Kā vēl šajā laikā klājies, uz sarunu aicinājām Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieku Māri Bomiņu. Reģionālās pašvaldības policija sabiedrisko kārtību nodrošina četros novados – Ķekavas, Baldones, Inčukalna un Ikšķiles pašvaldību teritorijās.
- Jaunākais Reģionālās pašvaldības policijas (turpmāk – RPP) dalībnieks ir Ikšķiles novads, kurā tā sabiedrisko kārtību nodrošina no jūlija. Kā pagājuši pirmie mēneši?
Diezgan veiksmīgi. Izsaukumu īpatsvars ir visnotaļ liels. Uzticība policijai ir pieaugusi. Ja raugāmies uz izsaukumu skaitu, tad dienā saņemam ap trīs četriem izsaukumiem. Un tas ir pie nosacījuma, ka esam uzsākuši darbu tikai pirms diviem mēnešiem. Tas ir labs rādītājs. Tāpat ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kas ziņojuši par problēmām - Ikšķilē lielākoties sūdzas par trokšņošanu un dzīvnieku turēšanu. Esam vairākus jautājumus atrisinājuši, kas cilvēkiem aktuāli bijuši jau sen, bet nekas netika darīts.
- Kopš pavasara RPP ir paplašinājusies. Kā jaunpienācējs ir ne tikai Ikšķiles, bet arī Inčukalna novads. Vai esat saņēmuši iedzīvotāju atsauksmes par RPP darbu?
Ja runājām par Inčukalnu, kurā darbojamies jau vairākus mēnešus, kopš aprīļa, tad mūsu klātbūtne no iedzīvotāju puses ir pamanīta un pozitīvi novērtēta. Ir bijuši vairāki notikumi, kas tika spilgti atspoguļoti masu medijos - policijas darbinieki gan novērsa uzbrukumus, aizturēja jauniešus, kas huligāniski uzvedās, gan atrada meklēšanā esošu mašīnu, gan pārtrauca vairākas zādzības. Ir vērojama rezonanse un pozitīvās atsauksmes no iedzīvotājiem, jo iepriekš diennakts patrulēšana Inčukalna teritorijā nebija.
Jāatzīst, ka Inčukalna novadā esam novērojoši tādu negatīvu iezīmi kā tiesisko nihilismu no likumpārkāpēju puses, kuri atklāti un izaicinoši ignorē mūsu policijas darbinieku aizrādījumus, izrāda agresivitāti un neizpratni par savu slikto rīcību. Lai savaldītu agresīvos likumpārkāpējus, bieži vien lūdzam palīdzību arī Valsts policijas kolēģiem. Šādu situāciju mēs piedzīvojām pavisam nesen, 4. septembrī, Vangažos, kad notvērām deviņus iereibušus uzdzīvotājus, kas tika sodīti par sīko huligānismu, sabiedriskā miera traucēšanu un alkohola lietošanu sabiedriskā vietā.
Savukārt Ikšķilē pagājuši tikai pirmie divi mēneši, un vēl pāragri ir vērtēt. Tas ir laiks, kad tiek iepazīta teritorija, iedzīvotāji un problēmas novadā. Pamatā jau esam apzinājuši sabiedriskās kārtības problēmas, pie kurām tad cītīgāk strādāsim turpmākajos mēnešos.
- Vai šajos četros novados problēmas ir atšķirīgas vai tomēr līdzīgas?
Ja velkam paralēles starp novadiem, konceptuāli problēmas ir līdzīgas. Taču katrā novadā, ņemot vērā tā ģeogrāfisko izvietojumu, vēsturisko attīstību un pasākumu norises biežumu, vērojamas arī savas iezīmes. Kopīgās problēmas vasarā saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu, trokšņošanu un vides jautājumiem, kad cilvēki nesakopj savus īpašumus, kā arī ar suņu un kaķu turēšanas noteikumu pārkāpumiem.
Katrā novadā esam apzinājuši tās vietas, kur visbiežāk pulcējās iedzīvotāji, tostarp, jaunieši, un notiek trokšņošana. Šīm vietām pievērsta pastiprināta uzmanība.
- Kādas būtu šīs novadu "īpatnības"?
Baldones novadā ir daudz to gadījumu skaits, kad cilvēki sēžas pie stūres alkohola reibumā. Baldone ir līderis arī iedzīvotāju aktivitātes ziņā, kas informē policiju par iereibušiem autovadītājiem. Konstatēto pārkāpumu skaits par braukšanu alkohola reibumā ir visai liels.
Savukārt Inčukalnā raksturīgi pārkāpumi par alkohola lietošanu dārza mājiņās dārzkopībā „Gauja", tur daudzi cilvēki brauc atpūsties no Rīgas. Visbiežāk pārkāpumi saistās ar kautiņiem, trokšņošanu un alkohola lietošanu, kas, manuprāt, ir izskaidrojama vienīgi ar to, ka šis jautājums līdz šim nebija pietiekami kontrolēts. Cilvēki biežāk zvana, un tāpēc arī izdodas šādus pārkāpumus fiksēt aizvien vairāk.
Ķekavas novada specifiskie gadījumi – jauniešu atrašanās narkotisko vielu reibumā, ko var izskaidrot ar Rīgas tuvumu. Šeit jāatzīmē, ka tie nebūt nav mūsu vietēji jaunieši, bet gan iebraucēji, kas ierodas pie mums ciemos, atpūsties vai tranzītā brauc gar mūsu novadu.
- Vai arī Ikšķilē esat identificējuši galvenās problēmas?
Esam identificējuši vietas, kur varētu rasties problēmas ar sabiedrisko kārtību. Ikšķilē ir visai daudz ūdenstilpņu, un līdz ar to aktuāls ir jautājums par cilvēku drošu atpūtu pie ūdeņiem. Arī, pārrunājot ar Ikšķiles novada pašvaldību, tā uzsvēra, ka drošība uz ūdens ir būtisks moments, jo tuvumā ir gan Daugava, gan daudz karjeru, kur cilvēki atpūšas, peldas, izmanto ūdens motociklus un laivas. Ūdenstilpnes ir iemīļota atpūtnieku vietas, līdz ar to problēma vasarā noteikti šeit būs saistīta ar pārmērīgu alkohola lietošanu un pārgalvīgu rīcību ūdenī.
- Pirms RPP izveides daudziem šķita - ja policijas vadības centrs atrodas Ķekavā, ko vadība var zināt par reālo situāciju citos novadus.
Visa informācija par mūsu novadiem ikdienā nonāk Ķekavas pārvaldē. Kopā ar mūsu nodaļām Baldonē, Inčukalnā un Ikšķilē esam izvēlējušies efektīvākās atskaites formas. Tāpat ik dienu notiek sapulces, kas sekmē operatīvu informācijas apmaiņu.
- Vai, atskatoties uz paveikto, uzskatāt, ka ideja par RPP izveidi attaisnojusies?
Ideja sevi noteikti ir attaisnojusi, jo iekļaušanās RPP pašvaldībām ir finansiāli izdevīgāka, un tās saņem uzreiz kvalitatīvu pakalpojumu.
Savukārt katrai pašvaldībai veidot savu policiju ir visai sarežģīts, darbietilpīgs un finansiāli dārgs projekts. Skatoties reālo situāciju, pašvaldībām būtu diezgan grūti izveidot savu policiju tuvākajos gados. Bet, ja tomēr policijas vienība tiktu dibināta, tad paietu ilgs laiks, lai tā pilnvērtīgi funkcionētu.
Taču jau no pirmās dienas, kad uzsākām darbu, izmantojām jau iepriekš uzkrāto pieredzi un varam nekavējoties kvalitatīvi sniegt pakalpojumu. Tas sekmē drošības līmeņa paaugstināšanos novadā, jo esam arī kā palīgs Valsts policijai.
- Kur iedzīvotāji var saņemt informācijas par RPP darbu?
Interneta vietnē www.pp.gov.lv, vietējos laikrakstos, ierodoties klātienē apmeklētāju pieņemšanas laikos, kā arī var uzdot jautājumu elektroniski, izmantojot mūsu mājaslapas iespējas.
- Šovasar palielinājies velobraucēju skaits uz ceļiem, un sarunā velosipēdisti izteikuši bažas, ka autovadītāji viņus nerespektē. Vai RPP pievērš uzmanību arī velobraucēju drošībai?
Mēs pievēršam vērību arī šai jomai. Un pirmais solis, lai sekmētu problēmas risinājumu, ir veloapmācības bērniem un pieaugušajiem. Apmācības organizējām jau vairākus gadus, un šogad esam kāpinājuši savas iespējas – mēnesī mums ir līdz divām mācību grupām, un to veidošana notiek katru mēnesi. Šajā gadā velotiesības ieguvuši jau aptuveni simts bērnu.
Rīkojam arī lekcijas, lai pārrunātu jautājumus par drošību uz ceļiem. Lektors apmāca, kā jāuzvedas un jāpārvietojas uz ceļa.
Nākamais solis – patrulējot un uzraugot ceļa satiksmi, tiek pievērsta uzmanība tiem braucējiem, kas pārkāpj ceļa satiksmes noteikumus. Respektīvi, riteņbraucējam iesakām vilkt atstarojošās vestes, it īpaši, diennakts tumšajā laikā, bet autovadītājus aicinām rīkoties tā, lai riteņbraucējs netiku apdraudēts uz ceļa.
- Kādi būtu konkrēti ieteikumi velobraucējiem, lai viņu pārvietošanās pa ielām būtu droša?
Izmantot savu riteni atbilstošā tehniskā stāvoklī, jo bieži vien redzēts, ka tas nav aprīkots ar atstarojošiem elementiem. Obligāti izmantot atstarojošo vesti, ķiveri un citus paša drošībai paredzētus līdzekļus, lai gadījumā, ja gadās nokrist vai braukt pa koplietošanas ceļiem, braucējs būtu pamanāms, bet autovadītājam - vairāk laika izvairīties no iespējamās sadursmes ar velosipēdu vadītāju. Protams, zināt ceļu satiksmes noteikumus.
- Minējāt, ka pieaugušajiem un bērniem rīkojat veloapmācības. Kādas vēl aktivitātes īstenojat attiecībā uz bērnu drošību?
Esam izveidojuši bērnu un pusaudžu klubu „Vairogs", kas primāri darbojas, lai izglītotu bērnus drošības jautājumos. Bērniem piedāvājam arī vairāk kā 20 pulciņus Rīgas Jauno tehniķu centrā, turp nokļūšanai katru nedēļu tiek nodrošināts transports. Papildus tam rīkojam braucienus un ekskursijas uz muzejiem, gan piedalāmies dažādos pasākumos.
Lekcijas par dažādām drošības tēmām - drošība uz ūdens, droša vasara, drošība ziemas laikā.
Šogad, 14. septembrī, Ķekavā notiks ikgadējā Drošības diena, kur pulcēsies visu drošības dienestu pārstāvji. Pasākums solās būt interesants, jo ieplānoti vairāki priekšnesumi, kas līdz šim Ķekavā vēl nav bijuši. Aicinām arī viesus no citiem novadiem.
- Analizējot statistiku, vasaras mēnešos it īpaši palielinājies to nepilngadīgo skaits, kuri lieto alkoholu. Ko dara RPP, lai šo problēmu mazinātu?
Mēģinām noskaidrot, kādā veidā bērni ir tikuši pie alkohola. Un visai bieži iegūšanas avots ir saistīts ar to, ka veikali pārkāpj likumu un tirgo nepilngadīgajiem alkoholiskos dzērienus. Viens no preventīviem pasākumiem ir pārbaudes tirdzniecības vietās.
Cieši sadarbojamies ar bāriņtiesu un sociālo dienestu, apmainoties ar informāciju par tām ģimenēm, kurās ir paaugstināti alkohola lietošanas riski. Kopā ar šiem speciālistiem apsekojām riska ģimenes.
- Klāt jaunais mācību gads. Ko ieteiktu vecākiem, lai bērns ceļā uz skolu un no tās justos droši?
Pirmajās nedēļās skolas ceļu mērot kopā ar vecākiem, iemācīt bērnam maršrutu, izrunāt, kādā veidā jāšķērso iela un kā pārvietoties pa ceļa nomali.
Atgādināt, ka nedrīkst atsaukties svešu cilvēku aicinājumiem iekāpt mašīnā vai doties svešiniekam līdzi. Jāpārrunā ar bērnu, kādā veidā viņš par apdraudējumu var ziņot, kurš var steigties viņam palīgā – mediķis un policists. Situācijās, kad nevar piezvanīt, kā pievērst citu cilvēku uzmanību, lai novērstu draudus.