– Pašvaldību deputāti parasti uzsver, ka nenodarbojas ar politiku, bet tikai ar saimnieciskiem jautājumiem. Tomēr Carnikavas novada domē tie reizēm noved pat līdz domes priekšsēdētāju maiņai. Vai tas ir tāds īpašs vietējo jautājumu risināšanas veids?
– Cilvēki cenšas tikt pie varas un īstenot tādu politiku, kādu uzskata par pareizāku. Arī es vairākkārt esmu startējusi vēlēšanās un tikai trešajā reizē 2009. gadā ieguvu domes priekšsēdētājas amatu.
Izveidojām koalīciju un sākām strādāt. Diemžēl mūsu uzskati par labu pārvaldību atšķīrās, un divi deputāti no "Saskaņas centra" un četri no Reģionu apvienības – sākotnējie koalīcijas partneri – tagad ir opozīcijā. Acīmredzot ir lietas, ko cilvēki nespēj piedot un pragmatiski paskatīties arī paši uz sevi. Turklāt visu laiku būt opozīcijā un teikt, ka viss ir slikti, ir vieglāk, nekā būt pie varas.
– Jums tiek pārmests nedemokrātiskums un autoritatīvs vadības stils. Vai pārlieku daudz šķindināt zvaniņu, kurš jums ir pa rokai uz galda sēžu zālē?
– Zvaniņu nešķindinu, bet esmu turējusi un turēšu godā tās vērtības, kuras, manā izpratnē, ir svarīgas, proti, godīgumu un to, ka vispirms ir jādomā par labumu sabiedrībai. Dažreiz tā ir arī nepiekāpība, lai varētu vienu vai otru projektu īstenot. Piemēram, sākumā neviens neticēja, ka Carnikavas kapos var uzcelt pieminekli Ojāram Vācietim. Tika meklētas atrunas, kāpēc to nevar izdarīt. Kādam bija jābūt nelokāmam un stingri jāpasaka, ka tomēr iesim un darīsim. Tāpēc šobrīd tas piemineklis ir. Tagad Carnikavā ir arī gājēju tilts un dambis.
Protams, dambis ir sarežģīta būve, ir pieļautas kļūdas, piemēram, neizprojektējot vienu Dzirnupes krastu, ko tagad opozīcija mums aizrāda, taču 400 mājsaimniecību ir pasargātas no applūšanas.
– Vai jums bieži atgādina gadījumu ar pašvaldības izpilddirektoru Garenčika kungu?
– Par tiesāšanos ar Raimondu Garenčiku man atgādina pastāvīgi. Ja būtu vairāk ko atgādināt, arī to atgādinātu, bet pārāk daudz jau nav ko aizrādīt, tāpēc jācilā vecas lietas. Šobrīd domes sēdes tiek ierakstītas video, un tur jau var redzēt un dzirdēt, par ko tiek runāts un kuram ir taisnība, kuram nav.
– Ar ko tad īsti bija izskaidrojama septiņu deputātu aiziešana no domes sēdes jūlija otrajā pusē?
– Domē pozīcijā ir astoņi cilvēki. Viens no tiem – Rolands Laveiķis – pieminētās sēdes laikā vēl bija atceļā no pasaules čempionāta rogainingā Austrālijā. Nevarējām nodrošināt kvorumu, tāpēc opozīcija pauda savu nostāju, pametot sēdi. Viens no aiziešanas iemesliem bija izglītības jautājumi.
Pieņemami ir tas, ka seši vecāki uzrakstīja vēstuli, norādot uz lietām, ko skolā var uzlabot, taču apgalvot, ka tad, ja viņu bērni skolā "neko nav iemācījušies", vainīgs ir skolotājs, nevar. Par to spriest – tā ir skolas direktora kompetence. Tāpēc aicinājums deputātiem izvērtēt direktora atbilstību ieņemamajam amatam bija pārspīlēts. Tāpat nav nopietni skolas direktoram pārmest, ka viņam nav ilgtermiņa attīstības plāna, ja tāda nav arī, piemēram, opozīcijas deputātam Robertam Raimo, kurš vada citu izglītības iestādi – sporta centru.
– Jūsu priekšvēlēšanu solījumos bija vidusskolas atvēršana Carnikavā.
– Ne tikai mēs, bet arī iedzīvotāji vēlas, lai Carnikavā būtu vidusskola, jo bērnu skaits novadā pieaug. Līdz nākamā gada maijam jāizstrādā pamatskolas reorganizācijas plāns, nosakot kritērijus pedagogiem, kādus mēs vēlamies redzēt, finanšu apjoms, resursi un laika grafiks, kādā plāns būs jāīsteno. Skolas pārbūves projektā paredzēta piebūve ar vietu vidusskolas klasēm, trīs grupām piecus līdz sešus gadus veciem bērniem – tātad pilna skolas rekonstrukcija.
– Carnikavas pašvaldība, sekojot Rīgas piemēram, piemēroja augstāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi cilvēkiem, kam pieder nekustamais īpašums Carnikavā, bet viņi tur nav deklarējušies. Vai tas ir jūtams ieguvums?
– Kopš pagājušā gada decembra iedzīvotāju skaits novadā ir pieaudzis par 1600 cilvēku, tajā skaitā šā gada jūlijā deklarējās 95 cilvēki.
Novadā ir daudz vasarnieku, kas prasa, lai visu gadu kārtībā būtu ceļi, ielu apgaismojums, novadgrāvji un citas lietas. Tam ir nepieciešami līdzekļi, jo ar tiem nekustamā īpašuma nodokļa 50 eiro par vasarnīcu neko īsti nevar izdarīt. Turklāt jāņem vērā, ka Carnikavas novads pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ik gadu iemaksā 1,3 miljonus eiro.
Novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, kam šeit pieder tikai viens īpašums, ir tiesības saņemt nodokļu atlaides. Pārējiem, kuri tāpat lieto pašvaldības infrastruktūru un pakalpojumus, šādu priekšrocību nav.
Apsteidzot laiku, esam domājuši arī par Valsts zemes dienesta vēlmi kadastrālo vērtību tuvināt tirgus vērtībai vismaz par 85%. Tas nozīmē, ka novadā, kur zemes vērtība jau tāpat ir augsta, iedzīvotāju maksājumi par zemi vēl pieaugtu. Tāpēc saistošajos noteikumos ierakstījām, ka iedzīvotājiem, kas deklarējušies novadā, vienīgajam īpašumam tiek piemērota atlaide 50% apmērā. Par pārējiem īpašumiem būs jāmaksā tāpat kā līdz šim.
– Ko rudenī sacīs Carnikavas pamatskolas skolotāji, saņēmuši jaunās algas?
– Redzams, ka Pierīgas skolās būs par 400 skolotāju algu likmēm mazāk, Carnikavas pamatskolā – par astoņām. Dotācijas gan fiziski nesamazināsies, jo Pierīgā bērnu skaits nemitīgi pieaug. Taču, ja līdz šim pedagogs, lai nopelnītu vairāk, nostrādāja 1,7 likmes, šobrīd likums atļauj nostrādāt tikai 1,3 likmes. Patiesībā par vienu un to pašu algu viņš strādās vairāk.
Lai algu līmenis Pierīgas pedagogiem paliktu iepriekšējā līmenī, būtu jāatrod 540 000 eiro, kas salīdzinājumā ar tiem daudzajiem miljoniem, ko izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis bija gatavs atrast, ir pavisam neliela summa, taču parādītu, ka skolotāji mums ir svarīgi.
No otras puses, Pierīgā jau tagad trūkst pedagogu, bet nezinu, cik skolotājs būs motivēts strādāt, ja neatradīsies pilna slodze. Sanāk tā, ka, paužot rūpes, lai pedagogs nepārstrādātos, tiek darīts viss, lai atsevišķu priekšmetu skolotājiem būtu jāstrādā vairākās skolās, lai "salasītu" atļauto slodzi.
– Jūs pieminējāt iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas bija viens no iemesliem, lai Pierīgas pašvaldības izveidotu savu apvienību. Vai apvienības pastāvēšana ir attaisnojusies?
– Par spožām uzvarām, protams, runāt nevar, taču mūs uzklausa un mums ir tiesības būt klāt pie jautājumu lemšanas, kas kādreiz nebija iespējams. Vēl pirms Māris Kučinskis kļuva par Ministru prezidentu, viņš mums, Pierīgas novadu domes priekšsēdētājiem, apsolīja, ka pedagogu algu reforma nenotiks uz Pierīgas rēķina. Šis solījums nav turēts.
Apvienībā runājam ne tikai par izglītības jautājumiem, jo tās nav tikai pedagogu algas, bet arī nosacījumi, lai mēs varētu celt bērnudārzus un skolas paši par savu naudu, jo iedzīvotāju skaits Pierīgā turpina augt. Mūsu aktualitāte ir arī nekustamā īpašuma nodoklis, jo tas mūsu iedzīvotājus ietekmēs visvairāk, un ir svarīgi, lai cilvēkiem, ja nodokļi pieaugtu, nebūtu jāiet prom no savām mājām.
– Ko jūsu pieredze pašvaldību politikā saka par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām?
– Kad 2009. gadā ienācām novada pašvaldības koalīcijā, bijām trīs deputāti, bet 2013. gadā – astoņi. Tas ir labs rezultāts.
Šīs pašvaldību vēlēšanas Carnikavas novadā iezīmēsies ar nosacījumiem, ko iezīmē novada attīstības stratēģija 2014.–2030. gadam, kādas 2013. gadā nebija. To radījām mēs paši kopā ar iedzīvotājiem. Par to esam vienojušies ar opozīcijas deputātiem. Visi darbi un uzdevumi ir zināmi. Vēl nav izdevies īstenot "Eiro Velo 13" maršruta iekārtošanu, bet prioritāte būs tie darbi, kas saistīti ar izglītību.
– Vai šajos plānos ir arī Piejūras internātpamatskolas slēgšana?
– Piejūras internātpamatskolā mācās tikai 12 mūsu pašvaldības bērni. Izmaksas uz vienu bērnu ir 820 eiro, bet izglītības iestādes kopējās izmaksas – 600 000 eiro. Šovasar pieņēmām lēmumu, ka skola pastāvēs līdz 2017. gada maijam. Meklēsim šiem bērniem iespēju mācīties citur.
Taču mums ir vairāk nekā 200 pirmsskolas izglītības vecuma bērnu, kas gaida rindā uz pašvaldības bērnudārzu. Daļai no tiem novads veic līdzmaksājumus privātajos bērnudārzos, bet mēs gribam rīkoties, lai novada iedzīvotājiem būtu vieta pašvaldības bērnudārzā. Tāpēc ir nodoms pārveidot Piejūras internātskolu par pirmsskolas izglītības iestādi. Pašlaik novada izpilddirektors nodarbojas ar šiem plāniem.