Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Prēmija kodolieroču likvidēšanas kampaņai piešķirta "par tās darbu pievērst uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu", paziņoja komitejas prezidente Bērita Reisa-Andersena.

Pasaules kodolvalstīm ir jāsāk nopietnas sarunas par atbruņošanos, norādīja Reisa-Andersena.

"Šī gada Miera prēmija ir arī aicinājums visām valstīm sākt nopietnas sarunas ar skatu uz pakāpenisku, līdzsvarotu un rūpīgi novērotu gandrīz 15 000 pasaules kodolieroču iznīcināšanu," sacīja Reisa-Andersena.

ICAN ir Ženēvā bāzēta 468 nevalstisko organizāciju koalīcija, kas tika dibināta 2007. gadā.

Tā bija viens no galvenajiem spēlētājiem vēsturiskā kodolieroču aizliegšanas līguma izstrādē, kuru jūlijā parakstīja 122 valstis. Tomēr līgums ir simbolisks, jo to atteicās parakstīt visas deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis.

Tikmēr ICAN paziņoja, ka tagad ir īstais brīdis aizliegt kodolieročus.

"Šis ir lielas globālās spriedzes laiks, kad ugunīga retorika var mūs viegli, neatvairāmi novest pie neaprakstāmām šausmām," paziņojumā norādīja ICAN, kas Nobela Miera prēmiju nosauca par lielu pagodinājumu.

"Kodolkonflikta rēgs atkal iegūst draudošas aprises. Ja kādreiz ir bijis brīdis, kad valstīm vajadzētu pasludināt savu nepārprotamo iestāšanos pret kodolieročiem, tad tas brīdis ir tagad," uzsvēra kampaņa.

Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmija piešķirta Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru.