23.05.2018 07:43

Skolēnu vasaras nodarbinātības programma Siguldā – jau deviņus gadus

Autors  Marta Dzintare
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Skolēnu vasaras nodarbinātības programma Siguldā – jau deviņus gadus Siguldas novada pašvaldība

Kad pēdējās maija mācību dienas noslēgušās, sākas skolēnu nosacītā brīvība – trīs vasaras mēneši, ko katrs var izmantot pēc saviem ieskatiem. Viena no iespējām ir pastrādāt un iegūt sev, iespējams, pirmo paša pelnīto kabatas naudu.

Šādu iespēju piedāvā arī Siguldas novada pašvaldība, kur šogad darbavietas skolēniem vasarā nodrošina 43 uzņēmēji un 19 pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Siguldas novada pašvaldība projekta īstenošanai paredzējusi 61 tūkstoti eiro. Šogad skolēniem vecumā no 13 līdz 14 gadiem būs iespēja strādāt divas nedēļas pašvaldības struktūrvienību nodrošinātajās darbavietās, savukārt skolēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem darbavietas mēneša garumā nodrošinās novada uzņēmēji.

Nodarbinātības programmas laikā Siguldas novada pašvaldība finansē skolēnu algu, uzņēmumiem jāsamaksā tikai sociālais nodoklis. Salīdzinājumam – Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu nodarbinātības programmas laikā tiek apmaksāta tikai puse no skolēna algas. Tiesa, NVA papildus apmaksā viena mentora darbu uz desmit skolēniem. Taču NVA nepiedāvā darbu 13–14 gadus veciem bērniem.

Par pašvaldības skolēnu nodarbinātības programmu stāsta Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Sandra Ķirule: "Siguldas novadā skolēnu vasaras nodarbinātības programma darbojas jau devīto gadu, un šogad tai pieteikušies 377 skolēni. Uzņēmēji var nodarbināt skolēnus, gan piesakoties pašvaldības programmai, gan sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Siguldas novada pašvaldības atbalsts programmai ir salīdzinoši liels, ja salīdzina ar citām pašvaldībām Latvijā. Uzņēmēju skaits, kas piedalās programmā, ar katru gadu pieaug."

Jautāta, cik daudz skolēns var nopelnīt, speciāliste pastāsta, ka "nodarbinātie skolēni saņem valsts noteikto minimālo stundas likmi, kas ir mainīga atkarībā no mēneša un no skolēna vecuma. Aptuveni 200 eiro uz rokas sanāk."

Siguldas novada pašvaldība uzkrājusi pieredzi sadarbībā ar uzņēmējiem, gadu gaitā ieviesti dažādi uzlabojumi, piemēram, anketēšana, kurā gan skolēni, gan uzņēmēji, gan vecāki sniedz novērtējumu par paveikto. "Jāpiebilst, ka skolēnu nodarbinātības programma neattiecas tikai uz vasaras mēnešiem. Tā ir sadarbība ar uzņēmējiem visa gada garumā. Ejam uz skolām, aicinām uzņēmējus uz karjeras dienām, anketējam iesaistītās puses, lai novērtētu apmierinātību ar programmu.

Viens no pēdējo gadu lielākajiem uzlabojumiem ir iespēja skolēnam norādīt trīs vēlamās darbavietas prioritārā secībā. Līdz šim lielākajai daļai ir izdevies piemeklēt darbu atbilstoši vēlmēm. Tikai 2–3 procentos gadījumu nevaram piedāvāt tādas darbavietas, kādas skolēni vēlas. Tajā pašā laikā daļa vakanču šogad palika neaizpildītas. Piedāvājumā bija 312 uzņēmēju piedāvātās darbavietas, uz kurām pieteicās 193 skolēni vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Uzņēmēji atzīst, ka vienkāršā darba veicēju rokas ir ļoti vajadzīgas, trūkst darba darītāju."

Kāds tad ir kopējais iespaids par skolēnu darba tikumu? "Atsauksmes par skolēniem kā darbiniekiem ir ļoti labas, un to pierāda pieprasīto darbavietu skaits," pastāsta Sandra Ķirule. "Ir arī saprotams, ka bērni kaut kādus darbus var nemācēt. Ir bērni, kuri mājās nemazgā ne traukus, ne grīdas, jo to izdara speciālas ierīces, neravē... Nav nekā briesmīga, ja skolēns to neprot, bet grib iemācīties. Sliktāk, ja viņš to negrib. Bet tādi gadījumi ir reti."

Skolēni palīdz apzaļumošanas darbos SPA viesnīcā “Ezeri”.Skolēni palīdz apzaļumošanas darbos SPA viesnīcā “Ezeri”.

Uzņēmēji: Ieguvumu ir vairāk nekā trūkumu
Siguldas uzņēmums "VITA mārkets", kas ir lielākais franšīzes ņēmējs "Elvi" veikaliem Latvijā, ir ilggadējs Siguldas novada pašvaldības sadarbības partneris skolēnu nodarbināšanā. Ik vasaru uzņēmums nodarbina 35–40 skolēnu gan veikalos "Elvi", gan ekspresrestorānos "Ņamma". "VITA mārkets" pārstāve Sandra Matisone norāda, ka skolēnu nodarbināšana vasarā ir ieguvums gan uzņēmumam, gan skolēniem: "Mazumtirdzniecības uzņēmumos Latvijā šobrīd ir liels darbaroku trūkums, tāpēc šī ir lieliska iespēja piesaistīt papildu darbiniekus, kā arī dot iespēju skolēniem gan apgūt darba tikumu, gan arī kaut nedaudz izprast pārdevēja profesijas būtību. Turklāt jāpiemin, ka Siguldas pašvaldības nosacījumi ir ļoti izdevīgi uzņēmējiem.

Līdzīgā pašvaldības programmā piedalāmies arī Kuldīgā. Citās Latvijas pilsētās, kur mums ir veikali, izmantojam Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto programmu "Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs"."

Pārsvarā dalība pašvaldības organizētajā programmā dodot pozitīvu pienesumu uzņēmumam, taču esot arī nelieli trūkumi: "Skolēni ir ļoti dažādi, un katram nepieciešama individuāla pieeja. Ir jāvelta laiks, lai visu parādītu, iemācītu un pārliecinātos, vai veicamā darba uzdevumi ir pareizi saprasti. Gadās arī, ka kāds darbs nav izdarīts pareizi. Tad palīgā nāk cits darbinieks un stāsta, māca, rāda visu vēlreiz un pārdara darbu abi kopā. Bet tas viss ir sīkums, jo pārsvarā pieredze ir pozitīva. Esam priecīgi par tiem skolēniem, kuri atgriežas pie mums strādāt arī nākamajā vasarā. Ir pat tādi jaunieši, kuri savulaik strādājuši pie mums kā skolēni, bet nu jau ir uzņēmuma darbinieki."

Viens no uzņēmumiem, uz kura vakancēm vienmēr piesakās daudz skolēnu, ir Siguldas kafejnīca "Doma", kuru izveidojušas māsas Anete un Diāna Meieres. Kafejnīca atvērta 2014. gada jūlijā, un jau no pirmās vasaras "Doma" uzņem arī darbiniekus skolēnus. Viena no kafejnīcas īpašniecēm Diāna Meiere stāsta, ka pieredze ar skolēnu nodarbināšanu uzņēmumā ir pozitīva:

"Visi skolēni, kas pie mums strādājuši, ir ļoti forši, katrs ir personība. Mēs neesam vienkārši darbavieta, esam platforma, kas katram skolēnam palīdz atklāt viņa stiprās puses. Ar katru skolēnu individuāli strādājam, skatāmies, kas viņam vislabāk padodas, kādus uzdevumus varam viņam dot. Šogad ir trešais gads, kad pie mums strādās skolēni. Kad paziņoju to kolektīvam, ne visi bija sajūsmā, jo tas tomēr ir papildu darbs apmācīt jaunus darbiniekus. Taču tas ir tā vērts. Arī mēs paši mācāmies no skolēniem. Jebkurš, kurš pie mums ir strādājis, ieviesis kādu jaunumu "Domā". Mūsu uzņēmums ir viens no populārākajiem, kur jaunieši vēlas strādāt. Tātad viņiem pie mums patīk."

"Rimi" organizē paši
Siguldā ir divi lielveikali "Rimi", taču uzņēmums "Rimi Latvia" nekad nav iesaistījies Siguldas novada pašvaldības organizētajā skolēnu nodarbinātības programmā. Kāpēc tā, skaidro "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa:

"Jau vairākus gadus mēs paši organizējam skolēnu nodarbināšanu vasarā. Šis ir viens no projektiem, kurā mūsu darbinieki var iesaistīt savas atvases, tā iepazīstinot ar darbu uzņēmumā, kurā strādā vecāki. Jau vairākus gadus šī programma ir ļoti populāra, tāpēc "Rimi" nav nepieciešamības pēc ārēju resursu iesaistes."

Skolēni izvēlas darbu atbilstoši savām interesēm
Arta Dimante (16) skolēnu nodarbinātības programmā šogad piedalīsies trešo reizi. Viņa pieteikusies darbam uzņēmumā "Baltu rotas", bet vēl gaida atbildi no pašvaldības. Pirms tam viņa strādājusi bērnudārzā "Ieviņa" un veikalā "Elvi".

"Man ļoti patīk strādāt ar bērniem, tāpēc darbs bērnudārzā man patika daudz labāk. Es būtu gribējusi katru vasaru strādāt bērnudārzā "Ieviņa", bet nevarēju, jo biju jau par vecu. No 15 gadu vecuma jādodas strādāt pie uzņēmējiem. Mana nākamā darbavieta bija veikals "Elvi". Darbs nebija sarežģīts, bet vienveidīgs – jākārto plaukti, jāfasē preces. Šī pieredze man palīdzēja saprast, ka darbs veikalā ir tas, ko es nekad negribētu strādāt," stāsta Arta.

Mārcis Kļaviņš (16) šovasar jau ceturto gadu strādās Turaidas muzejrezervātā. Mārcis dzīvo netālu no Mores, taču attālums nav bijis šķērslis, lai izvēlētos darbavietu Turaidā. "No rītiem uz darbu mani aizveda vecāki, vakarā braucu mājās ar velosipēdu. Brauciens aizņēma aptuveni stundu, un tas pie reizes bija labs treniņš," saka Mārcis.

Darbam Turaidas muzejrezervātā viņš pieteicies, jo puisi interesē arheoloģija. "Lielākais ieguvums bija tas, ka varēju katru dienu strādāt arheoloģiskajos izrakumos muzejrezervāta teritorijā. Ceru, ka arī savu nākotni varēšu saistīt ar vēsturi, arheoloģiju."