“Ja mēneša laikā nekas nemainīsies, vērsīsimies pie “Nordea” bankas pārstāvjiem Skandināvijā. Ja arī ar to nebūs līdzēts, sūdzēsim tiesā Garkalnes novada Domi vai “Baltezera terases”,” apņēmīgi sola biedrības “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” vadītājs Artūrs Priede. Zemes īpašniekiem un lietotājiem likums nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus upju un ezeru piegulošajās platībās, taču, apbūvējot Lielā Baltezera un kanāla krastu, nav ievēroti trīs galvenie ierobežojumi. Apbūvētais zemes gabals atrodas vides aizsargjoslā 50 metru no krasta, tā ir applūstoša teritorija un tauvas josla, kas paredzēta gājēju brīvai piekļuvei un ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām.
“Nordea” pozīcija – likums jāievēro
Liela daļa kanāla un Baltezera krasta teritorijas atrodas “Nordea” bankas pārraudzībā, kur tā īsteno daudzdzīvokļu mājas projektu “Baltezera terases”. Taču nelikumīgās un patvaļīgās apbūves rezultātā veco Bukultu teritorijā šobrīd tikai divās vietās iespējams piekļūt krastam – ejot pa Neļķu un Liliju ielu. Tomēr arī tur nav iespējams pastaigāties, jo pieejams pavisam neliels zemes pleķītis. Turklāt viena no piekļuves vietām – Neļķu ielas galā – atpūtniekiem esot pat bīstama. “Kanālā vienmēr ir straume, kura nes uz ezeru,” paskaidro biedrības vadītājs. Viņš arī piebilst, ka reiz šāds gadījums, kad straume peldētāju nesusi uz ezera pusi un nācies to glābt, jau bijis.
Šī gada vasarā, 1. jūnijā, biedrība “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” “Nordea” bankas atbildīgajiem pārstāvjiem nosūtīja ziņojumu par kanāla krastā konstatētajiem pārkāpumiem, uz kuru saņēma cerību pilnu vēstuli. “Esam par likuma ievērošanu un, ja tas ir pārkāpts, aicināsim apsaimniekotāju atbilstoši rīkoties. Kanāla pieejamības nodrošināšana atbilstoši likumā noteiktajām normām noteikti ir atbalstāma,” vēstulē A. Priedem norādīja bankas sabiedrisko attiecību speciālists. Pēc pagājuša pusgada “Nordea” bankas sabiedrisko attiecību vadītāja un preses sekretāre Dagnija Lejiņa paskaidroja, ka banka ir sazinājusies ar ēku apsaimniekotājiem, lai pārliecinātos, ka apbūve notikusi, ievērojot likumā noteikto kārtību. “Ēkas apsaimniekotājs mums ir apliecinājis, ka apbūve tikusi veikta, ievērojot visus normatīvos aktus, atbilstoši pašvaldības izdotajām būvatļaujām,” informē D. Lejiņa. Garkalnes Dome būvatļaujas izsniegusi, taču telefonsarunā priekšsēdētājs par kanāla un Lielā Baltezera krasta apbūvi neko nezina.
Pašvaldības rausta plecus
A. Priede norādīja arī uz pašvaldību pieļautām apzinātām aplamībām – Ādažu novads, kura teritorijā ietilpst daļa Lielā Baltezera krasta teritorijas, savā vietnē publicējis informatīvu karti, kurā attēlotas ezera un kanāla piekļuves vietas. Taču tajās maldīgi norādītas piekļuves vietas un iespējamās aktivitātes. “70 % kartē norādīto vietu ir fiktīvas,” secinājis A. Priede. Piemēram, vietās kur norādīts, ka atļauts peldēt, pastaigāties un piebraukt ar automašīnu, nav pat reāla piekļuve, aizmirstot par citām iespējām.
Garkalnes novada Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš telefonsarunā asi norādīja, ka nav kompetents runāt par apbūvēto Baltezera krastu un nezina, par ko ir runa. Viņš arī neesot saņēmis nevienu dokumentu, iesniegumu ar pretenzijām par notiekošo. “Ko es varu darīt, ka viens cilvēks taisa lētu popularitāti,” par biedrības “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” darbību saka priekšsēdētājs. Diemžēl arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzrunātie speciālisti savu komentāru par radušos situāciju nesniedza. Solīt solīja, bet atbilde tā arī netika saņemta.
Latvijas makšķernieku apvienības prezidents Edgars Simsons, komentējot notiekošo, saka, ka jau sen neredz jēgu cīnīties ar pašvaldībām, kas tik nekaunīgā veidā ignorē tauvas joslas ierobežojumus. “Ap Rīgu jau gandrīz vairs ne pie viena ezera nevar tikt klāt. Visi apbūvēti un norobežoti. Pašvaldībām nevajadzēja būt tik mantkārīgām,” spriež E. Simsons. Viņš uzsver, ka pie katra ezera tomēr būtu nepieciešams atstāt kaut vai nelielu, bet visiem publiski pieejamu vietu, kur pastaigāties, peldēties, un ar iespēju novietot automašīnu.
Ciemiņus negaida
Baltezera terases mājas ir iežogotas, aprīkotas ar signalizāciju, un nepiederošas personas tur nav ne gaidītas, ne vēlamas. Ja ignorē noteiktos ierobežojumus un tomēr dodas iekšā pa vārtiem, iespējams nokļūt tuvāk kanālam un izpētīt, kas īsti notiek jaunceltnēs. Daļa lielo māju ir apdzīvotas, bet daļā aktīvi norit remontdarbi. Eksotiskā izskata mājiņā, kas uzbūvēta kanālā uz pāļiem, nekas daudz tajā neatrodas – vien galds un trīs krēsli. Pie durvīm pāris makšķeru. Taču drīz pēc ierašanās teritorijā negaidīti ciemiņi tiek raidīti prom. “Šis ir privātīpašums. Jūs nedrīkstat šeit atrasties un vēl jo vairāk fotografēt,” bargi norāda krieviski runājošs vīrietis un sola izsaukt apsardzi, ja pavēlēm netiks klausīts.