Siguldas novads ir vieta, kur tehnoloģijas lieto daudz un prasmīgi, piemēram, Siguldas mobilā lietotne ir teju katram piektajam iedzīvotājam, un vairākās skolās mācībām regulāri izmanto planšetdatorus un izglītības robotus. Siguldas novads mērķtiecīgi tuvojies uzvarai – pirmajā gadā ierindojoties 15. vietā, otrajā – trešajā vietā un šogad vieta vietā.
Digitāli attīstītāko pašvaldību nomināciju reģionālo pilsētu kategorijā ieguvusi Ventspils, kas līdz šim divus gadus pēc kārtas ierindojās otrajā vietā, bet šogad apsteidza iepriekšējo uzvarētāju – Valmieru. Mazo novadu kategorijā spēcīgākais ir Rundāles novads.
Uzņēmumu reģistrs mērķtiecīgi sasniedzis pirmo vietu valsts iestāžu konkurencē, bret ministriju vidū jau otro mērījumu pēc kārtas līdera pozīcijas saglabājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Uzvarētāji tika noskaidroti, detalizēti analizējot dažādus faktorus. Pašvaldībās – e-vides infrastruktūru, interneta resursu popularitāti un cilvēku prasmes, e-pārvaldi, kā arī informācijas un datu drošību. Piemēram, pašvaldību indeksā vērtēts 141 ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saistīts indikators. Savukārt valsts iestādēs – klientu apkalpošanu un atbalstu, atvērto datu pieejamību, pakalpojumu nodrošināšanu, iestādes iekšējos procesus un starpiestāžu sadarbību, kā arī saziņu ar sabiedrību un līdzdalību.
"Jau otro gadu mērījumā ir piedalījušās visas 119 Latvijas pašvaldības, un redzam, ka pašvaldības ar interesi seko līdzi Latvijas e-indeksa rezultātiem un tie kalpo par motivāciju attīstīt e-vidi iedzīvotāju un uzņēmēju ērtībai, kā arī stiprina publiskā un privātā sektora sadarbību. Pozitīvi vērtējams, ka lielākoties pašvaldībās ir pieejamas pamatlietas, kas raksturo mūsdienīgai organizācijai atbilstošus digitālos risinājumus. Tagad jāstrādā pie tā, lai iegūtu no tiem maksimālu efektivitāti," komentēja viena no mērījuma autoriem, Latvijas lielākā tehnoloģiju uzņēmuma "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
2017. gadā pieaudzis pašvaldību skaits, kurās ir apstiprināta IT drošības politika (76% salīdzinot ar 66% 2015. gadā), nedaudz biežāk pašvaldības veikušas informācijas sistēmu auditu (54% salīdzinot ar 50% 2015. gadā). Tāpat pašvaldības apmācījušas darbiniekus drošības jautājumos (56%), izveidojušas atļauto programmatūru reģistru (63%) un noteikušas vienotus standartus antivīrusu programmatūrai (80%).
77% pašvaldību centrālajās administrācijās ir ievesta dokumentu vadības sistēma (salīdzinot ar 73% 2015. gadā), taču 24% pašvaldību dokumentus un iekšējos rīkojumus organizē tikai papīra formā (salīdzinoši 33% 2015. gadā). Tāpat pašvaldībās salīdzinoši maz (26%) nodrošina iespēju izmantot atvērtos datus, kas veicina atklātāku saziņu starp valsti un sabiedrību, uzlabo publiskā sektora efektivitāti un iedzīvotājiem paver iespējas piekļūt arvien jauniem un ērtiem risinājumiem.
Latvijas e-indekss vērtē e-vides infrastruktūru, pašvaldības interneta resursus un cilvēku prasmes, e-pārvaldi un drošību, atvērto datu pieejamību, iestādes iekšējo procesu organizāciju, starpiestāžu sadarbību, pakalpojumu sniegšanu, sabiedrības iesaistīšanu u.c. e-vides attīstības aspektus.
“Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics