Būvgruži no Rīgas dzīvokļa uz Pierīgas mežu
Garkalnes novada policijas priekšnieks Ivars Mazurs: “Kopš iebraukšanu mežā no Siguldas šosejas ierobežo gan metāla, gan koka barjeras, tas tiek piemēslots daudz mazāk.”
Ik gadu pēc Lielās pavasara talkas gar Siguldas šoseju rindojas simtiem pilnu atkritumu maisu, taču nepaiet ilgs laiks, līdz lielceļa un meža ceļu malas atkal ir piemēslotas.
"Tā tas būs tik ilgi, kamēr cilvēki domās, ka teritorijās, kas viņiem nepieder, var darīt, ko grib. Par sev nepiederošām pilsētnieki uzskata arī "Rīgas mežiem" un VAS "Latvijas valsts meži" piederošās mežu platības Garkalnē, piemēram, gar Siguldas šoseju vai gar ceļu, kas ved uz Mālpili," teic I. Mazurs.
Garkalnes novada pašvaldības policijas priekšnieks stāsta, ka īpaša atkritumu kategorija ir būvgruži, kas paliek pēc dzīvokļu remonta.
"Pieredze liecina, ka pats dzīvokļa īpašnieks bieži vien nemaz nezina, kur būvgruži pēc remonta palikuši. Remontam beidzoties, būvstrādnieki tos parasti sakrāmē maisos un sakās paši visu nokārtot. Iespējams, viņi no dzīvokļa īpašnieka pat paņem naudu par pakalpojumu, bet tā vietā, lai gružus aizvestu uz izgāztuvi, izgāž piepilsētas mežā."
I. Mazurs stāsta, ka ir gadījies atrast arī vietējo iedzīvotāju būvgružus, bet lielākā daļa tomēr ir no pilsētas. "Par to esam pārliecinājušies, apsekojot gružu kaudzes, kurās nereti atrodas dažādu pirkumu čeki, dokumenti, pat vēstules ar konkrētu adresi."
Divas minūtes izbaiļu – un lieta darīta
Ivars Mazurs atgādina, ka Ceļu satiksmes noteikumi aizliedz iebraukt mežā no Siguldas šosejas vismaz Garkalnes novadā, jo gar ceļa malu iet nepārtraukta baltā līnija, kuru šķērsot nedrīkst. Taču praksē tas netiek ievērots. Turklāt gar ceļu sākas dabas liegums “Garkalnes meži”, kur šāda braukāšana pavisam nav vēlama.
Jautāts, kur Pierīgas mežos ir iecienītākās vietas, kas aizstāj izgāztuves, I. Mazurs atbild, ka viss notiek pavisam vienkārši. "Cilvēks ar atkritumu maisu mašīnā brauc, kur acis rāda, līdz ierauga, ka no lielceļa mežā iegriežas celiņš. Viņš iebrauc mežā, izmet atkritumus un brauc prom. Divas minūtes izbaiļu, un rezultātā ietaupījums – tik, cik būtu jāmaksā par atkritumu konteinera īri.
Taču tā ir ilūzija, ka, šādi rīkojoties, nekad nekas par to nebūs. Mums palīdz iedzīvotāji, kuri fotografē mežu piecūkotājus, pieraksta automašīnu numurus un zvana policijai. Ja pārkāpuma aculiecinieki uzraksta iesniegumu, sākam izmeklēšanu un izsaucam automašīnas vadītāju. Līdz mums nonāk arī Valsts vides dienesta aplikācijā "Vides SOS" iesniegtie ziņojumi," atgādina I. Mazurs.
Primārais ir tīra vide, nevis protokols
"Ja nav zināms, kurš izgāzis atkritumus, noskaidrojam, kas ir zemesgabala īpašnieks, un nosūtām viņam informatīvu vēstuli, kurā ir noteikts laiks teritorijas sakopšanai. Ja īpašnieks nereaģē, atbilstoši novada saistošajiem noteikumiem viņš tiek saukts pie atbildības par to, ka savā īpašumā uzkrāj atkritumus. Vides piegružotājus sodām pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. panta.
"Rīgas mežus" vai "Latvijas valsts mežus" parasti nenākas saukt pie atbildības, jo šīs organizācijas reaģē uz signāliem par atkal kaut kur izgāztiem gružiem un iespēju robežās apkārtni sakārto. Turklāt policijai jau galvenais nav sastādīt protokolu, un administratīvajai komisijai – uzlikt īpašniekam sodu. Svarīgākais ir tīra un sakopta vide. Īpašnieku sauc pie atbildības tikai tad, ja viņš nereaģē uz aizrādījumiem, ka viņa īpašumā tiek uzkrāti atkritumi. Tāds mūsu novadā bija "Ainavu" gadījums," saka I. Mazurs.
Vainīgie, šķiet, ir labojušies
Zīme – balta ozollapa uz zaļa fona –, kādu var redzēt arī Pierīgas mežos, norāda, ka te ir dabas liegums un nedrīkst braukāt ar mašīnu vai izmest atkritumus.
Amatnieku ciema iedzīvotāji sāka sūdzēties, ka uz viņu ciematam piegulošu zemes gabalu "Ainavas" lielos apmēros tiek vesti būvgruži – gandrīz katru nakti tur tiekot kaut kas atvests un izgāzts, stāsta I. Mazurs.
"Īpašnieks tika informēts, ka viņa īpašumā tiek izgāzti atkritumi un ka viņam būtu jāreaģē, vai nu satīrot nelegālo izgāztuvi, vai arī ierīkojot uz piebraucamā ceļa barjeru vai uzliekot zīmi, lai brīdinātu, ka šeit atkritumus izgāzt nedrīkst. Taču īpašnieks neieradās arī uz domes administratīvās komisijas sēdi, lai gan uz viņa zemes tika izgāzts simtiem kubikmetru būvgružu. Vienu brīdi pat sāka likties, ka tur viss notiek ar īpašnieka ziņu.
Bet tad vainīgos atradām – divas personas no Rīgas, kuras nodarbojās ar būvgružu konteineru izīrēšanu, par savu pakalpojumu informējot interneta reklāmas lapās. Viņi saņēma no klientiem naudu par izīrēto konteineru, bet tā saturu veda uz "Ainavām". Pašvaldības policijai izdevās pierādīt, ka aizdomās turētie ir atveduši piecas būvgružu kravas. Sods, kas tika piespriests par nodarīto, katrā ziņā nav uzskatāms par bargu," atzīst I. Mazurs.
Esot pagājis apmēram pusgads, kamēr policija noskaidrojusi cilvēkus, kas to dara.
"Izvietojām tur novērošanas kameru, taču kāds no vedējiem to bija pamanījis un aiznesis prom. Apstākļu sakritības dēļ tūlīt pēc kameras aiznešanas uz ceļa ieraudzīju aizdomās turamo mašīnu, kura, kā izrādījās, brauca uz Vangažiem, lai paņemtu konteineru ar būvgružiem. Tālāk tā devās Siguldas virzienā, kur strādnieki būvgružus mežā izkrāmēja. Sazinājos ar Valsts policiju, kura mašīnu apturēja un, to pārmeklējot, atrada arī Amatniekos paņemto novērošanas kameru. Pieķertie gan attaisnojās, ka kameru nejauši uzgājuši, kad iebraukuši mežā "pa mazajām darīšanām". Šķiet, ka sods par meža piegružošanu arī šoreiz bija pavisam neliels.
Taču, cik zinu, šie cilvēki turpina darboties atkritumu izvešanas jomā. Tas, ka ir nopirkti jauni konteineri, iespējams, liecina par to, ka viņi sākuši darboties oficiāli un atkritumus kā "melnā" biznesa laikā uz Pierīgas mežiem vairs neved," teic Garkalnes novada pašvaldības policijas priekšnieks.
Katras sliedes, ko mežā iebraukājuši sēņotāji, nemaz nav ceļš, un pa tādu pārvietoties, it īpaši dabas liegumā, nedrīkst. Esot tādi, kas braukšanai izmanto arī ugunsaizsardzības joslas, – sākumā ar džipu, tad visi pārējie. To nedrīkst darīt. Taču interesanta ir cilvēku reakcija, kad viņi tiek pieķerti uz meža ceļa, kura galā ir zīme “Iebraukt aizliegts”. Ir pat tādi, kas uzskata, ka zīme domāta muļķiem, lai gan parasti stāsta, ka to nav redzējuši, bet mežā iebraukuši, lai pasēņotu un pie reizes savāktu atkritumus, kas mētājas tuvumā. Tikai jājautā, kur tie rodas, ja jau visi labprātīgi brauc tos savākt?
