Raidījums skaidro, ka vienīgajā dārzkopju skolā Latvijā, kurā vieta paredzēta apmēram tūkstotis audzēkņiem, pašlaik mācās vien nedaudz virs 200 skolēnu. Turklāt tikai ceturtā daļa no viņiem apgūst dārzkopja profesiju, pārējie - izglītojas ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu programmās.
Skola aplēsusi, ka tās nekustamo īpašumu vērtība ir apmēram desmit miljoni eiro, taču tikai 13% zemju tiek izmantotas mācību procesam. "Pusi no skolai piederošajām zemēm iznomā. Taču ieņēmumi ir nesamērīgi zemi pret iznomāto platību - gadā vidēji 40 tūkstoši eiro. Turklāt skolu jau ilgstoši vajā problēmas ar finanšu pārvaldību," klāsta "de facto".
Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības priekšsēdētājs Ansis Birznieks uzsver, ka skolai joprojām nav direktora. "Direktors nav atrasts, valdes loceklis reāli strādā vienu dienu nedēļā, direktora vietniece tagad pāris nedēļas ir, es nezinu, vai bērniņš slims, vai pati slima, kā var strādāt vesela skola, kas ir salīdzinoši liela saimniecība, ar lielu kolektīvu izteikti smagā brīdī, kad nav saimnieka?" retoriski jautā Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības priekšsēdētājs A.Birznieks.
Pēc raidījuma ziņotā, jau kopš 2000. gadu sākuma ar iznomātajām zemēm saistītās problēmas bijušas par iemeslu vairāku skolas direktoru nomaiņai. Tobrīd noslēgta virkne nomas līgumu uz 50 gadiem - pie zemēm Ķemeru un Viesturu ielās tika ar savulaik ietekmīgās "Skonto" grupas īpašnieku Gunti Indriksonu saistītais uzņēmējs Igors Stepanovs.
Vēlāk Stepanova uzņēmumā "Īpašumu attīstības projektu grupa" par līdzīpašnieku kļuva advokāts, agrāk par "Parex bankas" pelēko kardinālu uzskatītais Juris Vanags.Un kā stāsts Bulduru dārzkopības vidusskolas jurists Ilgonis Kļaviņš uzņēmums nav maksājis nomas maksu, vienu brīdi bijis izlīgums, bet tad Valērijs Kargins atrakstīja "vairākas vēstules un paņēma viņu parādu uz sevi un mums samaksāja".
Pavisam nesen skola uzzinājusi, ka "Īpašumu attīstības projektu grupa" cenšas pārdot zaudētās nomas tiesības. "Mēs esam izbeiguši ar viņiem nomas līgumu, bet šīs neesošās tiesības viņi cenšas pārdot par 2,5 miljoniem eiro," klāsta I. Kļaviņš.
Raidījums vēsta, ka Stepanova vadītā uzņēmuma "Īpašumu attīstības projektu grupa" juridiskajā adresē firma nav atrodama. Tāpat uz norādītajiem tālruņa numuriem neviens neatbild. "Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka "Īpašumu attīstības projektu grupa" neveic nekādu saimniecisko darbību, un ir vien skolas zemes nomnieks.
Līdzīgā veidā Stepanovs ieguvis nomas tiesības ēkai Kuģu ielā. Valsts kontroles arhīvos atrodams, ka tā pirms vairāk nekā desmit gadiem konstatējusi virkni pārkāpumu - ēka iznomāta kā mācību iestāde, taču rezultātā uzņēmējs tajā izīrējis dzīvokļus. Turklāt noteiktā nomas maksa ēkai nepamatoti samazināta uz pusi. "Visticamāk, mērķis bijis ēku privatizēt. Līdzīgi mēģinājumi bijuši saistībā arī ar zemēm Jūrmalā," norāda raidījums.
"Četri no mūsu nomniekiem attiecībā uz skolas zemēm ir līdz likumā noteiktajam termiņam - 2006. gada 31. augustam - iesnieguši privatizācijas ierosinājumus. Tas nozīmē, ja tiktu noņemtas visas bremzes, kas kavē šo privatizāciju, šiem ļaudīm būtu likumīgas tiesības privatizēt šo zemi," min skolas jurists I.Kļaviņš.
Līdz šim to liedz pirms desmit gadiem pieņemtais likums. Tas paredz, ka skolas īpašumus nedrīkst atsavināt un privatizēt. Taču, ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems likumu atcelt un mācību procesā neizmantoto zemi atdot Valsts nekustamo īpašumu pārraudzībā, situācija varētu mainīties.
Birznieks pieļauj - iespējams, kādam ir izdevīgi, ka skola lēnām "plūst uz leju".
Pašlaik skolas nākotne ir neskaidra. Iespējams, to pievienos kādai no augstākās izglītības iestādēm. Savukārt zemes un ēkas varētu atdot "Valsts nekustamajiem īpašumiem". "Tā kā šis SIA, kapitālsabiedrības statuss neatbilst likumam, valdība jau šovasar lēma, ka tā ir jāpārveido par iestādi. Tādā gadījumā būtu skatāms, kuri īpašumi ir vajadzīgi skolai tieši mācību procesam, kuri nav," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Elmārs Martinsons.
Tiesa gan, apmēram trešdaļu no visiem izdevumiem skola līdz šim sedza ar pašu ieņēmumiem. Ja tai turpmāk liegs iespēju pelnīt, valsts finansējums izglītības iestādei būs jāpalielina par apmēram pusmiljonu eiro. Pagaidām ministrija neatbild, vai būs gatava palielināt nepieciešamo finansējumu skolai.