27.02.2012 13:35

Vēlas noteikt bargākus sodus par cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli

Autors  apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Brīvības piemineklis celts par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem Brīvības piemineklis celts par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem Krišjānis Grantiņš

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» - «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegusi izskatīšanai Saeimā jaunu likumu, informē aģentūra LETA. 

Ar jaunā likuma palīdzību iecerēts noteikt juridisko piederību Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem, kā arī noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret šiem objektiem.

Likuma pieņemšanas gadījumā būs skaidri noteiktas uzvedības normas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašā režīma zonā, kas veicinās cieņpilnas vides veidošanos ap svarīgiem valsts simboliem. Tāpat tiks radīti tiesiski priekšnoteikumi - necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem sodīt bargāk nekā par līdzīgiem pārkāpumiem citur publiskajā telpā, norāda VL-TB/LNNK.

Kā skaidro VL-TB/LNNK, «Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums» radīts, lai aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Likuma mērķis ir noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu, ar likuma spēku noteikt to kultūrvēsturisko vērtību un izveidot uzraudzības padomi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai.

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis neapšaubāmi tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta. Brīvības piemineklis juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā skaidro VL-TB/LNNK, Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu. No objektu uzskaites viedokļa likuma līmeni vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sastāvu un robežas.

Tāpat tiktu sakārtoti objektu uzturēšanas un finansēšanas jautājumi. Plānojot atjaunošanas darbus, būtu iespēja tos iekļaut gada budžetā, tādējādi izvairoties no neplānotiem izdevumiem.

Likuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešami redakcionāli grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumā «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem».

Plānots, ka Saeima šo likumprojektu skatīs ceturtdien, 1.martā.