14.12.2015 12:58

Mārupe aicina pilnveidot ziņojumu par “Rail Baltica” projekta ietekmes uz vidi novērtējumu

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mārupe aicina pilnveidot ziņojumu par “Rail Baltica” projekta ietekmes uz vidi novērtējumu Einārs Binders

Ņemot vērā iedzīvotāju un ekspertu viedokļus saistībā ar modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvi Mārupes novadā, pašvaldība vērsusies Vides pārraudzības valsts birojā ar lūgumu pilnveidot "Rail Baltica" būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, portāls "Apriņķis.lv" uzzināja pašvaldībā.

Kā bija vērojams nesen notikušajā projekta sabiedriskajā apspriedē, šobrīd iedzīvotājiem nav būtisku iebildumu pret alternatīvo trases novietojumu, jo alternatīvais trases variants vairs nešķērso Vētras ciemu un skar mazāk iedzīvotāju un uzņēmumu teritoriju. Tāpat piedāvātais trasējums labāk atbilst pašvaldības attīstības plāniem.


Tomēr vienlaikus pašvaldībā norāda, ka, ņemot vērā iedzīvotāju un ekspertu bažas, Mārupes pašvaldība 11. decembrī iesniegusi Vides pārraudzības valsts birojam priekšlikumus pilnveidot "Rail Baltica" būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Pašvaldības skatījumā nepieciešams paredzēt projekta realizācijas gaitā pārbūvēt visus infrastruktūras objektus, kas tiks šķērsoti vai tiks ietekmēti dzelzceļa trases "Rail Baltica" izbūves laikā, lai nepasliktinātu infrastruktūras pieejamību īpašniekiem pēc projekta realizācijas. Tāpat tehniski esot jāparedz visi šķērsojumi, kas saistīti ar A5 autoceļu, tostarp jāsaglabā arī esošie pieslēgumi.

Vienlaikus jāizstrādā detalizēti risinājumi, lai savienotu vienā koridorā A5, "Rail Baltica" un ilgtermiņā plānoto 1520 mm Daugavas kreisā krasta savienojumu ar ostu, nešķērsojot Mārupes novada Mazcenu kapus Jaunmārupē. Projektā arī esot jāiekļauj potenciālā A5 savienojuma izveidošanu ar lidostu "Rīga".

Savukārt, veidojot apakšzemes tuneļus zemes gabalu piekļuvei un transporta koridora šķērsošanai, ir jāparedz tādi tehniskie risinājumi, lai šķērsojumi būtu iespējami arī ar lauksaimniecības tehniku un būvniecības tehniku, kā arī speciālo kravu pārvietošanai.

Aprēķinot kompensācijas, būtu jāparedz zemes izmantošanas mērķa sākotnējais statuss vēl pirms lokālplānojumā noteiktās transporta teritorijas, nosakot to ar īpašu valdības normatīvo aktu par katru konkrēto zemesgabala īpašumu. Tāpat esot jābūt skaidriem nosacījumiem atsavināmiem īpašumiem, ņemot vērā arī tos īpašumus, kas tiks skarti tikai daļēji un kam dzelzceļa izbūves gadījumā tiktu traucēta piekļūšana.

Portāls "Apriņķis.lv" jau ziņoja, ka 11. novembrī iedzīvotājiem izvērtēšanai tika nodots modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Un nupat, 11. decembrī noslēgusies arī priekšlikumu un viedokļu iesniegšana šim ietekmes uz vidi ziņojumam.

15 Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, novembrī un decembrī notika sabiedrisko apspriešanu otrais raunds "Rail Baltica" projektam. Otrajā apspriešanas raundā iedzīvotāju attieksme pret "Rail Baltica" projektu ir mainījusies, Pierīgas ļaudis ar sliežu ceļu maršrutu savā novadā ir samierinājušies, un kareivīga kritika vairs neizskan.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

"Rail Baltica" trase Pierīgā šķērsos Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novadus.

Iepriekš:

Mārupieši kareivīgo nostāju metuši pie malas, pret Rail Baltica projektu izturas rezervēti