23.05.2016 07:44

VARAM parlamentārais sekretārs: Bez darbavietām novadā nekā nebūs

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Jānis Eglīts: Pozitīvi ir tas, ka cilvēki var pārcelties uz jebkuru sev tīkamāku vietu, piemēram, Ādažiem, kur dzīvokļi nav tie lētākie. Vai to var kaut kā regulēt no augšas? Drīzāk jau ne, bet tas liek pašvaldībām savā starpā konkurēt. Jānis Eglīts: Pozitīvi ir tas, ka cilvēki var pārcelties uz jebkuru sev tīkamāku vietu, piemēram, Ādažiem, kur dzīvokļi nav tie lētākie. Vai to var kaut kā regulēt no augšas? Drīzāk jau ne, bet tas liek pašvaldībām savā starpā konkurēt. Einārs Binders

Pierīgas iedzīvotāju skaits aug un pašvaldības attīstās, jo spēj piemēroties mūsu laika izaicinājumiem, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

– Šobrīd uzmanības centrā ir skolotāju algas, un Pierīgas pedagogi ir satraukti, ka algas pieauguma vietā viņiem naudas būs mazāk...


– Bažas rada jaunie skolotāju atalgojuma modeļi, jo Pierīgas skolu pedagogi, salīdzinot ar skolotājiem citu novadu skolās, var izrādīties cietēji. Taču skaidrs ir viens – reformām jābūt, ja vēlamies pārmaiņas, bet ir svarīgi, lai to rezultātā nebūtu zaudētāju.

Cits jautājums – kas notiks ar mazajām skolām. Daudzviet mūsu valstī par Eiropas Savienības naudu tika sakārtotas skolas, kurās iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ tagad nav bērnu, kas tur varētu mācīties. Tas nav pareizi, jo līdzekļi ir jāiegulda, lai uzlabotu apstākļus un nodrošinātu attīstību novadā esošajiem bērniem, nevis skolai būt tikai tāpēc, lai attaisnotu Eiropas fondu naudas izlietošanu.

Pareizāk tomēr būtu domāt tādās kategorijās, ka tur, kur ir pieprasījums, pašvaldībai jāsniedz pakalpojums. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka pamatskolām ir jābūt katrā pagastā pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai, bet vidusskolas var pastāvēt tikai spēcīgajos novados un to centros, kur tiek nodrošināts skolēnu skaits.

– Vai izeja varētu būt mazo skolu specializācija?

– Daudzas skolas diemžēl vai par laimi ir specializējušās virzienos, kur var saņemt Eiropas fondu naudu, bet ne vienmēr līdz galam izvērtējušas, vai tas, kas tiek piedāvāts, ir pieprasīts izglītības tirgū.

Būtiskākais šajā ziņā ir tas, ko cilvēki grib saņemt, ne tikai tas, kas tiek piedāvāts, izejot no tā, ko es jau pieminēju, proti, Eiropas fondu apguves. Tā veidojas bezizejas situācija. Ir jāsaprot, ka skolu piedāvājums arī ir tirgus.

No otras puses, ja skola spēs atrast savu nišu izglītības tirgū, tā ne tikai spēs izdzīvot, bet arī attīstīsies.

– Kādēļ pieklusušas runas par novadu reformām?

– Šobrīd atbilstoši valdības deklarācijai un rīcības plānam mēs runājam par sadarbības teritoriju izveidošanu. To ietvaros pašvaldības var sadarboties kādos konkrētos jautājumos un laika gaitā apvienoties.

Novados pamatā viss ir atkarīgs no tā, vai cilvēkiem uz vietas ir, ko darīt, vai nav. Piemēram, piedāvājums Mālpilij pievienoties Siguldai bija jau pirms laba laika, bet novads izvēlējās patstāvību, jo bija pārliecība, ka pašvaldība var sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Taču skaidrs, ka novads, kas atrodas tuvu Rīgai, pamazām iztukšosies, ja tur nebūs darbavietu. Turklāt bez darbavietām svarīgs ir arī piedāvātais pakalpojums, lai novadā būtu bērnudārzi, skolas, iespēja apmeklēt ģimenes ārstu. Tagad novados attīstās klientu apkalpošanas centri, bet te uzreiz jāteic, ka atsevišķi novadi neuzskata par nepieciešamu nodrošināt saviem iedzīvotājiem šo pakalpojumu.

Drošas nākotnes nav arī tajos novados, kur lielākā daļa budžeta naudas tiek izmantota administratīvā aparāta uzturēšanai, nevis attīstībai. Tas nozīmē, ka savus resursus novads izsmels tuvākajos gados. Te var atsaukties uz jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu vai valsts attieksmi, bet katrā konkrētā novadā tomēr ir vadība, kurai ir pienākums rūpēties par saviem iedzīvotājiem, un, ja tā to nespēj, iedzīvotājiem ir jāvērtē šā darba rezultāti.

– Kā dzīvi Pierīgā ir ietekmējis Rīgas pašvaldības lēmums palielināt nekustamā īpašuma nodokli tiem, kuriem ir īpašumi pilsētā, bet īpašnieki savu dzīvesvietu deklarējuši citur?

– Tas patiesībā ir pašvaldību karš par iedzīvotājiem. Es pats esmu no Baldones un pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām rūpīgi skatījos, kā mainās iedzīvotāju skaits novadā. Secināju, ka uz to laiku Baldonē faktiski bija aptuveni 7500–7800 iedzīvotāju, taču deklarēti tikai nedaudz virs 5500. Taču tikai tagad ir sadzirdēts, ka iedzīvotāju ir vairāk nekā deklarēto personu.

Kad Rīgā pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu īpašniekiem, kuri dzīvo citur, skaidrs, ka deklarēto Baldones iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Tagad gan par to uztraukties ir par vēlu. Svarīgāk bija jau laikus padomāt, kā iedzīvotājus piesaistīt nevis ar represīvām metodēm, bet ar pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Tas, ko dara Rīgas pašvaldība un Carnikavas novada pašvaldība, iekasējot palielinātu nekustamā īpašuma nodokli, no likuma viedokļa nav pārkāpums, jo valsts ir noteikusi, ka šo likmi 0,2–3% robežās var noteikt pašvaldības saistošajos noteikumos. Protams, skumji ir tas, ka cīņa par iedzīvotājiem notiek ar represīvām metodēm. No vienas puses, var sacīt, ka tā ir "priekšrocība" maksāt tikai 0,2% likmi, bet tas ir diskutējams jautājums.

Šobrīd Ministru prezidenta uzdevumā tiek veikts nodokļu audits par to, kādi nodokļi būtu piemērojami, tajā skaitā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Arī diskusijas Saeimā par kadastra vērtību noteikšanu atstājušas spēcīgu rezonansi uz visu valsti, lai kaut kas šajā ziņā mainītos.

– Ko turpmāk var sagaidīt Mucenieku iedzīvotāji? Nav dzirdēts, ka nelegālo ieceļotāju aizturēšanas centra izveide būtu atcelta.

– Noteikti bija nepieciešams meklēt citu risinājumu, kur izmitināt šos cilvēkus, un es personīgi, tāpat kā Nacionālā apvienība, neatbalstu šādu centru būvniecību tik tuvu apdzīvotām vietām, taču galvenais arguments bija, ka Muceniekos jau ir šāda veida infrastruktūra. Nākotnē plānots to attīstīt, un tur būs ne tikai patvēruma meklētāju, bet arī nelegālo ieceļotāju īslaicīgās uzturēšanās centrs un tiks izmitināti ne tikai Sīrijas vai Eritrejas bēgļi, bet visi, kas nelegāli šķērso mūsu valsts robežu. Iekšlietu ministrija grib šo infrastruktūru sakārtot, un tas nav nekas slikts. Taču vajadzētu būt skaidram, kā Mucenieku iedzīvotājiem kompensēt sagādātās neērtības.

Par regulārām kompensācijām runāt mēs varam, bet ir jāsaprot, ka tas šobrīd nav iespējams, tomēr kaut kas pretī viņiem ir jāsaņem. Šobrīd sācies darbs kopā ar Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, VARAM un Nacionālās apvienības deputātiem, lai iedzīvotājiem palīdzētu atrisināt viņu problēmas, piemēram, nodrošinot uz vietas policijas esamību. Turklāt jānodala vienreizēji pasākumi no darbiem, kas regulāri jāveic domei. Tāpēc sakārtota ietve nav kompensācija par to, ka blakus dzīvo nelegālie imigranti un patvēruma meklētāji.

– Pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas. Visticamāk, atkal būs pašvaldību domes, kurās 15 deputāti pārstāvēs astoņas, pat deviņas partijas.

– Tas, cik partiju pārstāvēts novada domē, ir pašu vēlētāju rokās. Manuprāt, situācija mainītos, ja pašvaldību vēlēšanās piedalītos tikai partijas, bet ne vēlētāju apvienības. Pavisam skaidri ir jānosaka, kas ir politiskā atbildība, pretējā gadījumā turpināsies taktika: "Kā var nesolīt!" Bet svarīgi taču ir, lai priekšvēlēšanu laika solījumi tiktu izpildīti!

Pierīga lielā mērā ir Rīgas "guļamrajons", no kurienes cilvēki rītos dodas uz darbu, bet vakarā brauc atpakaļ pārnakšņot. Taču tas nenozīmē, ka viņiem nevajadzētu padomāt par savas pašvaldības vēlēšanām. Un tās, manuprāt, būs spēcīgs indikators, kas parādīs, kas notiks nākamajās Saeimas vēlēšanās.