Starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām ir Gauja un citas tās pietekas. Ievērojams skaits lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
"Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai," izteicies DAP inspektors Jānis Bušs.
Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. DAP pārstāve informē, ka cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.
Lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, DAP aicina vietējos iedzīvotājus, dodoties pastaigās un pārgājienos dabā, būt apzinīgiem un ziņot vides inspektoriem par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību.
Rēna norādīja, ka, saskaņā ar likumu, Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas. Nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašveidīgo nārstošanas upēs laikā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām - atkarībā no upes - pilnībā aizliegts makšķerēt.
26.10.2017 16:02
Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti uzraudzīs upes, kurās nārsto lašveidīgās zivis
Autors Apriņķis.lv
arhīvs
Sākoties aktīvākam lašveidīgo nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori pievērsīs pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām upēm un lašveidīgo zivju makšķerēšanas lieguma ievērošanai, informēja DAP komunikācijas speciāliste Maija Rēna.