Tiesa, Pirmā pasaules kara laikā šī apdzīvotā vieta izpostīta tā, ka no senākajām ēkām palikusi vien Jaunolaines evaņģēliski luteriskā baznīca, kas celta 18. gadsimtā, un skolas ēka, kuras pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā.
"Mums nav piļu, greznu muižu un krāšņu baznīcu kā citos novados, taču mēs savu novadu mīlam, un arī mums netrūkst dažādu interesantu objektu, ko parādīt viesiem," sākot ekskursiju pa novadu, teic mana šīs reizes gide – Olaines novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Rūja.
Krāšņais Patriotu laukums Jāņupē
"Mūsu pilsētas vēstures stāsti saistās ar kūdras ieguvi un sapni par jaunu ķīmijas pilsētu starp Rīgu un Jelgavu. Tā ka šodien esat laipni aicināti viesoties novadā, kur dzīvo aktīvi ļaudis, kas nebaidās no industrializācijas, jo apzinās tās ieguvumus novada attīstībā un cenšas dzīvot zaļi, harmonijā ar sevi un dabu," teic Mārīte Rūja.
Dodoties uz pirmo apskates vietu – Patriotu laukumu, kas meklējams dārzkopības biedrības "Jāņupe" teritorijā, no visiem trim ceļabiedriem (Mārītei Rūjai talkā nāca Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists Māris Ribickis un novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle – U. G.) uzzinu gana daudz vēsturisku faktu par novadu un tā vēsturi. Arī to, ka ļoti daudz objektu šeit izpostījuši kari, kas gājuši pāri novadam, un to, ka vārdu Olaine ieguvusi no upes Oļainītes nosaukuma. Māris stāsta, ka savulaik tā bijusi ļoti skaista upīte ar oļainu dibenu, taču padomju laikā tās gultne iztaisnota.
Kamēr klausos stāstos, esam atbraukuši līdz Patriotu laukumam – vietai, kur apkaimes iedzīvotāji nu var pulcēties gan Lāčplēša dienā, lai noliktu svecītes, gan citos svarīgos datumos. Kā stāsta Dace, kura arī pati ir jāņupiete, vēl līdz aizpagājušajam gadam šejienieši Lāčplēša dienā svecītes likuši uz Jāņupes tilta balstiem.
"Iedomājieties: novembris, tumsa, migla, ātri braucošas mašīnas un cilvēki, kas ceļa malā liek svecītes. Diez kas nav, vai ne?" Tāpēc jāņupiešiem radusies doma izveidot vietu, kur satikties, nolikt svecītes un iepazīt citam citu. Pie darba ķērusies māksliniece Jeļena Kažoka, no ziedoto flīžu un spoguļu lauskām un gabaliņiem izveidojot brīnišķīgu vides objektu – trīspakāpju mozaīkas, kurās attēlotas latviešiem svarīgas un mīļas lietas, kas iedvesmo un dod spēku.
Turpat ir arī karoga masts, kurā aprīļa spirgtajā vējā lepni plīv valsts karogs, un speciāli veidota svecīšu siena. "Iedvesmojāmies no svecīšu sienas, kas ir pie Rīgas pils. Mūsējā ir līdzīga, taču tai ir arī cits pielietojums – piemēram, kad šeit notiek grāmatu tirdziņi, nišās kā plauktos ļoti ērti var salikt grāmatas," saka Dace.
Novada lepnums – jaunais Sporta centrs un pastaigu taka
Vēl ceļā uz Olaini biju pamanījusi novada lepnumu – nesen atklāto Sporta centru, taču atceļā no Patriotu laukuma to aplūkojam arī klātienē. Kā stāsta Mārīte Rūja, tas celts par novada naudu, iztērējot 2,5 miljonus eiro, neņemot kredītu, un nu trīs zāles basketbolam, aerobikai un cīņas sportam varot izmantot gan Jaunolaines sākumskolas bērni, kuri pirms tam ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojušies Kultūras centra Disko zālē, gan novada iedzīvotāji.
"Tas arī atbilst mūsu novada sauklim, ka esam aktīvi, jo sporta būvju mums netrūkst," komentē Mārīte, piebilstot, ka pašā Olainē ir gan peldbaseins, gan slidotava, gan parks, kurā ar dažādām fiziskajām aktivitātēm var nodarboties visu paaudžu olainieši.
Olaines Sv. Elizabetes baznīcu, kas, saules apspīdēta, ir īsta šīs apdzīvotās vietas rota, apskatīt gan nepagūstam, taču, kā stāsta mani ceļabiedri, no iekšpuses tā esot ļoti vienkārša un pieticīga. Izrādās, padomju laikos baznīca, tāpat kā daudzi citi dievnami, tikusi izdemolēta un aplaupīta, taču draudze 90. gadu sākumā sasparojusies un to atjaunojusi, turklāt šūnakmens vests no Igaunijas. "Protams, tad, kad baznīca ir atvērta, tajā iegriezties noteikti ir vērts," piebilst Māris.
Aktīvā dzīvesveida piekritējiem, jo īpaši bērniem, pie sirds varētu iet Jaunolaines pastaigu taka, kas meklējama Jelgavas šosejas labajā pusē, netālu no veloceliņa un daudzdzīvokļu namiem. Apmēram puskilometru garās, labiekārtotās takas malās izvietotas aktivitātēm paredzētas iekārtas no koka, kur ikviens var pārbaudīt savas iemaņas, veiklību un spēku. Vecāki tikmēr var izstaigāt taku, apskatīt Pirmā pasaules kara laika ierakumus, pasēdēt uz soliņiem un citādi interesanti pavadīt laiku.
Olainieši lepojas ar 2012. gadā atklāto moderno estrādi, kur uzstājušies daudzi pazīstami mākslinieki.
Uzvaras līdums un mājas ar sarkaniem jumtiem
Kas jums nāktu prātā, dzirdot vārdu salikumu "Uzvaras līdums"? Droši vien kaut kas saistībā ar kādu no pasaules kariem. Daļēji tā ir taisnība, taču patiesībā šī apdzīvotā vieta netālu no Olaines, kas tā arī saucas, ir tiešs piemineklis bijušā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa saimniekošanas politikai, jo šeit pirms mazliet vairāk nekā 80 gadiem – 1936. gadā – par īpašiem nopelniem tika iedalīti zemes īpašumi Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem. Tā nu 30. gados, nosusinot apmēram 250 hektāru plašu purvu un nodarbinot teju tūkstoš strādnieku, šeit tika ierīkotas 16 paraugsaimniecības, kuras saņēma 16 ģimenes no 100 pretendentiem.
Jāteic, ka vēl nekur nebiju redzējusi tik mazas, jaukas un mīlīgas ēkas, kas celtas no Zemgalē gatavotiem ķieģeļiem un apjumtas ar sarkanu dakstiņu jumtu. Tolaik ierīkotais līdums saglabājies joprojām, un domāju, ka pavasarī un vasarā, kad lauki ir sazaļojuši, šeit izskatās patiešām jauki.
Padomju laikos iebraucēji no citām PSRS republikām Uzvaras līdumu sauca par Krasnije hutora, jo bija ļoti pārsteigti par sarkanajiem dakstiņu jumtiem, kas tagad nedaudz pabalējuši.
Kamēr priecājos par gaisos dziedošo cīruli (cik labi ir pavasarī izbraukt ārpus pilsētas!), Māris Ribickis stāsta, ka "Uzvaras līdums" esot ļoti populārs apmeklējumu objekts, jo uz šejieni ekskursanti mēdzot braukt veseliem autobusiem. Starp citu, kopš padomju gadiem, kad Olaines apkārtnē ieradās citu padomju republiku iedzīvotāji, šī apdzīvotā vieta izpelnījusies iesauku Krasnije hutora ("Sarkanās savrupmājas"), jo iebraucēji nekādi nav varējuši saprast, kā tik daudzām mājām var būt sarkans dakstiņu jumts...
Ak jā, vēl kopš 30. gadiem šeit saglabājies strādnieku raktais vairāk nekā trīs metrus dziļais un vietumis 11 metrus platais grāvis, pa kuru notekūdeņi tikuši novadīti līdz Misai.
Uzvaras līdums, kas tapa pagājušā gadsimta 30. gados, savulaik bija ievērojams paraugsaimniecību rajons ar 16 viensētām.
Par diviem tūrisma objektiem bagātāka
Kad dodamies atceļā uz Olaini, Māris Ribickis aizrautīgi stāsta, ka Olaines teritorijā joprojām saglabājušās liecības arī par krietni seniem notikumiem, tādēļ jau kādu brīdi pilsētas parkā, kur atrodas Pirmā pasaules kara laika nocietinājumi un notikušas brīvības cīņas, notiek arheoloģiskie izrakumi:
"Esam plānojuši, ka izpētītie objekti vietā, kur atradās krievu armijas aizsardzības līnija, bet vēlāk notika brīvības cīņas, kļūs par pamatu ekskursiju un vēstures izziņas maršruta izveidošanai. Tiesa, līdz mūsdienām virs zemes palikusi vien daļa no šaujamtorņa, taču vēsturnieki ir pārliecināti, ka zem zemes atrodama arī zemnīca un telšu vietas."
Izpētes darbus paredzēts pabeigt nākamgad, kad šeit tiks ierīkots Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruts ar atjaunotu virszemes blindāžu, koka laipām un informatīvo materiālu. Starp citu, ja kāds vēlas apskatīt Pirmā pasaules kara ierakumus, ar tiem ir pilns mežs ap Olaines Mežaparku.
Pašlaik Olainē norisinās arheoloģiskie izrakumi. Vēlāk izpētītie objekti kļūs par pamatu ekskursiju un vēstures izziņas maršruta izveidošanai.
Un vēl viens objekts, ar ko Olaine lepojas, ir "NIP" jeb iespēja piedzīvot tā dēvēto X stundu Olaines bumbu patvertnē. Kā stāsta Māris, šī atrakcija ierīkota kādreizējās plastmasu pārstrādes rūpnīcas bijušajā teritorijā, kur tagad atrodas "Nordic Industrial Park".
"Kad šo teritoriju nopirka skandināvi, viņi atjaunoja arī pagrabus, kur 60. gados patiešām bijusi ierīkota atombumbu patvertne. Tagad asu izjūtu cienītājiem, piesakoties iepriekš, ir iespēja piedalīties un uz savas ādas izbaudīt civilās aizsardzības programmu, izmantojot autentiskas gāzmaskas un aizsargtērpu, lai mēģinātu atgriezties atpakaļ virspusē. Nu, tāda kā spēles "Izlaušanās" versija," komentē Māris.
Padomāts arī par atpūtu
Esot Olainē, vērts apskatīt arī pilsētas parkus. Arī mēs aizstaigājam līdz parciņam, kas ierīkots pie Olaines Kultūras centra. Tur ir gan soliņi, kur pasēdēt un atpūtināt kājas, gan interesanti vides objekti, tostarp – pērn iedzīvotājiem pilsētas jubilejā dāvinātais vides objekts "Spēka vieta", kur iegravēti gan novada apdzīvoto vietu nosaukumi, gan mūziķa Ata Auzāna sacerētās dziesmas Olainei vārdi, gan citas svarīgas vērtības par dzīvi, pilsētu un ģimeni. Tumšā laikā "Spēka vieta" no iekšpuses tiekot izgaismota, un tad tā izskatoties ļoti romantiski.
Turpat pilsētai cauri tek kanāls, kura malā kuplo krāšņas priedes, kas šeit augot vismaz kopš Pirmā pasaules kara laikiem. Tieši šajā parkā 4. maijā notiks Baltā galdauta svētki, bet Latvijas simtgades lielajai zaļumballei jau esot sarunāta grupa "Lauku muzikanti", tā ka līksmība un laba atpūta garantēta!
Aizstaigājam arī līdz Olaines Mežaparkam, kas ir īsta aktīvās atpūtas zona. Te apskatāma pirms vairākiem gadiem celtā ļoti košā estrāde, pie kuras saulītē uz soliņiem sildās vecāka gadagājuma kundzes, bet starp kokiem ierīkotajās atrakcijās spēkus izmēģina ne tikai bērni, bet arī kāds pavecāks kungs.
Kamēr apstaigājam parku un es priecājos par daudzajām piknika vietām, kas ierīkotas īpašās nojumēs un kur ir pieejams ne tikai ūdenskrāns, bet arī stacionārais grills, Mārīte stāsta, ka sākotnēji iedzīvotāji bijuši diezgan skeptiski noskaņoti pret labiekārtošanas darbiem – sak, kā nu tā mežā bruģēs celiņus! Taču tagad parks kļuvis par olainiešu iecienītu atpūtas vietu, turklāt vakaros, kad estrādē notiek koncerti, vecāki savas atvases mierīgu sirdi varot atstāt tieši aktīvās atpūtas zonā, kur netrūkst ne "klasīšu", ne uzkalniņu ar lēkāšanai piemērotu mīkstu pārklājumu, ne Baskāju takas, ne virvju takas, ne citu atrakciju.
"Ne velti lepojamies, ka tieši Olainē ir lielākais bērnu rotaļu laukums Pierīgā!" ar lepnumu balsī teic Mārīte Rūja, bet Māris iesaka pievērst uzmanību arī regulārajiem uzkalniņiem gar atūdeņošanas grāvi. "50. un 60. gados šeit Olaines iedzīvotājiem bija ierādīta vieta pagrabiem. Tā ka mūsu pilsētā patiešām joprojām var atrast daudz ko interesantu!"