Posta to, kas citiem kalpo ērtībai
Pirms gada Carnikavas novada domes administrācijas toreizējais vadītājs Imants Pastors "Apriņķis.lv" korespondentam ar lepnumu izrādīja nule tapušos pludmales infrastruktūras elementus Lilastē – gājēju celiņus pāri kāpām uz pludmali un ģērbšanās kabīnes –, piebilstot, ka pludmales labiekārtošana notiek arī Gaujā, Kalngalē un citur.
Taču šogad ar "Carnikavas komunālservisa" direktora vietnieku Lauri Bernānu runājam par salauztajiem gājēju celiņiem, sadedzinātu pārvietojamo tualeti un ugunskuru pārģērbšanās kabīnē – postījumiem, ar kādiem novada komunālservisa ļaudīm pludmalē jāsastopas kopš peldsezonas sākuma.
"Vismaz reizi mēnesī, kad ir silts laiks un garākas brīvdienas, jārēķinās ar to, ka uz pludmali dodas arī cilvēki, kuri mēdz salauzt vai aizdedzināt to, kas citiem kalpo ērtībai. Tā, jūnijā Kalngales apkaimes pludmalē vandaļi nodedzināja pārvietojamo plastmasas tualeti, bet viendien kāds bija sakurinājis ugunskuru ģērbšanās kabīnē. Acīmredzot postītājam bija šķitis, ka kabīnē ir aizvējš un siltumā varēs labi pasēdēt," sarūgtināti teic L. Bernāns, piebilstot, ka rezultātā ticis izdedzināts caurums ģērbtuves koka grīdā.
Regulāri jālabo gājēju celiņi
Kā stāsta L. Bernāns, gājēju celiņi Lilastē, Gaujā un citur būvēti, lai saudzētu dabu un atvieglo atpūtnieku nokļūšanu līdz liedagam. Tos ierīkojot, pašvaldība vismazāk domāja, ka būs jācīnās ar postītājiem. Lai nepieļautu transportlīdzekļu kustību pa celiņiem, gājēju laipu abās malās ik pa gabalam tika ierakti divi stabiņi. Taču tas netraucē kvadriciklu vadītājiem, kuri vizinās pa piejūras meža ceļiem, uzbraukt arī uz koka laipām un "paspolēt". Rezultātā koka laipu stiprinājumi izļogās, bet reizēm dēlīši salūst.
Komunālservisa priekšnieka vietnieks teic, ka policija gan dara, ko var, un cīnās ar kvadriciklu vadītājiem, bet ne pārāk sekmīgi. Pirmkārt, šiem braucamrīkiem nav numura zīmes, otrkārt, braucējus ķiverēs nav viegli atpazīt. Turklāt postītājs no tikšanās ar policiju parasti izbēg, aizbraucot pa vietām, kur kārtības sargi ar savu auto netiek.
Vēl viens laipu postīšanas veids, ko piemin L. Bernāns, ir dēlīšu zagšana nomaļākās vietās. Tā tas noticis, piemēram, Gaujā, Skautu ielas galā. "Nāk cilvēki ar skrūvgriežiem, izskrūvē skrūves un nes dēlīšus prom. Varbūt kaut ko mainītu novērošanas kameru izlikšana, bet aiz katra līkuma jau kameru nenoliksi," viņš atzīst.
Bez sabiedrības atbalsta neiztikt
"Mēs nezinām, kas ir tie pludmales infrastruktūras objektu postītāji, jo pie rokas pagaidām neviens nav pieķerts. Visticamāk, tas ir kāds šaurs vietējo iedzīvotāju slānis," domā L. Bernāns.
Iespējamais risinājums, viņaprāt, varētu būt novērošanas kameru izvietošana, taču, ja kāds nāks uz pludmali ar mērķi demolēt vai nodedzināt, tad nepalīdzēs pat speciāla aizsardzība – vandalis savu ļauno darbu izdarīs tāpat.
"Daudz labāk būtu, ja cilvēki, redzot kaut ko aizdomīgu vai pamanot kompāniju, kuras uzvedība atšķiras no ierastajiem priekšstatiem par atpūtu, ziņotu policijai. Komunālserviss izpostīto var sakārtot, bet nolikt pa sargam visās riskantajās vietās nevar," atzīst Carnikavas novada pašvaldības aģentūras "Carnikavas komunālserviss" priekšnieka vietnieks Lauris Bernāns.
Lauris Bernāns: Pie šūpolēm pilsētas parkā bija plāksnīte ar drošības noteikumiem, kas jāievēro šūpojoties. To no žoga ātri noplēsa. Tad noteikumus piestiprinājām it kā neaizsniedzamā vietā uz pašām šūpolēm, tomēr kāds taču uz tām bija uzrāpies un plāksni atkal noplēsis.
