Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Starp nodeguļu kaudzēm vēl redzamas balti krāsotu apdares dēļu kaudžu atliekas, sakusušas siltinājuma materiālu kaudzītes un celtnieku atstātās sastatnes. Pie soliņa vietā, kur atradusies ieeja baznīcā, piesliets nokvēpis krusts.

Kad "Rīgas Apriņķa Avīze" ieradās notikuma vietā Carnikavas novada Siguļos, baznīcas krāsmatās vēl dežūrēja glābēju brigādes no Saulkrastiem un Rīgas. Šī esot jau otrā baznīca, kuru viņam nācies dzēst, sacīja ugunsdzēsējs Viesturs. Pirmajā reizē Skultē pirms gadiem četriem, pieciem viss beidzies labi, ar pavisam nelieliem postījumiem, bet šoreiz, viņaprāt, nekā glābjama te vairs nav. Šī ugunsdzēsēju komanda savu darbu uzsākusi kā otrā maiņa, kad dzēšana pamatā jau bijusi galā un baznīcas sienas sabrukušas.

Savukārt vietējie iedzīvotāji, kuri bija atnākuši paskatīties uz ugunsgrēka vietu, sprieda, ka dzēšana varbūt būtu noritējusi raitāk, taču jāņem vērā, ka katra ugunsdzēsēju automašīna sev līdzi var atvest tikai trīs tonnas ūdens, ar kurām pietiek apmēram septiņām minūtēm, taču tuvumā nav neviena hidranta. Tāpēc ūdens dzēšanai tika pievadīts pa šļūteni no apmēram 600 metrus attālās Gaujas.

Siguļos svētdienas rītā "Rīgas Apriņķa Avīze" ugunsgrēka vietā satapa arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi. Viņš atzīst, ka notikusi liela nelaime – bojā gājis restaurācijā esošs kultūras piemineklis – unikāla koka baznīca. "Protams, koka arhitektūras pieminekļi ir ugunsnedroši, bet kāpēc ugunsnelaime izcēlās tieši šeit, kur pašlaik nenotiek nekādas darbības, man nav saprotams," sacīja J. Dambis.

Uz jautājumu, vai baznīcu būtu iespējams atjaunot, viņa atbildē nebija optimisma, jo, kā uzsvēra J. Dambis, ēkas oriģinālā substance – jumts, sienas – praktiski ir zudusi. Ja ir vēlēšanās un iespējas, baznīcu var uzcelt no jauna, bet tas jau vairs nebūs oriģināls, atzina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs.

Vēl "Rīgas Apriņķa Avīzei" pie krāsmatām iznāca aprunāties ar carnikavieti Ārijas kundzi. Viņa stāsta, ka ugunsgrēks otrajā Adventē, kas aiznesa līdzi vietējo seno dievnamu, viņai, tāpat kā citiem draudzes locekļiem, ir liels trieciens. "Mēs vācām ziedojumus un rakstījām projektus baznīcas atjaunošanai. Palīdzēja arī pašvaldība. Darbi pamazām ritēja uz priekšu, un bijām ieplānojuši, ka jau 25. decembrī šeit notiks Ziemassvētku dievkalpojums, bet nu – nekā," ar asarām acīs sacīja Ārijas kundze. Viņa atcerējās, kā dievnamā atgriezusies dzīvība pēc tiem laikiem, kad te bijušas ierīkotas mehāniskās darbnīcas, kā draudze seno koka ēku, kas patiesībā bijusi ļoti sliktā stāvoklī, centusies atjaunot.

Kāpēc tieši naktī uz otro Adventes svētdienu baznīcā izcēlies ugunsgrēks, viņai nebija viedokļa, jo ēka pastāvīgi tikusi uzmanīta. Draudze uz nākotni raudzījusies cerīgi un turpat baznīcas tuvumā par godu gaidāmajai Latvijas simtgadei iestādījusi ozolu. "Ozols noteikti izaugs, bet uz jaunu dievnamu gan būs jāpagaida," bilda Ārijas kundze.

Arī Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Imants Pastors teic, ka šī svētdiena viņam noteikti ilgi paliks atmiņā. "Ja nelaime skar citus, tas izraisa līdzjūtību, bet šajā gadījumā tas jau ir kaut kas ļoti personisks," viņš atzina un atcerējās, ka pirms vairākiem gadiem kāda jauniešu grupiņa mēģinājusi nodarīt postījumus baznīcai. Kopš tā laika ēka uzmanīta rūpīgāk, un arī tagad Siguļu baznīca ir iekļauta pašvaldības policijas patrulēšanas maršrutos. Kāpēc notikusi ugunsnelaime, viņš nemācēja spriest, bet, tāpat kā visi citi, gaida ekspertīzes slēdzienu.

Iepriekš:

Naktī nodedzis Carnikavas dievnams Siguļos