27.06.2012 07:30

Carnikavas veloceliņš vīsies cauri kāpām (papildināta)

Autors  Elīna Kondrāte, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Krišjānis Grantiņš

Abpus Carnikavai gan Rīgas, gan Saulkrastu pusē ir izbūvēts veloceliņš, bet Carnikavas novada teritorijā veidojas pārrāvums.

Novada dome rosinājusi veloceļa izbūvi dabas parka "Piejūra" teritorijā, jūras piekrastes joslā no Vecāķiem līdz Lilastei. Asfaltbetona seguma veloceliņš paredzēts trīs metrus plats un 26 kilometrus garš.


Iedzīvotāji atzinīgi vērtē šo ideju, taču izteikuši bažas par lielām būvniecības izmaksām, veloceliņa maršruta nepareizu izvēli, kā arī kaitējumu dabai. Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Latvijas Zemnieku savienība) teic, ka iedzīvotāju šaubas ir saprotamas, taču, izbraucot iecerēto trasi, domas, visticamāk, mainītos.

Veloceļa funkcija būs padarīt kontrolējamu milzīgo cilvēku plūsmu kāpu zonā. "Viens veloceliņš nodarīs mazāku ļaunumu, nekā lielā cilvēku plūsma. Turpmāk velobraucēji varēs pārvietoties tieši pa veloceļu," norāda D. Jurēvica. Plānotais veloceļš atradīsies 50 līdz 200 metru attālumā no priekškāpas vai meža sākuma.

Savukārt, atbildot uz bažām, ka veloceliņā tiks ieguldīti pārāk lieli finansiālie līdzekļi, domes priekšsēdētāja teic, ka veloceļa ieguvumus būs novērtēt ilgākā laika posmā. Plānots, ka tas piesaistīs tūristus, kas savukārt novadā varētu veicināt uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu rašanos. "Varēsim pēc gadiem vērtēt, cik liels bijis tūristu pieplūdums arī tālāk par šo trasi." Pasaules pētījumi liecinot, ka viens velotūrists vietā, kur uzturas un nakšņo, tērē vidēji 30 latus.

Carnikavas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis norāda, ka šobrīd nav piesaistīts finansējums veloceļa izbūvei, bet Carnikavas novada pašvaldībai veloceļa tehniskā projekta izstrādei ir atvēlēts finansējums 54 865,10 latu apmērā, no kura Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts ir 43 892,08 lati, bet pašvaldības līdzfinansējums 10 973,02 lati.

"Paredzamās būvdarbu izmaksas būs iespējams prognozēt tehniskā projekta sagatavošanas noslēgumā, izstrādājot būvniecības darbu kontroltāmes, " norāda E. Pudzis. Tehniskais projekts būs pamats Eiropas Savienības finansējuma piesaistei būvdarbu veikšanai nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.