Kā iepriekš teju vienbalsīgi pauduši Pierīgas novadu mēri, pakļaut 60% vērtēto ieņēmumu izlīdzināšanai ir neprāts. Tas nozīmē, ka Pierīgas novados, kur iedzīvotāju ir vairāk un līdz ar to arī vairāk vajadzību, nāksies atteikties, piemēram, no akūti nepieciešamās skolu būvniecības vai ceļu sakārtošanas.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis:
"Kaut arī Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka 2016. gadā pašvaldību budžeti kopumā pieaugs par 92 miljoniem, Saulkrastu novada budžets šogad ir ar 0% pieaugumu. Budžeta ieņēmumi 2016. gadā plānoti piecu miljonu apmērā, maksājums pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – 614 tūkstoši.
Jau 2015. gadā pašu budžeta līdzekļu faktiski pietika tikai teritorijas uzturēšanai un nepieciešamākajiem remontdarbiem. 2016. gads uzskatāms par samazinājuma gadu, jo papildu izdevumi rodas sakarā ar minimālās algas paaugstināšanu valstī. Tāpat valsts no 2016. gada 1. janvāra nodevusi pašvaldības pārziņā bijušos valsts autoceļus novada teritorijā, kas prasa papildu līdzekļus to uzturēšanai.
Ņemot vērā ikgadējos apjomīgos maksājumus izlīdzināšanas fondā un to, ka novadam nav iespējams piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus infrastruktūras atjaunošanai, pēdējo 10 gadu laikā nav kapitāli atjaunota neviena pašvaldības iela vai autoceļš. Palielinoties izdzīvotāju skaitam bijušās dārzkopības sabiedrībās, arvien pieaug arī vides problēmas centralizēto komunikāciju, meliorācijas būvju un piebraucamo ceļu trūkuma dēļ. Atpūtnieki peldsezonā sūdzas par autostāvvietu un tualešu trūkumu. Lai saglabātu jutīgās kāpas un pludmali, ievērojami līdzekļi ik gadu jāiegulda to uzturēšanā.
No iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiek iekasēti ārkārtīgi augsti nekustamā īpašuma nodokļi un aizskaitīti izlietošanai citās pašvaldībās. Teritorija faktiski tiek "izpumpēta". Iedzīvotājos valda neapmierinātība ar šādu nesamērīgu finansējuma pārdali.
Skumji, ka finanšu izlīdzināšanas aprēķinā netiek ņemti vērā pat aktuālie pieejamie dati, piemēram, no Iedzīvotāju reģistra par iedzīvotāju skaitu 2016. gada 1. janvārī. Tāpat ar 2015. gadu valsts deleģēja pašvaldībām apsaimniekot jūras piekrastes ūdeņus un pludmali, taču šī platība, kaut arī prasa ievērojamus uzturēšanas izdevumus, netiek ņemta vērā izlīdzināšanas aprēķinā.
Izveidota absurda situācija, ka "jaunajā modelī" pat Jelgavas pilsēta kļuvusi par dotācijas saņēmēju, kas pati sevi nevar uzturēt!"
Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics:
"Ķekavas novada pašvaldība jau vairākkārt ir publiski paudusi, tostarp finanšu ministram un atbildīgajai ministrijai, savu neapmierinātību ar jaunajām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, jo tas būtiski palielina finansiālo slogu jau esošajām "donorpašvaldībām", arī Ķekavas novadam. Saskaņā ar jauno modeli mums šajā fondā turpmāk jāmaksā 3,8 miljoni eiro, ko mēs varētu ieguldīt sava novada attīstībā un iedzīvotājiem būtisku problēmu risināšanā – piemēram, sākumskolas būvniecībai, vietu nodrošināšanai bērniem bērnudārzos, ielu sakārtošanai.
Neskatoties uz to, ka Pierīgas novados iedzīvotāju skaits pieaug, lielu naudas summu atdodam citām pašvaldībām, bet savu būtisko attīstības projektu risināšanai esam spiesti ņemt aizņēmumu un maksāt procentus.
Būtu saprotams, ja šī "dotācija" nonāktu trūcīgāko pašvaldību maciņos, taču realitātē šo naudu saņem arī lielie reģionālie centri, kam ir lielākas iespējas iegūt finansējumu attīstībai no dažādiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Jaunais likums nav pietiekami izsvērts, un nav izvērtēta tā ietekme ne tikai uz atsevišķu pašvaldību iedzīvotāju labklājību, bet arī uz valsts attīstību kopumā."
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis:
"Jūrmalas pilsētas iemaksa pašvaldību izlīdzināšanas fondā sastāda ievērojamu izdevumu pozīciju – 2016. gadā maksāsim 11,73 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu jeb 2,81 miljonu eiro vairāk nekā 2015. gadā. Tā ir gandrīz astotā daļa no pilsētas budžeta izdevumiem – vidēji rēķinot, katrs jūrmalnieks no saviem nodokļiem trūcīgajām pašvaldībām atdos 203 eiro (2015. gadā – 156 eiro). Tas tiešām ir daudz.
Ja finansējums paliktu pilsētas rīcībā, Jūrmala būtiski mazinātu aizņēmumu daļu, lai sakārtotu skolas, kultūras un sporta infrastruktūru, arī ceļus un ietves. Piemēra pēc – par šo naudu pilsēta gandrīz pilnībā nosegtu Dzintaru vēsturiskās koncertzāles restaurācijas un rekonstrukcijas izmaksas. Neskatoties uz to, ka tā ir Latvijas senākā koncertzāle, kas turklāt iekļauta kultūras kanonā, no valsts ēkas atjaunošanai nesaņēmām ne centa.
Vienlaikus skaidrs, ka pašreizējā situācijā daudzas pašvaldības bez donormaksājumiem nevar izdzīvot. Vidējā termiņā valsts līmenī būtu jārod gudri un sabalansēti risinājumi, lai iemaksas izlīdzināšanas fondā nebremzētu pilsētu attīstības iespējas."
Iepriekš:
Šogad trūcīgajām vietvarām no Pierīgas iedzīvotāju nodokļu naudas tiks miljoni