05.07.2012 14:21

Atliek lemšanu par "Rimi" celtniecības vietu Ogrē

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(2 balsojumi)
Piketētāji aicināja neatstāt "lielveikala ēnā" blakus iekārtoto piemiņas vietu politiski represētajiem. Piketētāji aicināja neatstāt "lielveikala ēnā" blakus iekārtoto piemiņas vietu politiski represētajiem. Krišjānis Grantiņš

Pie Ogres novada domes ceturtdienas rītā pulcējās piketētāji, kas protestēja pret lielveikala būvniecības ieceri netālajā pļaviņā pie kultūras centra.

"Domāju, tur nevajadzētu būvēt neko. Blakus ir piemineklis politiski represētajiem. Nebūtu glīti, ja tas būtu, tā teikt, lielveikala ēnā," atzina piketa dalībnieks Kristaps Zvirgzds. "Veikalu var būvēt jebkurā citā vietā, kur tas nevienam netraucētu," viņš piebilda.

"Uzskatu, tur varētu ierīkot atpūtas vietu, piemēram, nelielu estrādi, jo estrāde mums ir privatizēta – tur vairs nekas nenotiek," konstatēja Kristapam blakus stāvošā Kristīne Eglīte. Piketētāju vidū bija gan vairāki jaunieši, kā Kristīne un Kristaps, gan vecāka gadagājuma cilvēki. Plakātos bija lasāmi aicinājumi neizdzēst "pēdējo zaļo vaibstu " pilsētas centrā un ņemt vērā represēto viedokli.

Domes Tautsaimniecības komiteja ceturtdien izskatīja septiņu deputātu iesniegumu, kas ierosināja atcelt minēto teritorijas izmantojumu pieļaujošos saistošos noteikumus un pauda viedokli, ka pļaviņu pareizāk būtu izmantot kā kultūras un izklaides norišu vietu. Deputāte Ilga Vecziediņa atgādināja: pirms 2002. gada līdzīga arī esot bijusi šīs teritorijas izmantošanas iecere, te bijis paredzēts iekārtot atpūtas vietu, taču tad līdz ar novada vadības maiņu mainījušies arī plāni, pret ko iedzīvotāji protestējuši arī toreiz.

Vēl viens iesnieguma parakstītājs mēra vietnieks Egils Helmanis uzsvēra: zemes īpašnieki nav pildījuši 2008. gadā noslēgto līgumu, kas paredzēja labiekārtošanas darbus teritorijā. Viņš uzskata: pie kultūras centra varētu būt vieta nelielai estrādei. Pašreizējo Ogres estrādi pašvaldība vairs nevar izmantot, jo tā – tāpat kā tautas nams – ir privatizēta.

"2006. gadā pieņemtais detālplānojums ir spēkā. Lai grozītu normas, kas nosaka teritorijas izmantošanu, jābūt tiesiskam pamatojumam. Nevienu šādu argumentu neesmu dzirdējis," sēdē sacīja zemes īpašnieku Iritas Kārkliņas un Sergeja Grekova pilnvarotais pārstāvis jurists Mārtiņš Pētersons. Līdzīgu atzinumu pauda arī pašvaldības juriste Antra Lastiņa.

Nevienam nebalsojot pret vai atturoties, deputāti nolēma lūgt problēmu izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) juristiem un jautājumu vēlreiz izskatīt pēc VARAM atzinuma saņemšanas.

"Jārīkojas likumīgi. Lēmumprojekts ir sagatavots atbilstoši saistošajiem noteikumiem, apstiprinātajam teritorijas detālplānojumam. Ņemot vērā citus viedokļus, lēmums jāpieņem tā, lai pēc tam tas kā nelikumīgs nebūtu jāatceļ. Tāpēc jālūdz uzraugošās institūcijas padoms, ko un kā likumīgi drīkstam darīt," lēmumu komentēja domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe.

Pozitīvi iznākumu vērtēja arī E. Helmanis. Viņš prognozēja, ka jautājumu atkārtoti izskatīt varētu "ne agrāk kā pēc diviem mēnešiem".