Pēc E.Sprūdža iniciatīvas izstrādātais likumprojekts «Vietējo pašvaldību referendumu likums» pašreizējā redakcijā paredz lemjošos referendumus par nozīmīgu infrastruktūras (izņemot valsts) objektu īstenošanu, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu.
Likumprojekts paredz: pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no attiecīgās pašvaldības domes pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet referendumā nodotais jautājums, izņemot domes atlaišanu, būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsos par to. Savukārt referendums par domes atlaišanu būs noticis, un dome būs atlaista, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Mēri bažīgi par attīstību
Aptaujātie Pierīgas novadu priekšsēdētāji atzina – ar projektu detalizētāk iepazīstas tieši pašlaik, tādēļ var atklāt vien pirmo iespaidu par likuma ieceri. Piesardzīgus viņus dara likumprojektā paredzētā iespēja rīkot nobalsošanu par ievērojamiem infrastruktūras objektiem. Izskanēja bažas, ka tas varētu bremzēt attīstību novados.
«Ja nobalsošanu varēs rīkot par katru infrastruktūras objektu, jājautā – kam tādā gadījumā vajadzīgs teritoriālais plānojums?» kritisks ir Babītes pašvaldības vadītājs Andrejs Ence. Viņaprāt, teritoriālā plānojuma sabiedriskā apspriešana ir gana efektīva, lai varētu uzskatīt, ka iedzīvotāju viedoklis uzklausīts, un, ja plāns noteiktā teritorijā paredz noteikta veida būves, to atbilstību vēlreiz vērtēt referendumā nozīmētu bremzēt attīstību un atbaidīt uzņēmējus «Domāju, uzņēmēji arī protestēs,» ir pārliecināts A.Ence.
Līdzīgās domās ir Salaspils mērs Raimonds Čudars. Viņš gan nav tik kategorisks un atzīst: pirmais iespaids pēc iepazīšanās ar projektu galvenajos vilcienos ļauj atzīt: «Piedāvājums nav slikts, un atbalstāms ir viss, kas veicina demokrātiju,» taču likumprojektā paredzētās tiesības protestēt pret novadam svarīgu būvju celtniecību arī viņaprāt liek jautāt, kā šī iespēja «saskan ar teritoriālā plānojuma jēgu, jo plānojuma izvērtēšanas procedūra arī tagad ir gana skarba – ar vairākām sabiedriskās apspriešanas reizēm». Lai labas ieceres nepiemeklētu bēdīgs liktenis, minimālais balsotāju skaits un apspriežamo jautājumu loks vēl uzmanīgi jāizvērtē.
«... jaunais pašvaldību referenduma likumprojekts ir vēl viens solis demokrātijas virzienā, kas sabiedrībai ļauj vairāk iesaistīties un ietekmēt procesus valstī un pašvaldībās,» ministra iniciatīvu atzinīgi vērtē Ķekavas pašvaldības vadītājs Roberts Jurķis, taču piebilst, ka «ļoti uzmanīgi jāizskata referendumu ierosināšanas noteikumi un kritēriji, lai šīs jauniegūtās sabiedrības tiesības nekļūst par instrumentu politiķu savstarpējo attiecību risināšanā, izmantojot un ietekmējot iedzīvotāju viedokli».
Precizējumus vēlas arī LPS
Virkni problēmu jaunajā likumprojektā konstatējusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). LPS norāda – nepieciešams Satversmes tiesas atzinums, vai referendumā uzdotais jautājums atbilst Latvijas likumiem. Lai referenduma norisi finansētu no pašvaldību līdzekļiem, nepieciešami grozījumi pašvaldības budžetā. Jāprecizē, kā noritētu referendums par pašvaldību apvienošanu vai sadalīšanu. LPS paziņojumā uzver: referendumos, kuros ierosināts atlaist domi, nepieciešama pietiekami augsta ierosināšanas kvota.