vārdā Justin Pierre James Trudeau) (45). Kopš 2013. gada viņš ir Liberālās partijas vadītājs. Arī viņa tēvs Pjērs Trido ir bijis Kanādas valdības vadītājs. 2016. gadā žurnāls "Forbes" atzinis viņu par 69. ietekmīgāko cilvēku pasaulē. Kanādas premjers prot pievērst sabiedrības uzmanību arī ārpus tiešajiem darba pienākumiem, aktīvi nodarbojoties ar sportu vai, piemēram, pārsteidzot ar krāsainu zeķu izvēli formālos pasākumos.

Jiri Ratass (Jüri Ratas) (39) ir Igaunijas politiķis, pašreizējais Igaunijas Centra partijas vadītājs un Igaunijas premjerministrs. Iepriekš bijis Rīgikogu viceprezidents un Tallinas mērs. Kā Tallinas mērs bija iniciators Eiropas Zaļās galvaspilsētas programmai. Centra partijai nereti pārmet saikni ar Krieviju. Partijas atbalstītāji lielākoties ir Igaunijas etniskie krievi.

Andžejs Duda (Andrzej Duda) (45) kopš 2015. gada ir Polijas prezidents. Pirms tam viņš bija bezpartejisks parlamenta deputāts. Viņa pozīcija bēgļu jautājumos ir saasinājusi Polijas attiecības ar Eiropas Savienību. Duda pārstāv viedokli, ka valstīm obligātā kārtā nav jāuzņem bēgļi. Taču Duda neuzskata sevi par eiroskeptiķi, bet gan eiroreālistu.

Aleksis Ciprs (Alexis Tsipras) (43) ir Grieķijas premjerministrs kopš 2015. gada. Ciprs vadīja sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem Grieķijas finanšu krīzes laikā, kā arī aktīvi iesaistījies Eiropas bēgļu krīzes risināšanā. Eiropas jaunais Če Gevara – tā Aleksi Cipru dēvēja žurnālisti neilgi pēc ievēlēšanas amatā. Ciprs ir gados jaunākais premjers Grieķijā pēdējā pusotra gadsimta laikā.