Tas noticis 11. augusta rītā. Pēc tam iedzīvotāji nevarēja ne izbraukt, ne piekļūt savai dzīvesvietai. Kam ceļš pieder un cik likumīga ir tā aizšķērsošana, mēģinājām noskaidrot Siguldas novada pašvaldībā. Vēlējāmies uzklausīt arī ceļa nosprostotāju viedokli, taču...
Noskaidrojām, ka ceļu ir nobloķējusi kādreizējās "Slakteru" mājas, ko K. Barons savulaik pārdēvēja par "Dainām", bijušo īpašnieku mantiniece Līga Barona-Tamoviča, Dainu tēva dzimtas pēctece, kura zemi un ēkas 2003. gadā pieņēma dāvinājumā.
Siguldas novada Attīstības pārvaldes Zemes nodaļas inženierarhitekte Gunta Mūrmane un novada teritorijas plānotāja Zane Gatere informēja, ka ceļš ir pastāvējis vēl Latvijas laikā, par ko liecina 1930. gadā izdotā karte, kurā tas ir iezīmēts. Savukārt 1955. gada veiktajā topogrāfijā norādīts, ka tas ir Turaidas vecais ceļš (staraja doroga Turaidi – krievu val.). "Kad 2002. gadā uz Ķeguma–Inciema šosejas bija zemes nogruvums pie Turaidas pils, tad "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veco Turaidas ceļu izmantoja kā apvedceļu. Ja Ķeguma–Inciema šosejas posmā Sigulda–Turaida notiks ceļa remonts, tad vēsturiskajam ceļam ir jābūt apvedceļam, ko avārijas gadījumā paredzējuši arī LVC. "Dainu" iedzīvotājs Toms Tamovičs pieļauj, ka LVC var izmantot šauro meža celiņu pie Slakteru gravas, bet valsts autoceļu administrācija tam iebilst, jo uzbraukšana uz šosejas tajā vietā ir ļoti bīstama. Piedevām, lai izveidotu divvirzienu ceļu, ir jāizcērt koki, kas Turaidas pilij var radīt nogruvuma draudus," norāda G. Mūrmane.
Šobrīd uz "Dainām" piederošās zemes atrodas neliels posms zemes ceļa, kas tālāk ir pašvaldības īpašums uz pašvaldības zemes līdz Slakteru gravai. "Uz "Dainām" piederošās zemes ceļš zemesgrāmatā ir ierakstīts kā pievadceļš, kam uzlikts apgrūtinājuma statuss, bet tas nav servitūta ceļš. Pašvaldība šo ceļu iespēju robežās vasarā greiderē un ziemā attīra no sniega. Pievadceļš ir ceļš, kas pieved pie pašvaldības ceļa, jo citādi mūsu ceļam nav jēgas, ja pie tā nevar piekļūt. Tāpat likumdošana paredz, ka pie ūdeņiem jābūt 10 m platai tauvas joslai, ko nedrīkst aizšķērsot, bet Gaujas aizsargjosla ir ne mazāk kā 25 m plata katrā krastā, kurā nedrīkst veikt nekādu būvniecību, bet tajā var atrasties ceļi, arī tādi, kas ir rekonstruējami," skaidro G. Mūrmane un Z. Gatere.
Kad 20. augustā kopā ar Gaujas nacionālā parka (GNP) bijušo vides inspektoru Māri Mitrevicu devāmies lejā pie Gaujas, konstatējām, ka uzbērums ir nolīdzināts un pat sadīgusi iesētā zālīte, taču priekšā ceļam, līdz pat kokiem Gaujas krastā, zemē novietoti savstarpēji cieši sastiprināti baļķi. "Zemes reformu laikā, kad atbildīgais par zemes reformu GNP bija Gunārs Skriba, pirms īpašumu atdošanas saimniekiem mēs zemi vērtējām, izejot no dabas aizsardzības prasībām, ko uzlika GNP statuss. Kādreizējais zemes komisijas vadītājs Raimonds Grūbe, iespējams, ceļu servitūtā neiekļāva tāpēc, ka "Bēršas", "Līņi", "Vildes" un citas mājas atrodas Krimuldas novadā. Tālāko māju iedzīvotājiem ir iespējams izmantot arī 10 km garo apkārtceļu, bet tas ir mālains un pavasaros un rudeņos, kad pārplūst, nav izbraucams, savukārt pie Slakteru graviņas esošais ceļš ved kalnā un iziet uz Ķeguma–Inciema šosejas, uz kuras automašīnām burtiski "jāizlec". Pēdējā zemes reforma Latvijā izrādījās daudz sarežģītāka nekā R. Kaudzītes "Mērnieku laikos". Ir pieļauts daudz kļūdu, bet šoreiz runa ir par divām dažādām lietām. Vienu – cilvēka tiesībām uz privāto dzīvi un otru – sabiedrības interesēm," viedokli pauž M. Mitrevics.
Problēma ir arī tajā, ka operatīvajam transportam – ugunsdzēsējiem vai "ātrajiem", lai vajadzības gadījumā nokļūtu uz "Cīruļiem", "Vildēm", "Lielviešām" vai citām mājām, ir jābrauc caur "Igauņiem". Par aizšķērsoto ceļu bija pārsteigti arī Krimuldas novada pašvaldības darbinieki, kuri brauca apsekot kādu no mājām un gadu desmitus bija pieraduši izmantot šo zemes ceļu.
Lēmumus tulko pēc savas gribas
2001. gada 19. decembra Siguldas pilsētas domes lēmumā Nr. 26 rakstīts: "Pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3. pantu, saskaņā ar Zemes un denacionalizācijas komisijas 2001. gada 5. novembra lēmumu Nr. 3. p. 1. (prot. nr. 189) un domes Attīstības komisijas 2001. gada 11. novembra ieteikumu, dome nolemj: Siguldas pilsētas pašvaldībai ir piekrītošas GNP teritorijā esošās zemes, kuras aizņem sekojošas ielas un ielām pielīdzināti ceļi, starp kuriem ir arī ceļš no Ķeguma–Inciema šosejas caur "Dainu" māju zemi līdz Siguldas pilsētas robežai ar Krimuldas pagastu."
"L. Baronas-Tamovičas dzīvesbiedrs Toms Tamovičs uzskata, ja konkrētam ceļam robeža nav iezīmēta zemes robežu plānā, tad citi lēmumi nedarbojas. Bet ir taču domes lēmums un līgums par zemes lietošanu GNP teritorijā. K. Barona mantiniekiem īpašumu atdevām deviņdesmitajos gados, un kopš tā laika līdz pat šī gada 11.augustam iebildumus par ceļu viņi nebija cēluši. Zemes reformas laikā visa GNP teritorija skaitījās īpašniekiem neatdodama zeme. Ja kādam vēsturiski tur piederēja māja, pašvaldības zemes komisija lēma, cik lielu zemes platību un ar kādiem nosacījumiem ir iespējams atdot. Toreiz dome, GNP un zemes atguvējs slēdza trīspusējus līgumus ar nosacījumiem, kā šo zemi drīkst izmantot. Vēsturiski šīs Gaujmalas pļavas saucas palienu pļavas, kurām bija īpašs statuss," bilst G. Mūrmane.
Risinājumus piedāvā, bet...
L. Barona-Tamoviča pēc palīdzības vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), lai tā "nopietni izvērtē Siguldas novada Teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam atbilstību minētajiem normatīvajiem aktiem attiecībā par jaunveidojamo ceļu "Dainas"–"Bēršas" un rīkojas likumā noteiktajā kārtībā". VARAM L. Baronai-Tamovičai sniegusi rakstisku atbildi, ko nosūtījusi arī domei. Tajā teikts: "Siguldas pilsētas topogrāfiskajā kartē ir attēlots zemes ceļš, kas šķērso nekustamo īpašumu "Dainas" un ir dabā eksistējošs, nevis "jaunbūvējams" ceļš. (..) Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 5. panta 1. daļā noteikto, pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi. Pildot likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kas ietver arī ielu, ceļu rekonstruēšanu un uzturēšanu, Siguldas novada pašvaldība uztur ceļu no Ķeguma–Inciema šosejas līdz Krimuldas pagasta robežai. Līdz ar to jautājums par ceļa posma, kas iet cauri nekustamajam īpašumam "Dainas", juridisko statusu risināms ar Siguldas novada pašvaldību."
Kāds varētu būt pašvaldības risinājums zemes ceļa jautājumā? G. Mūrmane skaidro: "Mēs piedāvājam par saviem līdzekļiem atjaunot sabojāto ceļa posmu, uzlikt ātruma un braukšanas ierobežojuma zīmes, lai autovadītāji tā netrauktos un ierobežotu braucēju skaitu. Cits risinājums ir, ka zemi zem ceļa no "Dainām" atpērkam, taču īpašniece no sarunas izvairās – viņa ir aizņemta, izbraukusi utt. Ieinteresētību jautājuma risināšanā viņas dzīvesbiedrs it kā izrāda, mūsu viedokli uzklausa, bet atsakās no sadarbības. Pašvaldība ir pieņemusi lēmumu šo ceļu zemesgrāmatā ierakstīt kā inženierbūvi un kopīgi ar LVC risināt šī ceļa posma problēmu."
"Dainu" īpašnieki klusē
Pēc notikušā laikraksts divas reizes nosūtīja elektronisku vēstuli L. Baronei-Tamovičai, lai viņa komentētu savu rīcību, telefoniski sazinājās arī ar T. Tamoviču un lūdza nedēļas laikā sniegt atbildi, bet to tā arī nesagaidīja. Uz turpmākajiem zvaniem Toms klausuli vairs necēla. Pa interneta vietnē uzrādīto Līgas telefona numuru izdevās sazvanīt kādu Kristīni, kura apmulsumā solīja atzvanīt un Līgas telefona numuru pateikt vēlāk, jo numuru no galvas nezinot, bet viņa tā arī neatzvanīja un uz laikraksta atkārtotiem zvaniem klausuli vairs necēla. Apelējām pie sakāmā "vīrs un vārds" un Tomam nosūtījām telefonisku īsziņu, cerībā saņemt jel kādu atbildi, taču Baroni-Tamoviči spītīgi klusē.
Tā ceļš lejā pie "Dainām" izskatījās 20. augustā. Foto: Aivars Lapiņš
Kā laikraksts novēroja septembra otrajā nedēļā, ceļam priekšā aizliktos baļķus kāds bija pabīdījis malā un autobraucēji "atjaunojuši" Turaidas veco ceļu, kura vietā kopš 20. augusta zaļoja zālīte.
Foto: Aivars Lapiņš