Uzņēmums šīs tiesības ieguvis iepirkuma konkursa rezultātā, vēsta aģentūra LETA.
Mārupieši uzskata, ka "EKO Rīga" piedāvātais līgums pakalpojuma saņēmējam ir izteikti neizdevīgs un nedraudzīgs - iedzīvotāji raizējas, ka daļa atkritumu netiks izvesta vispār un, izmantojot monopolstāvokli novadā, uzņēmums nekavēsies pie pirmās iespējas palielināt atkritumu izvešanas cenas.
Iedzīvotāji savākuši gandrīz 1000 parakstu, kas šodien iesniegti Mārupes novada domē, pieprasot pašvaldībai atcelt lēmumu, ar kuru "EKO Rīga" ir atzīta par konkursa uzvarētāju.
Līgums starp "EKO Rīga" un Mārupes novada domi par cieto sadzīves atkritumu un šķiroto atkritumu izvešanu noslēgts šā gada 13. aprīlī, jo uzņēmums iepirkuma konkursā piedāvājis lētāko atkritumu izvešanas cenu - 2,93 lati par kubikmetru. Līgums paredz, ka no 1. jūlija "EKO Rīga" kļūs par vienīgo atkritumu apsaimniekotāju novadā.
Mārupietis Jānis Rušenieks aģentūrai LETA uzsvēra, ka iedzīvotājiem tiek uzspiests līgums, kurā neskaitāmas sankcijas paredzētas tikai pakalpojuma saņēmējam, bet ne izpildītājam "EKO Rīga".
Līgumā noteikts, ka apmaksa par pakalpojumu tiek aprēķināta pusgadu uz priekšu un klientam jāveic priekšapmaksa par trim mēnešiem. Rēķins bez maksas tiek piesūtīts elektroniski, bet, lai saņemtu to pa pastu, par katru pasta sūtījumu papildus jāmaksā 1,20 lati, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja rēķins netiek apmaksāts 20 dienu laikā, par katru kavējuma dienu tiek aprēķināta soda nauda 0,5% apmērā, turklāt "EKO Rīga" ir tiesīga nodot kavēto maksājumu piedziņas tiesības trešajām personām. Parāda atgūšanas izmaksas būs jāsedz parādniekam, taču līgumā tās nav norādītas.
Viens no līguma punktiem paredz - ja cieto sadzīves atkritumu izvešana notiek retāk kā reizi mēnesī, klientam tik un tā jāmaksā 10 latu mēnesī, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), par katra atkritumu konteinera nomu. Ja klients vēlēsies veikt jebkādas izmaiņas līgumā, par to būs jāmaksā 2,50 lati bez PVN.
Rušenieks pauda bažas, ka novadā turpmāk daļa atkritumu netiks savākta vispār, jo līgumā noteikts, ka šķiroto atkritumu somā, kas paredzēta stiklam, drīkst ievietot tikai tukšas un nesadauzītas stikla pudeles un burkas. Savukārt cieto sadzīves atkritumu konteinerā aizliegts ievietot zaļos atkritumus - koku lapas, pļautu zāli, zarus, pārtikas produktus -, kā arī lielgabarīta atkritumus, par kuriem tiek uzskatītas ne tikai durvis, logi, dēļi, bet arī flīzes, ķieģeļi un stikli. "Kur mēs liksim sasistos stiklus?" vaicā Rušenieks.
Rušenieks skaidroja, ka Mārupes novads acīmredzot grib būt pirmais, kurā tiek šķiroti visi atkritumi, taču viņš uzsvēra, ka iedzīvotāji pie šādas kārtības ir jāpieradina pakāpeniski, nevis uzspiežot sistēmu ar plašām soda sankcijām.
Rušenieks pastāstīja, ka līdz šim atkritumu izvešanu novadā nekoordinēti veica četras firmas, taču pēc 1. jūlija mārupiešiem izvēles iespēju nebūs - līgums jāslēdz ar pašvaldības izraudzīto vienīgo atkritumu apsaimniekotāju "EKO Rīga", tādējādi iedzīvotāji tiek pakļauti piespiedu monopolam. Ja pārējās atkritumu apsaimniekošanas firmas turpinās darbību arī pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā pašvaldības jaunais līgums ar "EKO Rīga", uzņēmējiem draud 1500 latu sods un automašīnu arests. Līdz ar to no namiem, kuru saimnieki ar konkrēto uzņēmumu nebūs noslēguši līgumu, atkritumi netiks izvesti.
Pašvaldības deputāts Edgars Jansons, kurš Mārupes novada domē ievēlēts no apvienības "Demokrāti.lv" un ir viens no iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāvjiem, aģentūrai LETA stāstīja, ka līgums, ko "EKO Rīga" piedāvā iedzīvotājiem, nekad nav ticis nedz iesniegts Mārupes domē, nedz skatīts, nedz apstiprināts.
"Deputātiem pat nav bijusi iespēja pirms balsojuma iepazīties ar konkursa uzvarētāja "EKO Rīga" piedāvājumu. Mēs kā Mārupes novada deputāti palaidām garām, ka konkursa uzvarētājam vajadzēja saskaņot ar Mārupes domi līguma tekstu, lai tas nebūtu šokējošs un graujošs. "EKO Rīga" ir ļaunprātīgi izmantojusi to, ka konkursa nolikumā nebija paredzēts saskaņojums ar iedzīvotājiem, un izstrādājusi līgumu kā komersants, kas rūpējas par savām interesēm. Rodas sajūta, ka tiek uzspiests līgums, kas pilnībā atņem tiesības tam pretoties," teica Jansons.
Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs jau ir parakstījis līgumu, deleģējot atkritumu izvešanas funkciju "EKO Rīga", kas bez saskaņošanas ar pašvaldību izsūtījusi savu līgumu iedzīvotājiem. "Palasot līgumu, liekas, ka runa ir nevis par atkritumu izvešanu, bet cīņu pret iedzīvotājiem ar soda sankcijām," atzina Jansons. Domnieks uzskata, ka 2,93 lati par kubikmetru, kas tika piedāvāta iepirkuma konkursā, ir tikai dekorācija, bet patiesā pakalpojuma cena noslēpta soda sankcijās.
Mārupes iedzīvotāji nedēļas laikā savākuši gandrīz 1000 parakstu, kas 26. jūnijā kopā ar uzsaukumu Mārupes domes deputātiem iesniegts pašvaldībā, prasot atcelt domes lēmumu par "EKO Rīga" kā konkursa uzvarētāju un atcelt līgumu kā neizdevīgu Mārupes novada iedzīvotājiem.
Mārupes novada domes sēdē 27. jūnijā deputātiem būs jābalso par jautājuma iekļaušanu domes sēdes dienas kārtībā, un tikai tad varēs vērtēt iedzīvotāju iebildumus.
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs aģentūrai LETA atzina, ka iedzīvotāju neapmierinātībai ir pamats, jo "EKO Rīga" sākotnējā komunikācija ar mārupiešiem esot bijusi ļoti neveiksmīga. Līgumiem esot paredzēti vairāki varianti, no kuriem dažus "EKO Rīga" vēlāk mīkstinājusi, savukārt tagad notiekot plaša komunikācija ar iedzīvotājiem, labojot kļūdas un pārstrādājot līgumu nosacījumus. Uzņēmuma pārstāvji tiekas ar mārupiešiem, uzklausa viņu iebildumus un pieskaņo līgumus mārupiešu vēlmēm.
"Varētu būt, ka līguma pirmais variants bija nepārdomāta komunikācija ar iedzīvotājiem, taču "EKO Rīga" daudz strādā un ir bijuši uz pārrunām patērētāju tiesību aizsardzības asociācijā," sacīja Bojārs.
Mārupes mērs norādīja, ka līdz šim pašvaldība nevienu līgumu ar atkritumu izvedējiem nebija noslēgusi - šis pakalpojums novadā netika organizēts un pašvaldībai nav pat aptuvenas informācijas, cik daudz atkritumu saražo mārupieši. Jaunais līgums noslēgts, atsaucoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, ka atkritumu izvešanu organizē pašvaldība un iedzīvotājiem ir pienākums noslēgt līgumu ar iepirkuma konkursa rezultātā izraudzīto uzņēmumu.
Bojārs uzsvēra, ka jaunais līgums mārupiešu situāciju nekādi nepasliktināšot, gluži otrādi - iedzīvotājiem tiekot piedāvāts papildu bonuss. "Ja negrib šķirot, var nešķirot, un "EKO Rīga" izvedīs atkritumus pēc viņu vēlmēm," sacīja Bojārs. Iedzīvotājiem bez maksas tikšot nodots viens konteiners sadzīves atkritumiem un divas šķiroto atkritumu somas. Reizi mēnesī pa maršrutu izbrauks mašīna, kas bez maksas savāks šķirotos atkritumus, bet nešķirotie tiks vākti par maksu. Ja nešķiroto atkritumu apjoms pārsniegs konteineru tilpumu - 0,24 kubikmetrus -, iedzīvotājiem būs jāiegādājas 0,12 kubikmetru ietilpības atkritumu izvešanas priekšapmaksas maisi.
Bojārs norādīja, ka atkritumu izvešanas iepirkuma konkursā piedalījušās piecas firmas, no tām izvērtēti trīs piedāvājumi, jo divus iepirkuma komisija nevirzīja tālāk. Iepirkuma konkursa komisiju izveidojuši deputāti, kas vērtēja visus konkursa jautājumus, tostarp iebildumus un precizējumus gan līgumā, gan konkursa nolikumā. Iepirkuma konkursa gaitā Iepirkumu uzraudzības birojā saņemtas vairākas sūdzības un trīs reizes veikti grozījumi nolikumā, kā rezultātā process ievilcies aptuveni par pusgadu. Pašvaldībā vērtēta arī iespēja dibināt pašvaldības uzņēmumu, lai atbilstoši prasībām varētu vākt šķirotos vai nešķirotos atkritumus, taču tam būtu nepieciešami ieguldījumi 300 000 latu apjomā.
Līgums ar "EKO Rīga" noslēgts uz pieciem gadiem par kopējo summu 451 495 lati, neieskaitot PVN, paredzot, ka no Mārupes gadā tiks izvesti aptuveni 23 603 kubikmetri atkritumu.
Mārupes mērs apgalvoja, ka patlaban iedzīvotāji par atkritumu izvešanu maksā vairāk, nekā no 1. jūlija piedāvā "EKO Rīga", turklāt bažām par tarifu kāpumu neesot pamata - Mārupes novada saistošie noteikumi par paredz, ka uzņēmuma ierosinātajām tarifu izmaiņām jābūt ekonomiski pamatotām un tās var tikt apstiprinātas tikai ar domes lēmumu.
Ņemot vērā iedzīvotāju reakciju, Bojārs tomēr atzina, ka acīmredzot papildu diskusijas par šo jautājumu novadā tomēr ir nepieciešamas.
Patlaban līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ar SIA "Eko Rīga" ir parakstījuši apmēram puse no Mārupes novada privātmāju iedzīvotājiem. SIA "Eko Rīga", ņemot vērā Mārupes domes ieteikumus, iedzīvotāju jautājumus un iebildumus, ir pārstrādājusi līguma redakciju un atkārtoti izsūtījusi visam Mārupes novadam, pievienojot arī līguma punktu skaidrojumus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Kristīna Tamuža.
Viņa apgalvoja, ka "Eko Rīga" aktīvi komunicē ar iedzīvotājiem un individuāli pārrunā līgumus ar ieinteresētajām personām, gan telefoniski, gan elektroniski, gan aicinot privātpersonas uz savu biroju. Divas reizes nedēļā uz četrām stundām SIA "Eko Rīga" pārstāvis esot sastopams Mārupes novada domes telpās, kur notiek individuālas pārrunas ar klientiem, līgumu skaņošana un slēgšana.
Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka Mārupes novada atkritumu apsaimniekošanas situācija ir sarežģīta viena iemesla pēc - vēsturiski šajā vietā bez konkursa ir strādājis vietējais operators, kurš apkalpojis 90% Mārupes novada privātpersonu.
"Balstoties uz Latvijas likumdošanu, katrai pašvaldībai ir jāorganizē atkritumu apsaimniekošana - rīkojot iepirkumu vai apsaimniekojot pašiem. Mārupes novads lēma par labu iepirkumam, jo konkursa rezultātā iespējams panākt gan cenu samazinājumu, gan kvalitātes uzlabošanu, daudzu jauninājumu ieviešanu, piemēram, bezmaksas atkritumu šķirošanu privātmājās un šķiroto konteineru izvietošanu daudzdzīvokļu māju pagalmos. Mārupes domes izsludinātajā konkursā piedalījās visi lielākie atkritumu apsaimniekotāji. Konkursā uzvarēja "Eko Rīga", kā rezultātā atkritumu izvešana Mārupes novadā tagad būs gandrīz divas reizes lētāka," norādīja Tamuža.
Ja atkritumu izvešana Mārupes novadā pēc 1. jūlija būs gandrīz divreiz lētāka, operators - pieredzējis un stabils tirgus dalībnieks, kurš ir eksperts dalītā atkritumu savākšanā - šeit nav pamata bažām. Ir saprotama un izskaidrojama novada iedzīvotāju lojalitāte vietējam operatoram, bet konflikta pamatā ir bailes no pārmaiņām, kuras tomēr nav labs padomdevējs ekonomiskos jautājumos, klāstīja "Eko Rīga" pārstāve.
Pēc viņas teiktā, "Eko Rīga" ir pozitīvi noskaņota jautājumā par līgumu slēgšanu ar iedzīvotājiem. Uzņēmums ir rediģējis atkritumu apsaimniekošanas līgumu, konsultējoties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un ņemot vērā tā ieteikumus. Uzklausot iedzīvotāju vēlmes, līgumā ir izdarīti labojumi, piemēram, par atkritumu izvešanas dienām. Pēc iedzīvotāju lūguma tas notiks arī darba dienās. Līgumus "Eko Rīga" ir piegādājusi 2600 privātmāju pastkastītēs, izvietojusi informāciju ar aicinājumu slēgt līgumus Mārupes novada publiskajās vietās, ievietojusi divas publikācijas vietējā laikrakstā, izvietojusi lielu informācijas apjomu gan savā, gan Mārupes novada mājas lapā, nodrošinājusi līgumu apspriešanas iespējas Mārupes novadā domē divas reizes nedēļā, regulāri tikusies ar Mārupes domi, piedalījusies arī domes sēdēs.
"Uzņēmums no savas puses dara visu, lai iedzīvotāji būtu pārliecināti, ka viņu novadā atkritumu apsaimniekošanas situācija tikai uzlabosies," norādīja Tamuža.