"Ja skatāmies no procedūras viedokļa, tad izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējām tikpat kā nav, izņemot to, ka balsot varēs arī ieslodzījuma vietās. Tāpat kā iepriekš balsošana notiks sestdien, izmantojot iepriekš sagatavotus sarakstus, kā arī trīs iepriekšējās balsošanas dienās," skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
"Protams, pirms tam vēlēšanas ir notikušas vēsturiski atšķirīgos laika posmos ‒ pirms krīzes, bet tagad pēc. Pa šo laiku ir mainījusies Eiropas Parlamenta (EP) ietekme, tāpat savu lomu priekšvēlēšanu gaisotnē patlaban spēlē arī krīze Ukrainā. Tāpēc, atbildot uz jautājumu, vai EP vēlēšanas būs tādas pašas kā iepriekš, var sacīt gan "jā", gan "nē"," viņš atzīst.
Pieaug novērotāju loma
Gatavojoties EP vēlēšanām, CVK vadītājs otrdien uz Latvijas Televīziju ielūdza deputātu kandidātus, sarakstu iesniedzējus, vēlēšanu novērotājus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, lai vēlreiz atgādinātu kā tiks skaitītas balsis vēlēšanu iecirkņos, kā CVK apkopos EP vēlēšanu rezultātus, kādi ir galvenie Latvijas vēlēšanu sistēmas elementi, kas vēlēšanas un vēlēšanu rezultātus padara drošus un uzticamus, un kas ir elektroniskā vēlēšanu rezultātu apkopošanas sistēma "Balsis 2014", kura tiks lietota 24. maija EP vēlēšanu rezultātu apkopošanai un publicēšanai.
Vēlēšanas nevar notikt, ja nav vēlētāju, kandidātu, kas iekļauti vēlēšanu sarakstos, un vēlēšanu novērotāji. Kā uzsvēra A. Cimdars, tieši novērotāju loma, lai gan tā pieaug, vēl līdz galam nav novērtēta. Vēlēšanas gan var notikt bez novērotāju klātbūtnes iecirkņos, taču šie cilvēki patiesībā ir gan vēlētāju tiesību aizstāvji, gan liek būt godīgākiem politiskajiem konkurentiem.
CVK priekšsēdētājs atgādināja, ka vienlaicīgi vēlēšanu iecirkņos var atrasties visu sarakstu novērotāji, taču no viena saraksta ne vairāk par diviem cilvēkiem. Reģistrēties par vēlēšanu brīvprātīgajiem novērotājiem var personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.
Par svarīgāko, kas jāzina vēlētājam
Ejot uz EP vēlēšanām, jāņem līdzi derīga pase vai personas identifikācijas karte. Tā kā vēlēt jādodas uz iecirkni, kur vēlētājs ir reģistrēts, zīmogu pasē nespiedīs.
Lai paustu atbalstu kādam kandidātam, vēlēšanu zīmē to varēs izdarīt, pretī vārdam un uzvārdam esošajā rombiņā ievelkot plusu. Savukārt, ja vēlētājs neatbalsta kādu kandidātu, viņam ir jāizsvītro kandidāta vārds un uzvārds. Mīnus zīmes ievilkšana rombiņā vai kādas citas atzīmes netiks skaitītas.
Kad vēlētājs vēlēšanu zīmē ir izdarījis attiecīgās atzīmes vai arī nolēmis tās neveikt, viņam attiecīgā vēlēšanu zīme jāievieto vēlēšanu aploksnē ar attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmogu. Aploksne ir jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē. Vēlēšanās netiks skaitītas vēlēšanu zīmes bez aploksnes, un, ja aploksnē būs ievietotas vairākas zīmes, netiks skaitīta neviena no tām. Tāpat netiks skaitītas saplēstās zīmes, kā arī aploksnes, kas atnestas no citiem vēlēšanu iecirkņiem.
Atsaucoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, A. Cimdars piebilda, ka reizēm vēlēšanu urnās tiekot iemestas arī pases, un aploksnēs ielikta nauda.
Tāpat viņš atgādināja, ka lapiņas ar kandidātu sarakstiem, kas paliek pāri pēc balsošana un netiek ņemtas līdzi uz mājām, iecirknī jāatstāj vienuviet. Praktiskā nozīme tam ir tāda, ka tas ir papildus nosacījums vēlēšanu aizklātumam, jo stipri apgrūtina iespēju pateikt, kurš par ko ir nobalsojis.
Jau otrdien pēc pusdienas Latvijā durvis vēra visi 952 EP vēlēšanām izveidotie vēlēšanu iecirkņi. Laikā līdz vēlēšanām tajos jāpiesaka balsošana atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Tāpat vēlēšanu nedēļā iecirkņos var iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību.
Savukārt no trešdienas līdz piektdienai dažas stundas dienā visos vēlēšanu iecirkņos notiek iepriekšējā balsošana. Iespēju nobalsot iepriekš var izmantot jebkurš vēlētājs. Attaisnojošs iemesls tam nav jāmin. Tomēr, tāpat kā vēlēšanu dienā, arī iepriekšējās balsošanas dienās balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts.
Piemēram, piektdien iepriekšējās balsošanas vēlēšanu iecirkņi strādās no pulksten 10 līdz 16, bet vēlēšanu dienā, 24. maijā, tie darbosies no 7 līdz 20.
Līdz ticamiem rezultātiem būs jāpagaida līdz svētdienas vakaram
Jau iepriekš CVK priekšsēdētājs sacīja, ka EP vēlēšanās 24. maijā varētu piedalīties apmēram 40 % no balsstiesīgo skaita. Par to, kādi būs jau ticami vēlēšanu rezultāti, CVK paziņos naktī no svētdienas uz pirmdienu. Vēlēšanu dienā ik pa laikam tiks ziņots par balsotāju aktivitāti iecirkņos, un jau iepriekš tiks paziņoti skaitļi par nobalsojušo skaitu arī iepriekšējās balsošanas dienās.
Kad balsis būs saskaitītas, ātrāk kļūs zināmi tie saraksti no 14, kuri ir pārvarējuši piecu procentu barjeru. Tikai pēc tam uzzināsim, kuri no 170 deputātu kandidātiem būs ieguvuši tik daudz balsu, lai kļūtu par vienu no astoņiem EP deputātiem.
No Pierīgas novadiem par vietām EP cīnās 16 pretendenti ‒ pieci no Mārupes novada, pa diviem no Carnikavas, Garkalnes un Salaspils un pa vienam no Ādažu, Inčukalna, Ķekavas, Ropažu un Stopiņu novadiem.
