– Pirms gada runājām par to, ka novada iedzīvotāji nevēlas pārtikt no sociālajiem pabalstiem, bet strādāt. Cik pievilcīgs darbavietu radīšanai šā gada laikā kļuvis Inčukalna novads, un vai pašvaldības budžetu izdevies atslogot no pabalstu maksāšanas?
– Bez tiem uzņēmumiem, kas novadā jau strādā, Vangažos tiek būvēta kokapstrādes ražotne, kur nākotnē vajadzēs daudz darbaroku. Pie labvēlīgiem apstākļiem sadarbībā ar vācu investoriem nākamajā gadā te varētu ienākt vēl viena firma.
Lai gan novadā demogrāfiskā situācija ir labvēlīga, paaudzei, kas ienāks darba tirgū, vēl jāizaug. Bezdarba līmenis novadā gan ir samazinājies, taču kopā ar slēpto bezdarbu palicis apmēram 5,2 procentu līmenī, kamēr Pierīgā tie ir vidēji trīs procenti. Tajā pašā laikā uzņēmēji, kuri plāno mūsu novadā atvērt ražotnes, saprot, ka tikai ar Inčukalna novada iedzīvotājiem viņiem nepietiks un būs jāaicina darbinieki arī no citurienes, ieskaitot Rīgu.
Novada sociālais budžets nav samazinājies, tas ir nostabilizējies, un sociālo pakalpojumu klāsts ir paplašinājies. Ar katru gadu par 20 procentiem izdodas palielināt bērnu dzimšanas pabalstu. Par 80 procentiem pieaudzis maksājums tiem, kuri savās ģimenēs uzņem audžubērnus. Tiesa, tādu aktīvu audžuģimeņu nav daudz. Palīdzam arī pensionāriem ar dzīvokļu pabalstiem. Jebkurā gadījumā skatāmies, lai no mūsu sociālā pakalpojuma tā saņēmējam būtu lielāka pievienotā vērtība.
– Kā izjutāt Rīgas domes izsludināto deklarēšanos sev piederošajos nekustamajos īpašums?
– Šā gada janvārī un februārī no Inčukalna novada izdeklarējās aptuveni 130 iedzīvotāju. Kopumā gan iedzīvotāju bilance palika pozitīva.
Varbūt nemaz nav slikti, ka Rīgas dome aizskāra deklarēšanās jautājumu, jo tad pakārtoti rodas arī citi. Piemēram, esam veikuši inventarizāciju, lai saprastu, kas notiek ar novada dzīvojamo fondu un privātmājām. Daļā privātmāju neviens nav deklarējies, bet cilvēki, kas tur mitinās, novada infrastruktūru izmanto. Tāpat nav skaidrs, kas notiek ar ekspluatācijā nenodotām ēkām un tamlīdzīgi. Tāpēc būtu taisnīgāk, ja cilvēki, kuri te dzīvo, ar saviem nodokļiem dalītos ar novadu, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums. Turklāt nav jau tā, ka mēs tikai iekasētu nodokli. Par vienīgo mājokli tā īpašnieks, novada iedzīvotājs, saņemtu atlaides, varbūt pat tiktu atbrīvots no tā. Iespējams, ar laiku mēs Inčukalnā izdarīsim tāpat kā Rīgas vai Carnikavas pašvaldība, jo ir pienācis laiks iekasēt nodokļus no mājām, kurās neviens nav deklarējies.
– Novadā pastāvīgi tiek dibinātas dažādas nevalstiskās organizācijas un biedrības. Vai tas ir pieteikums nākamajām vēlēšanām vai tikai viens no veidiem, kā labāk risināt sadzīves problēmas?
– Tas ir ļoti labi, ka cilvēki ir aktīvi, apvienojas biedrībās un vēlas īstenot savas idejas dzīvē.
Novadā pirmo gadu darbojas programma "Novadnieks novadniekam", kurā paredzēts finansējums no pašvaldības budžeta. Aktīvi cilvēki var uzrakstīt projektu, iesniegt domē, komisija to izvērtē, un, ja tas kalpo sabiedrības interesēm, var iegūt līdz 500 eiro lielu līdzfinansējumu projekta īstenošanai.
Apsveicamas ir, piemēram, Egļupes dārzkopju kooperatīvās sabiedrības "Draudzība" aktivitātes, – šogad jau viens projekts īstenots, rīkojot Egļupes 40. gadadienas svinības. Tas gan bija vienīgais biedrību iesniegtais projekts, taču dome ir atvērta tālākai sadarbībai.
Tūlīt septembrī būs iespēja pieteikties programmas "Novadnieks novadniekam" otrajai kārtai. Visticamāk, programma turpināsies arī nākamgad.
– Bet kā ar dzīves kvalitātes jautājumiem Egļupē un citur – vietās, kas agrāk bija mazdārziņu kolonijas, bet tagad pārtop par pastāvīgām dzīvesvietām?
– Kad Egļupes biedrība lūdza sakārtot ielu nosaukumus, tas kopīgi tika izdarīts. Tagad ir izveidots arī vides ielu plāns. Pērn strādājām pie ielu apgaismojuma.
Taču, ja teritorijā ir aptuveni 800 adrešu, bet kā dzīvesvieta deklarēta tikai līdz 200, mēs nevaram klausīt tikai kooperatīva vai atsevišķu personu vēlmēm. Ziemā tur iedzīvotāju ir vēl mazāk, taču skolas autobuss uz turieni tik un tā kursē.
Savukārt, ja gribam, lai novadam būtu līdzekļi, ar ko uzlabot šo teritoriju infrastruktūru, lūdzu, deklarējieties novadā, maksājiet nodokļus, un pretī tiks sniegts pakalpojums.
– Kā pildījušies jūsu pārstāvētā saraksta – Latvijas Zemnieku savienības – priekšvēlēšanu solījumi? Kas ir izdevies, kas nav?
– Savu programmu sākām ar vārdiem, ka tad, ja vēlētāji mums uzticēsies un tiksim ievēlēti, "centīsimies īstenot izvirzītos mērķus". Neteicām: "Izpildīsim!", jo varam daudz ko gribēt, bet novadam ir pamatfunkciju, nevis attīstības budžets. Savukārt ar Eiropas fondu naudas piesaistīšanu mums kā Pierīgas novadam nav tik vienkārši. Ja kaut ko varam izdarīt, tad tikai pamatā par savu naudu vai aizņemoties no Valsts kases. Turklāt 2013. gadā vēl nebija stājies spēkā jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda modelis. Nebija arī skaidrs, kādas Eiropas finansētās programmas tiks atvērtas, vēl jo vairāk – vai mēs pie tādām tiksim.
Pēc vēlēšanām 2013. gadā saņēmām pūrā vairākas bezsaimnieka katlumājas ar iekārtām, kas nedarbojas, Inčukalnā, Gaujā un citur ar aizslēgtām durvīm, pat nezinot, kas tur iekšā. To iepriekšējie saimnieki bija bankrotējuši. Bet mums vajadzēja vismaz oktobra vidū uzsākt apkuri.
Jau tajā pašā gadā izdevās sakārtot četras mazās katlumājas Inčukalnā un Kārzemniekos. Pēc tam piesaistījām 2,7 miljonus eiro katlumājas rekonstrukcijai Gaujā un jaunas šķeldas katlumājas izbūvei Inčukalnā. Tad līdz 2015. gada rudenim savedām kārtībā arī siltumtrases. Nākamais lielais darbs bija ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošana Inčukalnā un Gaujā.
– Domes pozīcijas un opozīcijas domstarpības gada sākumā izskanēja kā vēlēšanās atbrīvot no amata izpilddirektoru. Viņš gan joprojām strādā...
– Tas būtu jājautā tiem opozīcijas deputātiem, kuri ierosināja šo jautājumu. Lai gan kā domes priekšsēdētājs biju atvaļinājumā, sēdē, kurā lēma par izpilddirektora atbilstību amatam, es piedalījos kā deputāts. Galvenais secinājums pēc visa notikušā: ja gribas kaut ko panākt, vispirms jāsakārto dokumenti, lai varētu jautājumu izlemt pēc būtības, nevis apmierināt ambīcijas. Tālāk opozīcijas deputāti šo jautājumu risināt nav centušies.
Cits jautājums ir domes sēžu videotranslācija, kas, manuprāt, traucē domes darbu. Situācija ir tāda, ka atrodas deputāti, kuri domes komiteju sēdēs negrib strādāt praktisku darbu, sagatavojot lēmumus, par ko domes sēdē nobalsot. Tā vietā notiek mēģinājumi pārnest debates uz domes sēdi un kameru priekšā rīkot diskusijas par nesagatavotiem jautājumiem. Iznāk tāda spēlēšana uz kameru, nevis rezultātu. Tas tomēr traucē domes darbu.
– Ne tik sen bijušas sūdzības, ka domes deputāti, piemēram, Jekaterina Šaroka, neprot valsts valodu. Vai no tā ir izdarīti kādi secinājumi?
– Ar Šarokas kundzi ir tā: pēc tam, kad viņa neizturēja Valsts valodas centra pārbaudi, kas tika rīkota pēc dažu novada domes deputātu ierosinājuma, dome atbilstoši likumam viņai apmaksāja valsts valodas apmācības kursus, bet arī nākamo pārbaudi viņa neizturēja. Tad Valsts valodas centrs iesniedza pret viņu prasību tiesā. Tiesa notika, bet J. Šaroka viņai nelabvēlīgo lēmumu pārsūdzēja. Pašlaik rit tiesāšanās process.
– Kādas jūs paredzat nākamās pašvaldību vēlēšanas? Ar kādiem uzsvariem nāks klajā kandidāti? Vai novadā redzēsim arī jaunus sarakstus?
– Izskatās, ka novadā uz pašvaldību vēlēšanām mazāk sarakstu kā iepriekš nebūs. Saraksta, kurā startēšu arī es pats, programmā runāsim par reālām lietām – ceļu un ūdens novadsistēmas izbūvi vietās, kur tādas nav. Zinot, ka tam naudas no malas nebūs līdz pat 2020. gadam, jau tagad esam izdalījuši anketas, kurās iedzīvotājiem jautājam, cik daudz viņi paši būtu gatavi iesaistīties, ja pašvaldība lūkotu šīs lietas sakārtot.
Ja no 250 aptaujātajiem 90 procenti piekrīt, ka būs potenciālie klienti, tad varam kaut ko sākt domāt par budžeta līdzekļu ieguldīšanu. Strādājam un strādāsim pie izglītības sistēmas jautājumiem un domāsim arī, kā labāk papildināt novada budžetu.
Jādomā arī par deinstitucionalizācijas* jautājumiem, jo nauda tam būs tikai pēc gada vai diviem, bet mums ir pašvaldības aģentūra pansionāts "Gauja", kas apkalpo vecāka gadagājuma cilvēkus. Pieprasījums aug, un mums jādomā par pakalpojumu paplašināšanu. Protams, arī sporta laukumu un atpūtas vietu sakārtošanu, jaunu kultūras objektu radīšanu. Tagad, kad ar apkuri, ūdensapgādi un notekūdeņu savākšanu problēmu tikpat kā nav, varam to atļauties.
* deinstitucionalizācija ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.