Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pierīgas pašvaldības, kas visvairāk varētu ciest no Rīgas domes ieviestajām braukšanas maksas atlaidēm pilsētas sabiedriskajā transportā, par iedzīvotāju aizplūšanu pēdējos gados nevarētu sūdzēties. Tieši pretēji – kamēr lielākā daļa Latvijas pašvaldību katru gadu zaudē iedzīvotājus, galvaspilsētai tuvie Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes un Stopiņu novadi, kā arī nedaudz tālāk esošie Saulkrastu un Siguldas novadi 2013. gada sākumā salīdzinājumā ar 2012. gada attiecīgo periodu spējuši iedzīvotāju skaitu audzēt, raksta "Dienas Bizness". Tas izdevies arī dažos citos Latvijas novados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Galvaspilsēta gada laikā zaudējusi vairāk nekā sešus tūkstošus iedzīvotāju – 2013. gada sākumā Rīgā bija 643,6 tūkst. pastāvīgo iedzīvotāju. Desmit gadu laikā Rīga zaudējusi 85,6 tūkst., bet kopš 1990. gada – 265,5 tūkst. iedzīvotāju, liecina CSP informācija.

Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā līdz 2030. gadam sliktākajā gadījumā var samazināties pat līdz 500,9 tūkst., liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījums. Vislabākajā attīstības scenārijā, ja nebūtu migrācijas un būtu aktīva rīcība demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, samazinājums varētu būt stipri mazāks – 579,7 tūkst.

Iegulda izglītībā
Ķekavas novadā iedzīvotāju skaits turpinājis palielināties arī 2013. gadā. Decembra vidū novadā bija deklarēti gandrīz 23 tūkst. iedzīvotāju.
Lai motivētu iedzīvotājus, īpaši jaunās ģimenes par savu mājvietu izvēlēties Ķekavas novadu, pašvaldība investē izglītības infrastruktūrā. Pērn atklāts jaunās Ķekavas sākumskolas pirmais korpuss, kur mācības sāka vairāk nekā 160 bērnu, informēja novada sabiedrisko attiecību un konsultatīvā atbalsta daļas vadītāja Vineta Bērziņa. Šobrīd notiek otrā mācību korpusa būvniecība, līdz ar tā pabeigšanu skolā varēs mācīties 700 bērnu. Trešajā kārtā skolai paredzēts uzbūvēt sporta halli ar baseinu.

Pēdējos divos gados novadā atklāti arī divi jauni bērnudārzi – 2013. gadā Daugmalē un 2010. gadā Katlkalnā. Papildu tam vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldības bērnudārzā, novada dome finansiāli palīdz algot aukli vai sūtīt bērnu privātā pirmsskolas izglītības iestādē. Šobrīd aukļu datubāzē reģistrēti vairāk nekā simts pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina aprūpi vairāk nekā 200 pirmsskolas vecuma bērniem.

Arī Mārupes pašvaldība finansiāli atbalsta vecākus, kuru bērniem nav vietas pašvaldības bērnudārzos. Tiek nodrošināts 130 latu finansējums par katru bērnu pašvaldības apmaksātajās vietās privātajos bērnudārzos, ar kuriem noslēgts līgums publiskā iepirkuma rezultātā, un 100 latu līdzfinansējums bērnam, kas apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi, no 1,5 līdz 3 gadu vecumam.

100 latu līdzfinansējumu var saņemt arī auklīšu algošanai, savukārt 50 lati tiek Mārupes novadā deklarētajiem bērniem, kuri izglītību apgūst privātajās skolās. Skolēniem, kuri apmeklē Rīgas profesionālās ievirzes skolas, pašvaldība maksā 50 % no vecāku līdzmaksājuma. Bērnudārzniekiem un skolēniem bez maksas tiek piedāvāts apmeklēt arī dažādas sporta nodarbības.

Apmaksā potes
Visiem, kas Mārupē deklarējuši pamata dzīvesvietu vismaz gadu, neatkarīgi no materiālā stāvokļa iespējams saņemt dažādus pabalstus, piemēram, vecākiem jaundzimušā rotavīrusa potes apmaksai līdz 100 latiem gadā, vakcīnas apmaksai pret cilvēka papilomas vīrusu 13–21 gadu vecām jaunietēm, pneimokoka vakcīnas apmaksai personām no 65 gadu vecuma. Tiek piešķirts arī 50 latu pabalsts mēnesī personām, kuras aprūpē gulošas personas, kas pašas nespēj par sevi gādāt, un bērniem invalīdiem, un 3000 latu pabalsts cilvēkiem, kas nonākuši ārkārtas situācijā.

Papildu tam, līdzīgi kā daudzviet, pašvaldībās ir paredzēti arī dažādi pabalsti un atvieglojumi represētām personām, cilvēkiem gados, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, Afganistānas kara dalībniekiem. Tāpat tiek piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumi 17 nodokļu maksātāju grupām.

Motivē ar atlaidēm
Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaita kāpums vērojams jau kopš gadsimtu mijas, bet Jūrmalā, līdzīgi kā daudzās citās Latvijas pašvaldībās, kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits tikai samazinājās. Tam punkts pielikts 2013. gadā, kad spēkā stājās 70 % lielas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem. Pašās 2012. gada beigās bija vērojams straujš deklarēto iedzīvotāju skaita palielinājums. 2012. gada novembrī piedeklarējās 650, bet decembrī – 925 jauni jūrmalnieki. Kopumā 2012. gadā Jūrmalā deklarējušies 5949 iedzīvotāji, bet pērn līdz decembrim – 5040 cilvēku.

Mainot NĪN atlaižu politiku, pašvaldība uzreiz nošāva vairākus zaķus – jūrmalniekiem, no kuriem daļai iepriekš NĪN slogs radīja pamatīgas galvassāpes, tika būtiski samazināts maksājums, vienlaikus mudinot cilvēkus deklarēt savu dzīvesvietu un līdz ar to maksāt IIN kūrortpilsētā. Šāda NĪN politika bija viens no jājamzirdziņiem Jūrmalas mēra Gata Trukšņa priekšvēlēšanu kampaņā.
Kopumā Jūrmalā NĪN atvieglojumi ir paredzēti 20 nodokļu maksātāju grupām.

Veselības uzlabošanai
Jūrmalas domē gan norāda, ka NĪN atlaides nav vienīgais faktors, ar ko tā mudina iedzīvotājus deklarēt savu dzīvesvietu kūrortpilsētā. Tikko stājušies spēkā pašvaldības noteikumi, ar kuriem tiek nodrošināts atbalsts ģimenēm, kuru bērniem ir nepieciešami ortodonta pakalpojumi, sakodiena korekcija, jo šos pakalpojumus valsts neapmaksā, kā arī sniegts atbalsts pilsētā deklarētajiem senioriem veselības uzlabošanā, nodrošinot iespēju saņemt ergoterapeita, fizioterapeita un citus pakalpojumus. Šos pakalpojumus pilsētas iedzīvotāji saņems bez maksas. Šogad iecerēts par pašvaldības līdzekļiem apmaksāt fizioterapeita un peldēšanas nodarbības grūtniecēm un jaunajām māmiņām, nodrošināt nūjošanas instruktora pieejamību pludmalē gan vasaras, gan ziemas sezonā. Tiek strādāts arī pie tā, lai attīstītu pludmales infrastruktūru, kas būtu draudzīga visiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jau šobrīd Jūrmala nodrošina plašu sociālo pakalpojumu sistēmu; kopumā pašvaldība nodrošina vairāk nekā 20 pabalstu veidus saviem iedzīvotājiem. Piemēram, Jūrmalā ir Latvijā lielākais pabalsts jaundzimušajiem – 200 latu. Līdzīgi kā citās pilsētās, arī Jūrmalā ir dažādi atvieglojumi braukšanai sabiedriskajā transportā, tiek piešķirtas brīvpusdienas. Jūrmalā brīvpusdienas saņem pilnīgi visi pašvaldības skolu audzēkņi līdz 12. klasei, ir iecere bezmaksas ēdināšanu nodrošināt arī bērnudārzos.

Liela interese
Lai gan Rīgas dome uz laiku atlikusi braukšanas maksas diferencēšanu pašvaldības sabiedriskajā transportā pēc dzīvesvietas, no šīs idejas ieviešanas pašvaldība nav atteikusies. Jāatgādina, ka visasāk pret šo ideju iebilduši Rīgas apkārtnē dzīvojošie, kas galvaspilsētā strādā.

Decembra vidū "Dienas Biznesa" aptaujāto Pierīgas pašvaldību pārstāvji atzina, ka nav vērojama īpaši aktīva iedzīvotāju pārdeklarēšanās uz Rīgu, lai gan nenoliedza, ka uz kādu braukšanas maksas atlaides, visticamāk, atstās iespaidu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ilgākā laikā tā arī nespēja atbildēt, vai, tuvojoties gadu mijai, sākusies lielāka aktivitāte, deklarējot savu dzīvesvietu Rīgā.

Atsaucoties uz Latvijas Radio, db.lv 2013. gada nogalē ziņoja, ka Rīgā ir palielinājies deklarēto iedzīvotāju skaits, tomēr tas nav sasniedzis desmit tūkstošus, kuriem, pēc Rīgas pašvaldības aplēsēm, Rīgā bija jādeklarējas jau 2013. gadā.

"Biļešu kari": Pierīga pret Rīgu