31.01.2012 12:15

Bijušo Ādažu mēru atzīst par vainīgu dienesta stāvokļa izmantošanā

Autors  Kate Jēkabsone
Novērtēt šo ziņu
(5 balsojumi)

Rīgas rajona tiesa bijušo Ādažu novada domes priekšsēdētāju Normundu Breidaku atzinusi par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā; Breidaks atsakās komentēt pieņemto lēmumu.

Tiesa nolēma bijušo Ādažu mēru sodīt piecu minimālo mēnešalgu jeb 1000 latu apmērā, kā arī atņemt tiesības ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs trīs gadus.

N. Breidaks uzsver, ka šobrīd neko nevēlas komentēt, jo nav saņēmis tiesas lēmumu. „Tiesas sēdē tika paziņots, ka lēmums būs 13. februārī, pēc tam 10 dienu laikā man ir tiesības to pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Kad būšu ar lēmumu iepazinies, tad arī izdomāšu, ko darīt tālāk," piebilst N. Breidaks, kurš vēl aizvien darbojas Ādažu novada domē kā deputāts.

Arī Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns, kurš patlaban pilda arī priekšsēdētāja amata pienākumus, atteicās komentēt tiesas pieņemto lēmumu, kā argumentu minot, ka nav iepazinies ar to. „Pašreiz domes darbu tas neietekmē, jo, pieļauju, ka Breidaks pārsūdzēs tiesas lēmumu," viņš piebilst.

No bijušā Ādažu mēra nolemts piedzīt arī valstij nodarītā kaitējuma kompensāciju 11 740 latu apmērā, vēsta ziņu aģentūra LETA. N. Breidaks no amata tika atstādināts pagājušā gada 24. februārī ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ministra Raimonda Vējoņa rīkojumu.

Bijušā Ādažu novada domes priekšsēdētāja lietu tiesai prokuratūra nodeva pērn novembra beigās. Apsūdzētā persona laika posmā no 2009. gada novembra līdz 2010. gada februārim nelikumīgi veikusi piemaksas pie darba algas desmit domes darbiniekiem, pārsniedzot likumā noteikto piemaksas apmēru. Kopumā pašvaldībai tikuši nodarīti zaudējumi 11 740 latu apmērā, uzskata prokuratūra. Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā. Minēto kriminālprocesu pirms gada sāka Ģenerālprokuratūra, pamatojoties uz Finanšu ministrijas iesniegumu par Ādažu novada domes darbībām.

Finanšu ministrija (FM) un VARAM vislielākos pārmetumus bijušajam pašvaldības vadītājam veltījusi par kultūrizglītības "Gaujas centrs" būvniecību. Savukārt N. Breidaks norādījis, ka, ja dome nebūtu turpinājusi attīstīt šo projektu vai izvēlējusies citu risinājumu, iespējams, šāda centra Ādažos nemaz nebūtu.

Breidaks uzskata, ka centra būvniecības izmaksas nemaz neesot bijušas salīdzinoši augstākas kā citiem pašvaldību objektiem Latvijā. "Gaujas centra" projekta finansēšanai ņemts kredīts komercbankā, kā arī vēl no privāta investora piesaistīti divi miljoni eiro. Šis aizņēmums FM speciālistu pastiprinātu uzmanību pievērsis augstās 15% likmes dēļ. Parādu plānots atdot 300 maksājumos, papildus katru mēnesi komisijā samaksājot 3500 latu. Tādējādi pašvaldībai divu miljonu eiro vietā nāktos atdot 9,5 miljonus eiro. N. Breidaks paskaidroja, ka tas saistīts ar lielajiem riskiem būvniecības procesā gan attiecībā uz ēkas kvalitāti, gan uzcelšanu samērā īsā laikā - 13 mēnešos. Viņaprāt, ja FM piešķirtu Ādažu pašvaldībai prasīto finanšu stabilizācijas maksājuma otro daļu 470 000 latu apmērā, aizņēmumu varētu dzēst.