Pierīga novadniekus atpakaļ nesauc

(Komentēt)
Pierīga novadniekus atpakaļ nesauc Foto: Tibors Horvāts
2018. gada 29. maijs, 7:43

Šomēnes Saeimas gudrās galvas lēma par konceptuālu atbalstu diasporas likumprojektam, kas izstrādāts, lai ārvalstīs dzīvojošie valstspiederīgie stiprinātu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidotu abpusēju sadarbību ar Latviju.

Plānus veido, atdevi nejūt
Diasporas likumprojektā cita starpā noteikti pasākumi reemigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties dzimtenē. Reaģējot uz cilvēku aizplūšanu no valsts, savulaik Ekonomikas ministrija izstrādāja Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu. Vēlamo rezultātu – tautiešu atgriešanos mājās – gan pagaidām nejūt.

"Mums ir jāpalīdz cilvēkiem atgriezties, dzīvot un strādāt savā dzimtenē," uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. "Valstī vēlamies turpināt latviešu nācijas pastāvēšanu un brīvību, kas sekmētu gan mūsu, gan bērnu labklājību. Tāpēc, lai nodrošinātu labklājību savā valstī, ir jārada iespējas tautiešiem atgriezties Latvijā. Mēs esam tie, kas veido valsti, – mūsu tautai ir jābūt kopienai savā dzimtenē, nevis izkaisītai pa visu pasauli."

"Rīgas Apriņķa Avīze" centās noskaidrot, cik liela ir Pierīgas novadu pašvaldību interese par saviem novadniekiem, kuri devušies uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos, un kā Pierīgā sokas ar pasaulē izkaisīto novadnieku atgriešanās veicināšanu. Vērsāmies pie Pierīgas pašvaldībām, interesējoties, vai pašvaldībām ir padomā kādas metodes vai plāni, kā motivēt aizbraukušos novadniekus atgriezties dzimtenē.

Piemēram, šā gada sākumā Babītes novadā bija deklarējušies 11 060 iedzīvotāju; maijā deklarēto novadnieku skaits ir pieaudzis. Par to, cik liela daļa novadā deklarēto iedzīvotāju šobrīd dzīvo ārvalstīs, Babītes novada pašvaldībai informācijas neesot, ziņu neesot arī par novadnieku atgriešanos, un pašvaldības dienaskārtībā šobrīd neesot plānu, kā motivēt no Babītes novada aizbraukušos atgriezties dzimtenē.

"Mums nav šādu plānu, un nav arī zināms aizbraukušo iedzīvotāju skaits," atzīst Babītes novada pašvaldības pārstāve Ilze Aizsila.

Aizbraukušie nav prioritāte
Babītes novads nav vienīgais; arī citviet Pierīgas pašvaldībās netiek lauzīta galva par aizbraukušo novadnieku saukšanu mājās. Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde atklāj, ka pašvaldības dienaskārtībā šobrīd ir citas prioritātes, ne domas par to, kā aicināt atgriezties aizbraukušos novadniekus. Vairāk tiekot domāts par novadā dzīvojošajiem, nevis par tiem, kuri izvēlējušies emigrēt. "Apzināmies, ka valstiskā līmenī šī tiešām ir nozīmīga problēma, tomēr Mārupes novadā situācija ir pretēja, tādēļ šeit visi resursi tiek novirzīti tam, lai nodrošinātu pakalpojumus esošajiem un klāt nākušajiem iedzīvotājiem," saka I. Žunde.

Pašvaldības pārstāve skaidro, ka Mārupes novadā ir augstākie iedzīvotāju skaita pieauguma un dzimstības rādītāji valstī. "Ik gadu novadā piedzimst vidēji 350 bērnu, un 2017. gadā tie jau bija 395. Pērn iedzīvotāju skaits mūsu novadā sasniedza 21 177, kas ir par 1461 iedzīvotāju vairāk nekā 2016. gadā. Mūsu prioritāte gadu no gada ir izglītības pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšana, esošās infrastruktūras attīstīšana. Un tas ir tiešām liels izaicinājums, jo dzenamies pakaļ strauji pieaugošajam novada iedzīvotāju skaitam un to vajadzībām."

Līdzīga situācija vērojama arī Carnikavas un Ropažu novadā. Inga Koleča zināja teikt, ka Ropažu novada pašvaldībai nav nedz šādas programmas, nedz kādas metodes vai plānu, kā veicināt novadnieku atgriešanos atpakaļ dzimtenē, savā novadā. Arī Carnikavas novada pašvaldība nav lietas kursā par aizbraucēju īpatsvaru. "Carnikavas novadā šādas programmas nav un patlaban netiek izstrādāta. Aizbraukušo skaits nekādi netiek fiksēts, un aizbraukšanas fakts nenozīmē, ka šie iedzīvotāji no novada izdeklarējas," skaidro Carnikavas novada pašvaldības pārstāve Ilze Cerbule.

Līdzīga atbilde ir arī Baldones novada sabiedrisko attiecību speciālistei Elīnai Osei: "Baldones novadam nav nedz programmas, nedz plāna, lai motivētu atgriezties uz ārzemēm aizbraukušos iedzīvotājus, bet pie šādas programmas tiek strādāts."

Ķekavas novadā atgriežas emigrējušās ģimenes
Ķekavas novadā statistika par novadnieku pārvākšanos uz dzīvi ārzemēs netiekot veidota, jo cilvēkiem nav pienākums informēt pašvaldību par šādu izvēli, skaidro Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Laura Titāne.

"Tomēr, lai motivētu novadniekus atgriezties, Ķekavas novada pašvaldības Attīstības daļa regulāri informē sabiedrību (mājaslapā, sociālajos tīklos) par dažādiem projektiem, konkursiem, kuros var piedalīties un iesaistīties, lai realizētu savu biznesa ideju. Piemēram, rudenī sadarbībā ar SEB banku plānotajā grantu programmā "Iedvesma" savas biznesa idejas attīstībai iespējams iegūt līdz pat 10 000 eiro."

Par tendenci, ka ģimenes no ārzemēm atgriežas Ķekavas novadā, varot spriest pēc situācijas izglītības jomā.

"Kā informē Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka, šajā mācību gadā ir atgriezušās vairākas ģimenes, kuru bērni atsākuši mācības vidusskolā, bet par iespējām uzsākt mācības nākamajā gadā interesi izrādījušas apmēram trīs ģimenes ar bērniem," stāsta novada pašvaldības pārstāve. "Savukārt Baložu vidusskolas direktore Vita Broka informē, ka 2017./2018. mācību gadā mācības skolā uzsākuši divi bērni – viena ģimene Latvijā atgriezusies no Vācijas, otra – no Norvēģijas."

Sējā atbraucējiem palīdzēs praktiski
Sējas novadā šā gada sākumā bija deklarējušies 2337 iedzīvotāji. Novads ir neliels, un te ne tikai kaimiņš kaimiņu, bet pat attālāku vietu iedzīvotāju pazīst, kā jau tas mazākiem novadiem raksturīgi. Novada pašvaldībā noskaidrojām, ka, lai arī nav izstrādāts konkrēts plāns, kā veicināt aizbraucēju atgriešanos dzimtenē, tomēr situācija šķietot cerīgāka un aizbraukušie Sējas novadnieki var saausīties – Sējas novada pašvaldībā tiek domāts par to, kā palīdzēt ar praktiskām lietām tiem novadniekiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā un dzīvot šajā novadā.

"Pagaidām konkrētu plānu nav," saka novada pašvaldības pārstāve Laura Breimane-Tūtāne, "precīzs aizbraukušo skaits mums nav zināms, taču esam gatavi pieņemt cilvēkus, dažkārt pat nodrošinot dzīvojamo platību. Katrs gadījums ir individuāls. Konkrētu plānu pašlaik nav, taču, ja būtu nepieciešams, to varētu izskatīt."

Grantu konkurss un atbalsts uzņēmējdarbībā
"Siguldas novads atšķirībā no citām pašvaldībām var lepoties ar pozitīvu iedzīvotāju skaita dinamiku," teic Siguldas novada pašvaldības pārstāve Inese Pabērza. "Lai gan nav precīzu datu par aizbraukušajiem novadniekiem, esam novērojuši tendenci, ka arvien vairāk ģimeņu izvēlas atgriezties dzimtajā novadā vai, atgriežoties Latvijā, par savu mājvietu izvēlas Siguldu. Un, kas nav mazsvarīgi, ne tikai izvēlas šeit dzīvot un strādāt, bet arī ieguldīt uzkrātos līdzekļus jaunas uzņēmējdarbības veidošanā."

Lai gan Siguldas novada pašvaldībai neesot speciālas reemigrācijas programmas šādu ģimeņu vai personu atbalstam, esot citi instrumenti, kā atbalstīt tos, kuri nolēmuši atgriezties uz dzīvi dzimtenē.

Pašvaldības pārstāve teic: "Pirmkārt, tās ir visu iespējamo veidu konsultācijas, informācijas sniegšana par izglītības iespējām bērniem, integrēšanos, sociālo palīdzību, darba iespējām, uzņēmējdarbības attīstību un tamlīdzīgi. Otrkārt, tās ir reālas atbalsta iespējas, piemēram, finansējums, ko iespējams iegūt grantu konkursā "Māmiņa. Siguldiete. Uzņēmēja". Atbalsta pasākumus uzņēmējdarbībai sniedz arī Siguldas biznesa inkubators."

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Medības un juceklis Babītes ezerā aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/sI5kEmUst4
aprinkislv
Jauniešu koris "Maska" @korisMaska – Babītes novada un Latvijas vizītkarte aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/DGZ2NCrVHc
aprinkislv
Māris Zanders @Maris_Zanders : Krievija... Kas tālāk? aprinkis.lv/index.php/vied…

Twitter Citi raksta

Due to an error, potentially a timed-out connection to Twitter, this user's tweets are unable to be displayed.

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019