29.01.2015 07:34

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Prezidentūras laikā noteikti iekustināsim kādu "sniega bumbu"

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica Saeimas kanceleja

Jau gandrīz veselu mēnesi Latvija pirmo reizi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir prezidējošā valsts ES Padomē. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzskata, ka tā ir vienreizēja iespēja runāt arī par saviem mērķiem Eiropas Savienībā.

– Kā īsti veidojās Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes? Kādam ikdienas steigā tas varbūt paskrējis garām.

– Latvijas prioritātes prezidentūrai ES Padomē ir tapušas vismaz trīs gadu garumā ļoti ciešās sarunās un diskusijās ar nevalstiskā sektora un zinātnes aprindu pārstāvjiem un sociālajiem partneriem. Jau kopš 2012. gada bija desmit lieli diskusiju cikli, kur tika vērtētas tēmas ES prezidentūras prioritātēm.

Es tolaik vadīju Saeimas Eiropas lietu komisiju, kurā mēs organizējām diskusijas, klātesot prezidentūras sekretariāta darbiniekiem. Arī šobrīd prezidentūras sekretariātam ir noslēgti sadarbības līgumi par regulāru sadarbību ar 93 nevalstiskajām organizācijām.

– Prezidentūras atklāšanas ceremonijā Nacionālajā operā dzirdējām Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera uzrunu, kurā viņš izteicās, piemēram, par darbavietām, kas nepieciešamas Eiropai.

– Junkera kungs, stājoties amatā, tāpat kā Latvija savai prezidentūrai izvirzīja desmit prioritātes. Tās ļoti labi savstarpēji savienojas, un mēs visi gribam, lai tās īstenotos. Arī Latvija runā par ekonomikas konkurētspēju un darbavietām, jo jebkura cilvēka mērķis ir labi apmaksāts darbs. Protams, ka ES līmenī netiks pieņemts lēmums Latvijā izveidot tādu vai citādu vidējo vai mazo uzņēmumu kādā no Latvijas pagastiem, bet mūsu uzdevums ir veidot vidi, kas ļauj veidot uzņēmumus, dot cilvēkiem vajadzīgās zināšanas uzņēmējdarbībā, neapgrūtināt uzņēmējus ar liekiem regulējumiem piekļūšanai finansēm.

– Ne katrs pretimnācējs uz ielas var pateikt, kāds mums labums no tā, ka tūlīt, tūlīt Rīgā būs ES dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministru apspriede.

– Visticamāk, ministri runās par PNR (Passenger Name Record) jeb Pasažieru datu reģistru, kas saistīts ar pasažieru, kuri lido starp dažādām valstī, tostarp ASV, datu reģistru un datu apmaiņu. Taču tas vistiešākajā veidā saistīts ar terorisma apkarošanu. Īpaši aktuāli tas ir pēc 7. janvāra notikumiem Parīzē. Pašlaik ES valda vienprātība, ka datu reģistra izveidošana ir strauji jāvirza uz priekšu, jo tas ļaus izsekot iespējamo teroristu pārvietošanos. Līdz ar to arī Latvijā dzīve kļūs drošāka, un iespēja, ka Rīgā vai citur Latvijā varētu notikt kaut kas tāds kā Parīzē vai Beļģijas pilsētiņā Vervjē, mazināsies.

– Vai pēdējo dienu starptautiskie notikumi nav pabīdījuši malā Latvijas trīs gadus rūpīgi veidotās prioritātes?

– Pirmā prioritāte – ekonomikas izaugsme – sevī ietver ļoti konkrētus jautājumus, piemēram, Junkera investīciju plāna iedzīvināšanu. Tas ir arī jautājums par enerģētikas politiku, kas Latvijas iedzīvotājiem nākotnē nozīmētu lielāku drošību un elektroenerģijas un gāzes pieejamību par saprātīgu cenu un mazāku atkarību no Krievijas. Arī jautājums par vienoto tirgu, kas ir iespēja mūsu uzņēmējiem izdevīgāk pārdot savas preces ES tirgū. Ekonomiskā un arī sociālā drošība ietekmē arī kopējo drošības situāciju Eiropā.

Nākamā prioritāte ir vienotais digitālais tirgus, kas ļauj labāk izmantot interneta sniegtās iespējas darba tirgū. Tā ir gan tirgošanās, gan vairāki jauni pakalpojumi. Taču arī te ir svarīga datu apmaiņas drošība.

Un vēl viena prioritāte ir ES starptautiskā loma un kopēja ārējā un drošības politika.

– Vairākas reizes dienā dzirdam par Krievijas izvērsto informatīvo karu pret ES, bet prezidējošā valsts Latvija nepievienojās četru valstu aicinājumam ES sniegt atbildi Krievijas propagandai. Kāpēc tā?

– Latvija jau sen runāja par to, ka jāveido pretspars bīstamajai Krievijas propagandas ietekmei, ko agrāk saucām par "maigo varu", bet tagad – par "informatīvo karu". Tāpēc pērn Rīgā darbu uzsāka NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Jau pagājušajā gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sāka virzīt šo jautājumu ES Ārlietu ministru padomē. Viņš ir uzrunājis arī ES augsto pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīni, aicinot pretoties Krievijas vēlmei ietekmēt mūsu sabiedrību. Šajos apstākļos, kad nāca ierosinājums no abām mūsu kaimiņvalstīm Dānijas un Lielbritānijas, bija zināms, ka tas ir jautājums, ko mēs tāpat virzīsim prezidentūras laikā ES Padomē.

Jebkuram jautājumam var būt atšķirīgi risinājumi, bet taktiski svarīgāk ir nodrošināt, lai ES valstis vienotos vienai spēcīgai atbildei Krievijas informācijas plūsmai, nekā iespēja parādīt, ka mēs esam pieņēmuši vienu niansētu vēstuli. Un tas tika panākts jau 19. janvārī, vienojoties par konkrētas rīcības nepieciešamību. Protams, tas prasīs finanšu un konkrētas rīcības instrumentus, par ko būs nākamie ES Padomes lēmumi.

Teorētiski varētu būt viens kopīgs Eiropas kanāls krievu valodā, bet varbūt būs Eiropas atbalsts katrai no nacionālajām valstīm, kas veidos objektīvas ziņas krievu valodā, bet varbūt tā būs vairāku kanālu sadarbība. Labākā atbilde tiek meklēta.

– Pašlaik medijos var daudz uzzināt, piemēram, ko domā Krievijas prezidents Putins, bet pavisam maz ir ziņu par Latvijas prezidentūru ES Padomē, ja nu vienīgi par to, ka kāda amatpersona atkal aizbraukusi uz Briseli, piebilstot, ka tas notiek ES prezidentūras sakarā. Tas nav pārāk aizraujoši.

– Ko es te varu sacīt? Tā, protams, ir mūsu ierēdņu un politiķu atbildība, kā interesantākā veidā pateikt, ko un kāpēc viņi dara. Patiesībā Latvijā ES klātbūtne taču ir sajūtama pat skolā, kas ir renovēta par ES naudu. Piemēram, Dānijā zināšanas par ES jau tiek integrētas skolu programmās. Tāpēc šajā valstī ES tēmas ir otrā prioritāte mediju dienaskārtībā, jo cilvēkiem ir pieradums sekot līdzi ES aktualitātēm.

– Vai prezidentūras prioritāšu izpilde ir obligāta vai tikai vēlama, ņemot vērā to, ka arī pasaule nemitīgi mainās?

– Mēs solīto izpildīsim. Bet ko nozīmē izpildīšana? Latvijā kāda jauna likuma izstrādāšana un pieņemšana prasa vidēji pusotru gadu. ES likuma pieņemšana aizņem vairāk nekā divus gadus. Tāpēc tā nebūs, ka prezidentūras laikā pieteikts regulējums jau tiks apstiprināts prezidentūras laikā. Tāpēc mums vajadzētu uzmanīties ar secinājumiem, ko mēs uzskatām par prezidentūras rezultātiem. Taču, ja kāds jautājums ir iekustināts, tas ar sniega bumbas efektu ripo no kalna un tik viegli neapstāsies. Mēs ceram pieņemt rezolūciju par Ž. K. Junkera investīciju plāna izstrādi, un martā, kad notiks ES valstu enerģētikas ministru sanāksme, pirmo reizi tiks pieteikts enerģētikas savienības projekts. Tas būs brīdis, kad mēs iekustināsim sniega bumbu.

Un tad vēl Rīgā gaidāms Austrumu partnerības samits, kas skars attiecības ar Ukrainu, Gruziju, dialoga iespēju ar Baltkrieviju un Moldovu, Azerbaidžānu un Armēniju.

– Vai viss, kas notiks prezidentūras laikā, risināsies vienīgi Rīgā? Vai ģeogrāfiski tā būs arī Latvijas valsts prezidentūra?

– Kad sākās prezidentūra, Rīgā bija 60 Briseles žurnālisti, kuri divas dienas pavadīja Siguldā. Ārpus Rīgas notiks vairāki ar biznesu un nevalstisko sektoru saistīti pasākumi. Piemēram, otrais Lauku kopienu parlaments jūnijā notiks Līgatnē. Oficiālie ministru pasākumi gan notiks Nacionālajā bibliotēkā. Bet ir jau arī tā sauktās oficiālo personu otro pušu programmas, kas paredz Siguldas, Rundāles, Cēsu un Jūrmalas apmeklējumus.