Taujāts, ko LDz varētu iegūt no attiecīgā projekta, Bērziņš atzīmēja, ka ir tuvāki un tālāki mērķi. "Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas renovācija ir plānota līdz 2022. gadam, kad noslēdzas šis Eiropas Savienības fondu plānošanas periods. Tieši šī iemesla dēļ mēs pašlaik neveicam stacijas renovācijas darbus. Tā ir centrālā stacija un tai ir jāizskatās kā paraugam visām citām stacijām. Taču tieši tādēļ mēs pašlaik darbus neveicam, jo tas ir jādara kopā ar "Rail Baltica" un arī ar Rīgas autoostu, attīstot to par multifunkcionālu punktu, dodot sabiedrībai pieeju ļoti modernam transporta mezglam, no kura var nokļūt praktiski ikvienā virzienā. Tas ir būtiski, un tā ir viena no pievienotajām vērtībām," pauda LDz vadītājs.
Pēc viņa teiktā, ja infrastruktūra būs laba un kvalitatīva, tad to izmantos pēc iespējas daudz pasažieru. Savukārt, ja būs daudz pasažieru, tad vajadzēs vairāk vilcienu, un, ja būs vairāk vilcienu, vairāk izmantos LDz infrastruktūru. "Visi gūst kaut kāda veida labumu – tajā skaitā mēs. Mēs arī ļoti labi redzam, ka pasažieris, kurš atbrauc ar "Rail Baltica", pēc tam var izmantot nacionālā mēroga transportu. Nav arī izslēgts, ka līdz 2025. gadam, kad noslēdzas "Rail Baltica" projekts, valsts līmenī tiek izlemts, ka uz Rīgu ir nepieciešamas arī tiešās līnijas no Bauskas, no Salacgrīvas. Tas no infrastruktūras izmantošanas viedokļa būtu tikai pozitīvi," skaidroja Bērziņš.
Vienlaikus viņš norādīja uz projekta ietvaros plānoto Salaspils loģistikas centru. "Ja tas ir loģistikas centrs, tajā ir jābūt kravu apgrozījumam, un tā ir papildu iespēja klientiem piedāvāt dažāda veida loģistikas savienojumus. Tādēļ no tā nevajag baidīties, un pilnīgi noteikti tas nebūs iemesls, kādēļ LDz varētu pazaudēt kravas," uzsvēra kompānijas vadītājs.
"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro.
LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.