– Kāda «par» un «pret» balsojošo attiecība, jūsuprāt, nozīmētu, ka latviešu valoda ir drošībā?
- Tas ir ļoti grūts jautājums, jo nepastāv tāds pabeigts stāvoklis, kad latviešu valoda būtu drošībā.
– Kā jūtaties referenduma dienā?
– Pretrunīgi. No vienas puses, ir jūtams, ka cilvēkos valda atmodas noskaņojums un visi ir mobilizējušies aizstāvēt latviešu valodu, Latvijas valsti. No otras puses, protams, ir ļoti apkaunojoša situācija, ka vispār uz šādu jautājumu esam spiesti atbildēt.
Šāds jautājums šķiet pašsaprotams, un par to, ka šāds apkaunojums ir piedzīvots, kādam būtu jāatbild. Pirmkārt, jāatbild politiķiem, kas 20 gados valsi šādā stāvoklī noveduši. Otrkārt, arī drošības dienestiem, kas pieļāvuši, ka šādas aktivitātes nonākušas līdz referendumam. Katrā gadījumā – visiem Latvijas pilsoņiem ir jāizdara secinājumi.
– Kas jāmaina integrācijas politikā, lai šādi un līdzīgi gadījumi vairs neatkārtotos?
– Protams, nevaram garantēt, ka neviens nekad nemēģinās kaut ko tādu atkārtot, bet pats būtiskākais ir radīt nepārprotamu signālu visiem, ka jautājums par valsts valodu nav apspriežams. Kā arī dot signālu, ka integrācijas mērķis ir latviska Latvija, kas nekādā veidā nenonāk pretrunā ar mazākumtautību interesēm saglabāt savu nacionālo identitāti, savu kultūru un valodu. Tomēr svarīgi, lai mēs vienotos, ka Latvija nevar būt citāda kā vien latviska. Ja to pieņemam par pamatu, tad šādu un līdzīgu jautājumu uzstādīšana tiks uzskatīta par pretvalstisku.
– Vai redzat saistību starp vēlēšanu tuvošanos Krievijā un notiekošo Latvijā?
– Jā, protams. Nav šaubu, ka Putinu ievēlēs, bet viņam ir svarīgi stiprināt savas pozīcijas valstī. Un to šobrīd viņš nevar izdarīt nekā citādi, kā meklējot ārējo ienaidnieku. Putins nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu – no vienas puses, veidojot Latvijai tādu kā nedrauga tēlu, ar kuru cīnīties, no otras puses, stiprinot savus vietējos ietekmes aģentus Latvijā. Protams, šāds referendums nevar sasniegt rezultātu, bet ļauj mobilizēties «Saskaņas centra» vēlētājiem.
– Kā jūs uzskatāt, kāds ir iemesls, kāpēc cilvēki izlemj balsot «par»?
– Lielā mērā tas ir tādēļ, ka pastāv sašķeltas informācijas telpas. Tā informācijas telpa, kurā diemžēl atrodas lielākā daļa krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju, tiek mērķtiecīgi no ārvalstīm ietekmēta. Tas ir kā instruments, lai ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un politiku Eiropas Savienībā un NATO. Tas, ko Latvija varētu darīt, ir veidot vienotu informatīvo telpu un rūpēties, lai katra pilsoņa latviešu valodas zināšanas ir tik labas, lai līdztekus krievu valodā esošajiem plašsaziņas līdzekļiem, viņš meklētu informāciju arī avotos latviešu valodā, kas novērstu tik krasu pretnostatījumu.
– Ko jums personīgi nozīmē latviešu valoda?
– Manuprāt, tā ir Latvijas valsts pastāvēšanas jēga. Latviešu valoda, mūsu kultūra ir tas, kas nekur citur nevar pastāvēt un attīstīties, kā tas var vienīgi šeit. Līdz ar to, ja nebūtu latviešu valodas, Latvijas valstij zustu jēga, zustu atšķirība no citām valstīm. Katrai tautai sava valoda ir ļoti svarīga, bet latviešiem latviešu valoda ir svētums, viens no pašiem būtiskākajiem simboliem. Ir pilnīgi pašsaprotami, ka uzbrukums latviešu valodai tiek uzskatīts par uzbrukumu Latvijas valstij.
– Cilvēki, kas slikti runā latviešu valodā vai nerunā nemaz, bieži aizbildinās ar to, ka latviešu valodu grūti apgūt. Mūsu lasītājiem ļoti interesē, kā pašam skolā gāja latviešu valodā?
– Es tiešām šobrīd nespēšu atcerēties precīzu atzīmi. Latvijas vēsture, latviešu valoda un literatūra bija tie priekšmeti, kur atzīmes bija labas. Nevaru pateikt precīzi, bet, ja jūs pārbaudītu, man nebūtu jāsarkst.