Pēc Salimiņa teiktā, valsts ceļiem valsts budžeta finansējums kopš 2014.gada ir pieaudzis, taču valsts mērķdotācija pašvaldību ceļiem ir palikusi praktiski nemainīga. Finansējums pašvaldību ceļiem un ielām patlaban ir uz pusi mazāks nekā krīzes gados.
Salmiņš atgādināja, ka pašvaldību ceļu kopējais garums Latvijā ir 30 183 kilometri, no kuriem 83% ir ar grants segumu. No visiem pašvaldību grants ceļiem 41,8% ir sliktā stāvoklī.
LPS padomnieks norādīja, ka būtiskas ir atšķirības tajā, cik daudz līdzekļu pašvaldības iegulda attīstībā. Piemēram, 2016. gadā Rīgā uz vienu kilometru tika ieguldīti 33 700 eiro, turpretī Carnikavas novadā - 3500 eiro. Izdevumi ceļu attīstībai republikas nozīmes pilsētās pēdējos gados trīsreiz pārsniedz izdevumus novados.
Pēc viņa sacītā, lai novērstu iepriekš minētās problēmas, būtu jāatjauno Autoceļu fonds, kā arī jāizveido valsts investīciju programma valsts vietējo autoceļu sakārtošanai un jāmaina pašvaldību mērķdotāciju politika.
LPS ieskatā pašvaldību grants ceļiem ir cita funkcionālā nozīme, tāpēc zemas intensitātes autoceļiem būtu jāmaina klasifikācija, dodot iespēju tos izmantot kā komercdarbības infrastruktūras un ilgtspējīgas komercdarbības izveides līdzekli, kā tūrisma attīstības līdzekli, kā sociālo funkciju un kā iespēju nodot šādus autoceļus privātīpašumā. Tāpat šie autoceļi šķīdoņa laikā būtu obligāti jāslēdz.
LETA jau ziņoja, ka Rīgā notiek ikgadējā ceļinieku konference "Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi".
Konferencē piedalās 300 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.