04.12.2016 15:36

Baldones ceļi nepazudīs sniegā

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Helmuts Nezinis par Baldones novada ceļiem rūpējas jau kopš 2010. gada. Praktisko darbu gan dara 12 vīri, kuriem sniega dienās darbadiena sākas ļoti agri, lai līdz sešiem paspētu iztīrīt tos ceļus, pa kuriem brauc skolas autobusi. Helmuts Nezinis par Baldones novada ceļiem rūpējas jau kopš 2010. gada. Praktisko darbu gan dara 12 vīri, kuriem sniega dienās darbadiena sākas ļoti agri, lai līdz sešiem paspētu iztīrīt tos ceļus, pa kuriem brauc skolas autobusi. Einārs Binders

Mainīgais laiks ar snigšanu jau novembrī autovadītājiem atgādināja par ziemas riepu nepieciešamību, bet ceļu uzturētājiem – par ceļu tīrīšanas un kaisīšanas maratona sākšanos.

Nedēļas pirmajā pusē "Rīgas un Apriņķa Avīze" devās uz Baldoni, lai palūkotos, kā vietējie komunālie dienesti tiek galā ar sniega tīrīšanu. Kā stāsta novada izpilddirektore Ilze Simsone, tad novada ielu un ceļu aprūpēšanas dienesta pārziņā ir 78 kilometri vietējo ceļu un 37,3 kilometri ielu.

"Ar ceļu uzturēšanu kārtībā, tajā skaitā tīrīšanu un kaisīšanu ziemas sezonā, tiekam galā saviem spēkiem. Ceļu izbraucamību nodrošina Baldones pilsētas un ceļu uzturēšanas dienests, kura rīcībā ir viens greiders un desmit ceļu uzturēšanai atbilstošas tehnikas vienības – traktori ar sniega lāpstām, kaisītāji. Valsts novada ceļu uzturēšanai šogad ir piešķīrusi 109 tūkstošus eiro, un tas ir daudz labāk nekā apmēram 42 tūkstoši pirms dažiem gadiem. Savukārt no novada budžeta ceļiem pilsētas un ceļu uzturēšanas dienestam šogad ir piešķirti 550 tūkstoši eiro.

Protams, šī nauda ir domāta ne tikai sniega tīrīšanai, bet arī brauktuvju uzturēšanai un remontam, ielu apgaismojumam, ceļmalas grāvju tīrīšanai un daudz kam citam visa gada garumā," viņa skaidro.

Pati Baldones novada ceļu un ielu uzturēšana ir Pilsētas un ceļu uzturēšanas dienesta vadītāja Helmuta Neziņa rokās. Viņš teic, ka, piemēram, nedēļas sākumā, kad sāka snigt, darbs sniega tīrītajiem sākās ļoti agri.

"Jau pirms četriem, kad sniega tīrīšanas tehnika devās ceļā, bija skaidrs, kuri ceļi ir piesniguši vairāk, kuri – ne tik daudz. Bija vietas, kur brauktuvi klāja vien dažus centimetrus bieza sniega kārtiņa, bet vietām, piemēram, uz ceļa pie Lapsēniem apmēram piecu kilometru garā posmā bija izveidojusies 20 centimetrus bieza sniega kārta. Taču jebkurā gadījumā prioritāte ir tie ceļi, pa kuriem kursē autobusi, kas ved uz skolu skolēnus. Līdz sešiem rītā tiem jābūt kārtībā. Tikai tad tiek tīrīti visi pārējie ceļi."

Savukārt izpilddirektore I. Simsone piebilst, ka, piemēram, Rīgas, Daugavas un Iecavas ielas tīrīšana Baldonē ir "Latvijas Valsts ceļu" ziņā, taču novada ceļu uzturēšanas dienests, tīrot šo ielu piebrauktuves un sānu kabatas, mazliet piepalīdz arī lielo ielu tīrīšanā, lai gan formāli to darīt nemaz nedrīkst.

Tā kā Baldones novadā, tāpat kā citur Pierīgā, ir saglabājušās dārziņu kolonijas, piemēram, Misā, tad ar ceļu tīrīšanu jāpalīdz arī viņiem. "Raugoties no ceļu īpašuma viedokļa, tie pieder Latvijas valsts zemes fondam, bet tie ir mūsu iedzīvotāji, kas tur dzīvo," saka I. Simsone, piebilstot, ka situācija būtu skaidrāka, ja šie ceļi nonāktu pašvaldības īpašumā.

Uz jautājumu, ko darīt tiem servitūtu ceļu īpašniekiem, kuru piebraucamos ceļus pašvaldības dienests tīrīt nedrīkst, H. Nezinis atbild, ka nekad vēl novadā nav bijis tā, ka uz ātrās palīdzības mašīnu slimnieks no kādas mājas uz nestuvēm būtu jānes vairākus kilometrus, lai arī likums neparedz, ka pašvaldībai būtu jāuztur privātie ceļi.

"Ir gadījumi, kad sniega ir tik daudz, ka mēs ar savu tehniku netiekam galā, tāpēc pašvaldība mēdz vienoties ar novada zemniekiem, ka viņi šādās reizēs palīdzēs ar savu sniega tīrīšanas tehniku. Ja mums lūdz palīdzību iztīrīt privātu ceļu, tad arī viens no risinājumiem ir vērsties pie privātpersonas.

Sarežģītāk ir iedzīvotājiem, kuri uz savām mājām var nokļūt pa VAS "Latvijas Valsts meži" ceļiem. Pašvaldībai nav nedz tiesību, nedz iespēju tīrīt arī šos kilometriem garos ceļu posmus.

Nupat gan dzird, ka arī pašvaldībām tik daudz nevajadzētu nodarboties ar ceļu apsaimniekošanu, bet tikai pasūtīt un kontrolēt šādus darbus, ko veiktu privātas firmas, kas pie viena par samaksu varētu tīrīt arī servitūtu ceļus. Tāda prakse ir, tikai novadi, kuri šādus līgumus jau noslēguši, ne vienmēr par šādu sadarbību priecājas," teic H. Nezinis.

Savukārt uz jautājumu, vai ar ziemas ceļu uzturēšanu viss ir tik labi, ka labāk vairs nevar būt, I. Simsone atbild: "Tie, kuri ziemā brauc slēpot uz Riekstu kalnu, saka, ka viss kārtībā. Vietējie iedzīvotāji, kad viņu ceļa galam, tīrot lielāku ceļu, garām ir aizbraucis greiders un atstājis sniega valni, kas traucē iebraukt mājā, gan mēdz zvanīt un izteikt neapmierinātību. Nu, ko tur var sacīt? Droši vien tādās reizēs izeju viegli var atrast, paņemot rokā sniega lāpstu, lai tiktu uz pašvaldības iztīrīta ceļa."