10.10.2013 11:26

Eglīts par uzturēšanās atļaujām: Pārdodot bikses, mēs paliekam bez tām

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Baldones novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Eglīts uzskata, ka Latvijas nekustamo īpašumu izpārdošana pret uzturēšanās atļaujām ir izdevīga to īpašniekiem, pārējiem no tā nekāds labums netiek.

"Uzturēšanās atļauju kontekstā mēs bieži medijos dzirdam un lasām, ka šīs sistēmas aizstāvji to pamato ar ārvalstu naudas ienākšanu Latvijā. Taču man prātā nāk kāda veca patiesība, ka, pārdodot bikses, mēs vienkārši paliekam bez tām. Tas nedod nekādas investīcijas un ieguvumu Latvijas iedzīvotājiem," pārliecināts J. Eglīts (VL-TB/LNNK).

Viņaprāt, ir jāatceras, ka nauda, par kuru ārvalstnieki nopērk īpašumus, lai pretim saņemtu uzturēšanās atļauju, paliek konkrēto ēku īpašnieku rokās. Tātad vienīgie labuma guvēji ir šie cilvēki vai uzņēmumi. "Šī nauda nenonāk līdz valsts budžetam, lai pēcāk varētu uz tās rēķina, piemēram, palielināt pensijas vai piešķirt vairāk līdzekļu izglītībai vai veselības aprūpei."

"Situācija, ja mēs tā pavisam vienkāršoti uz to lūkojamies, notiek tā: atbrauc ārzemnieks, izvelk maku un samaksā to nekustamo īpašumu tirgotājam, kurš, piemēram, māju, visticamāk, jau sen ir iegādājies no bankas par mazāku cenu un tagad vienkārši to pārdod. Viņš ir arī vienīgais, kurš nopelna," tā Baldones novada domes deputāts, uzsverot, ka ārzemnieki visbiežāk iegādājoties īpašumus, kas būvēti pirmskrīzes laikā, tādēļ nevar būt runa par to, ka iegūst arī būvniecības nozare, kurā tiek nodarbināti cilvēki un uzņēmēji valstij maksā nodokļus.


Viņš lēš, ka nekāds lielais ieguvums no tā, ka ārzemnieki iegādāsies šeit īpašumus, lai iekļūtu Šengenas zonā, neko nedos arī pašvaldībām. "Viņi samaksās nekustamā īpašuma nodokli un viss," tā deputāts. Citādāk būtu, ja novados gribētu darboties ārvalstu uzņēmēji, kuri varētu piedāvāt vietējiem darbu, un arī pienesums no samaksātajiem nodokļiem būtu daudz lielāks.

"Taču šajā visā mani satrauc apstāklis, ka šīs uzturēšanās atļauju politikas dēļ kāda Latvijas ģimene nevar iegādāties sev mājokli. Ir daudz runāts par ģimenes pirmā mājokļa atbalsta programmu, kas ir ļoti laba iecere, taču problēma ir tā, ka šo ārvalstnieku intereses dēļ nepamatoti palielinās nekustamā īpašuma cenas," pārliecināts J. Eglīts.

Viņš to skaidro pavisam vienkārši: ir īpašums ārpus Rīgas, kura reālā vērtība ir 35 vai 40 tūkstoši latu, taču, zinot, ka ārzemnieki ir ieinteresēti par tiem dzīvokļiem un mājām, kas maksā 50 tūkstošus, tad šāda summa tiek arī uzlikta kā pārdošanas cena. "Tas nozīmē, ka mūsu cilvēki, kuri vēlēsies iegādāties īpašumu, būs spiesti vairākus tūkstošus pārmaksāt par neko," spriež deputāts.

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?