Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso "Natūra 2000" teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" būvniecību.
SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands uzsvēra, ka ministrijai nav iebildumu pret nevienu no trases variantiem Salacgrīvas novadā, taču attiecībā uz trases C5 variantu tiek pārkāptas vides prasības, vēsta aģentūra BNS. Viņš arī uzsvēra, ka kavēties ilgāk ar projektu nevar. To sagaida gan pārējās Baltijas valstis, gan Eiropas Komisija (EK). Konsultācijas ar EK paredzēts sākt septembrī.
Satiksmes ministrijā norāda, ka projekta "Rail Baltic" plānošanā savu darbu aktīvi ieguldījušas Salacgrīvas novada, Limbažu novada, Sējas novada, Inčukalna novada, Ropažu novada, Garkalnes novada, Stopiņu novada, Salaspils novada, Ķekavas novada, Iecavas novada, Bauskas novada, Baldones novada, Mārupes novada, Olaines novada un Rīgas pilsētas pašvaldības.
"Pirmo reizi Latvijā ir notikusi tik liela pašvaldību un iedzīvotāju līdziesaiste valstij un tās attīstībai nozīmīga projekta plānošanā. "Rail Baltica" trases novietojums veidots ciešā sadarbībā ar piecpadsmit novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā viņu intereses un novadu attīstības potenciālu. Tomēr šī projekta īstenošanas rezultātā ieguvēji būs ne tikai iesaistītie novadi, bet visa valsts kopumā, sekmējot darbavietas, ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības attīstību. Tāpēc, novērtējot līdzšinējo ieguldījumu visas sabiedrības nākotnes labā, aicināju valdību izvirzīt minētās pašvaldības MK Atzinības raksta piešķiršanai," SM paziņojumā citēts ministrs Uldis Augulis.
Līdz ar projekta "Rail Baltica" realizēšanu jaunās industriālās zonas varēs attīstīt Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un "Starptautiskajā lidostā "Rīga"". Veidojot dzelzceļa "Rail Baltica" trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma.
Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa "Rail Baltica" izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Ir plānota centrālā kravu termināļa izbūve Salaspils novadā, kas sasaistīs divus dzelzceļa platuma sliežu ceļus – 1520 mm un 1435 mm, kā arī tur paredzēts attīstīt plašu noliktavu un ražošanas teritoriju.
Tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.
Satiksmes ministrija īpaši norāda, ka visi zemju īpašnieki, kurus skars jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projekta "Rail Baltica" trase, tiks informēti personīgi. Jau septembra sākumā projekta īstenotāji sazināsies ar īpašniekiem, lai pārrunātu konceptuālo saskaņojumu un informētu par zemes vienības lielumu, kuru būs nepieciešams atsavināt "Rail Baltica" būvniecībai. Individuālā sarunā fiksēs īpašnieku viedokli, vēlmes un nosacījumus vēl pirms atsavināšanas procesa.
Šis ir nozīmīgs solis pirms atsavināšanas procesa uzsākšanas. Papildus informāciju iespējams saņemt, rakstot e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot pa tālruni 22177238. Skarto fizisko personu īpašumu skaits samazināts no sākotnējiem 2000 uz 800. Vidējā atsavināmā platība uz fiziskajām personām būs 1 ha. To izdevās sasniegt, runājot, sadarbojoties ar īpašniekiem un rodot konkrētus risinājumus, lai pasargātu īpašumus no šķērsošanas.
Nozīmīga loma trases novietojuma noteikšanā bija tā saucamajiem vienotajiem transporta koridoriem. Latvijas vidusdaļā, no Stopiņu līdz Sējas novadiem "Rail Baltica" trase 50 km garumā novietota kopā ar visai Latvijai stratēģiski nozīmīgo -330 kV elektropārvades līniju, Latvijas_Igaunijas starpsavienojumu. Rīgas pilsētā tiek izmantots esošais dzelzceļa koridors 27 km garumā – "Rail Baltica" sliedes būs līdzās esošajam dzelzceļam. "Rail Baltica" trasei izmantots arī bijušais dzelzceļa koridora Rīga-Ipiķi posms 6 km garumā Limbažu novadā. Kopā ar plānotajiem autoceļiem – Ķekavas, Iecavas un Bauskas apvedceļiem – "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs novietota 25 km garumā.
Kopējais "Rail Baltica" trases garums Latvijas teritorijā būs 263 km, Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, 5km uz austrumiem no Ainažiem, Lietuvas robežu tā šķērso Bauskas novadā, netālu no Grenctāles. 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina – Rīga – Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.