Ja atceras šā projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kas notika šogad februārī un martā, kad sliežu ceļu maršruts iedzīvotājiem tika prezentēts pirmo reizi, iedzīvotāju interese par šo projektu bija milzīga. Novadu kultūras nami bija ļaužu pilni, bija sanākuši vairāki simti vietējo, turklāt projekts, kas sola vērienīgas pārmaiņas Latvijas dzelzceļa satiksmē un arī ekonomikā, tika visai pamatīgi kritizēts.
Pavasarī iedzīvotāji apšaubīja gan šī vairākus miljardus vērtā projekta lietderību, gan bija satraukušies par savu dzimto māju iespējamo nojaukšanu, gan troksni, ko varētu izraisīt sliežu klaboņa, gan sabojāto ainavu, kā arī vēl virkni citu lietu.
Lielāka skaidrība – konservatīvāka saruna
Jāteic, ka otrajā apspriešanas raundā iedzīvotāju attieksme pret "Rail Baltica" projektu ir mainījusies. Kā, esot klāt vairākās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs, novēroja "Apriņķis.lv", šajā reizē tās apmeklēja ne vairs simti, bet vien daži desmiti vietējo. Turklāt izskatās, ka Pierīgas ļaudis ar sliežu ceļu maršrutu savā novadā ir samierinājušies. Šoreiz iedzīvotāji vairs neizteica kareivīgu kritiku, tomēr attieksme pret projektu pārsvarā bija rezervēta, diskusijas ar trases plānotājiem – konstruktīvas.
Iemesls tādām pārmaiņām ir ļoti vienkāršs. Proti, tagad sliežu ceļu maršruts kļuvis precīzāks. Pirmkārt, trases 300 metru platais koridors samazināts uz 60 metriem, kas nozīmē ne vien to, ka trase skar krietni vien mazāk privātīpašumu, bet arī vieš lielāku skaidrību, kur tieši sliedes atradīsies. Otrkārt, ir izstrādātas trases alternatīvas tām pašvaldībām, kuras ar iepriekš piedāvāto ātrvilcienu maršrutu savā novada teritorijā nebija apmierinātas. Treškārt, ir tapuši dažādi trases tehniskie risinājumi, piemēram, trokšņu sienas, pārvadi, tilti, līdz ar to iedzīvotāji tagad var daudz uzskatāmāk ieraudzīt, kā nākotnē modernā dzelzceļa līnija viņus ietekmēs. Ceturtkārt, Satiksmes ministrijas šovasar izstrādātais pētījums vieš daudz lielāku skaidrību par kompensācijām "Rail Baltica" dēļ.
Tāpēc Pierīgas ļaudīm tagad bija krietni mazāk jautājumu un neskaidrību. Cilvēki šobrīd interesējas par praktiskām lietām: vai gar manu māju būs trokšņu siena, vai man būs pievadceļš, kā trase ietekmēs manu ikdienu, vai nebūs sastrēgumu. Tāpat iedzīvotāji grib zināt, ko un kā kompensēs un kurā brīdī kompensācijām būs jāpiesakās.
Ķekavā un Baldonē pret "Rail Baltica" izturas labvēlīgi
Pavasarī sabiedriskajā apspriedē Ķekavā gāja karsti – gan iedzīvotāji, gan pašvaldība nebija apmierināti ar trases maršrutu. Valdīja uzskats, ka redzamu ieguvumu no šā projekta iedzīvotājiem nebūs un trases dēļ nāktos ciest ēku un zemju īpašniekiem. Taču tagad Ķekavā "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana notika pavisam mierīgi. Apmēram 30 vietējo iedzīvotāju attieksme pret projektu šoreiz bija pat labvēlīga, un arī jautājumu tikpat kā nevienam nebija. Tas tāpēc, ka šovasar gan pašvaldība, gan vietējie Daugmales iedzīvotāji kopā ar pētniekiem izdomāja labāko "Rail Baltica" sliežu ceļu risinājumu Ķekavas novadam. Sākotnējā trases koridora ietvaros trase tagad novietota cieši blakus Rīgas apvedceļam un pabīdīta tā, lai nevienu netraucētu.
Arī Baldonē pēc "Rail Baltica" maršruta precizēšanas attieksme pret to ir pozitīva. Šobrīd neviens no piedāvātajiem trases variantiem Baldonē vairs nešķērso apdzīvotas vietas – ne Pulkarni, ne vasarnīcu ciematus "Sarma" un "Misa". Trase ir pabīdīta arī nostāk no radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons", līdz ar to bažas par iedzīvotāju drošību vairs netika dzirdētas.
Mārupieši kareivīgo nostāju metuši pie malas
Mārupieši, šķiet, samierinājušies, ka modernā "Rail Baltica" trase šķērsos novada teritoriju. Vismaz sestdien uz "Rail Baltica" apspriedi bija sanākuši aptuveni 70 vietējo iedzīvotāju, nevis simti. Atmosfēra apspriedē Mārupē bija diezgan rezervēta, no kareivīgās nostājas tikpat kā nebija ne miņas. Taču pavasarī Mārupē ar ieplānoto "Rail Baltica" maršrutu cauri Vētras ciemam bija tik ļoti liela neapmierinātība no iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības puses, ka tika pat sūtīta vēstule premjerei.
Tomēr tagad, ņemot vērā iebildumus, Mārupei ir izstrādāts alternatīvais trases risinājums gar Jaunmārupi paralēli apvedceļam. Šī trases varianta izbūve Mārupē gan būs dārgāka, taču tā, šķiet, iedzīvotājiem, domniekiem un uzņēmējiem patīk labāk. Tomēr sajūsmā par "Rail Baltica" dzelzceļa sliedēm mārupieši joprojām nav. Kā teica Bruno Čipa, kura īpašumu šķērsos viens no trases variantiem, labāk, ka tādas trases Mārupē vispār nebūtu, bet, ja tai caur Mārupi tomēr jāiet, tad variants gar Jaunmārupes ciematu ir labāks.
Salaspilī cer uz ekonomisko izrāvienu
Salaspils novada pašvaldībā, kur ieplānots būvēt ne vien dzelzceļa sliedes, bet arī multimodālo kravu termināli, uzskata, ka "Rail Baltica" projekts nesīs virkni ieguvumu, jo, kā sacīja novada mērs Raimonds Čudars, "termināļa būvniecība radīs darba vietas, kas mērāmas tūkstošos, un būs liels ekonomiskais efekts". Turklāt arī novada uzņēmēji nespēj vien sagaidīt, kad tas beidzot taps, jo "Rail Baltica" terminālis Salaspilī būs galvenais kravu uzkraušanās punkts Latvijā, no kura tiks vests miljoniem dažādu kravu, tostarp arī Latvijas ražotāju sarūpētais.
Tieši šā iemesla dēļ vietējie iedzīvotāji, kas apmeklēja otro projekta sabiedrisko apspriešanu Salaspilī, pret grandiozo projektu izturējās pozitīvi, dažbrīd pat izskanēja aplausi. Jāteic gan, ka salaspiliešiem "Rail Baltica" dēļ nāksies pieciest arī neērtības. Īpaši tas attiecas uz Salaspils novada Saulkalnes ciema iedzīvotājiem, jo tur trase ieplānota tieši pa vidu privātmāju ciemam, kur sabūvēti savrupnami. Tāpat kaimiņos trasei atradīsies arī mazdārziņi "Avotos" un apdzīvota vieta "Enerģētiķis".
Sējā nerimst kaislības ap "Rail Baltica" projektu
Ja citur sabiedriskās apspriedes vairs nebija tik kupli apmeklētas, Sējā interese par "Rail Baltica" projektu vēl aizvien ir nemainīgi liela. Stāvlaukumā pie Lojas kultūras nama, kur notika vērienīgā projekta sabiedriskā apspriešana, automašīnu bija tik daudz, ka šķita, ka tur uzstājas kāds Latvijā populārs mākslinieks, bet uz pašu sanāksmi bija ieradušies apmēram 100 vietējo.
Iedzīvotājiem jautājumu par "Rail Baltica" projektu bija ļoti daudz, turklāt atsevišķi novadnieki neslēpa savu neapmierinātību. Projekta īstenotājiem simboliski tika uzdāvināts pat bēru vainags, uz kura lentēm bija vēstījums, ka "Rail Baltica" dēļ tik klusi kā pirms tam vairs nebūs nekad! Šis vēstījums pauž vairāku vietējo iedzīvotāju attieksmi, ka tagad rimtā dzīve Gaujas ielejā, dzīvojot kaimiņos "Rail Baltica" sliedēm, būšot sabojāta.
Tomēr tā nebūt nav, ka visi Sējas novada iedzīvotāji kategoriski iestātos pret šo projektu. Sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pat sadalījās divās savā starpā karojošās nometnēs. Viena daļa pārmeta projekta lobēšanu, citi neslēpa sašutumu par vietējo iedzīvotāju neiecietīgo attieksmi pret projektu.
Svarīgi atcerēties, ka, līdzīgi kā Mārupei, arī Sējas novadam tiek piedāvāti divi potenciālie "Rail Baltica" maršruti. Viens no sliežu ceļu variantiem, kas atrodas tuvāk Ādažu novada teritorijai, skar 120 īpašumus un šķērso deviņus pašvaldības ceļus, savukārt otrs trases variants, kas iet gar apdzīvotām vietām "Pabaži" un "Ābelītes", skar 140 īpašumus un 11 pašvaldības ceļus. Projekta īstenotāji Sējas novadam iesaka izvēlēties pirmo variantu, jo tas skar mazāk īpašumu un Sējas novada lielo lauksaimnieku.
Garkalnes, Stopiņu un Olaines novadā pret "Rail Baltica" projektu nav iebildumu
Otro sabiedriskās apspriešanas sanāksmi Garkalnē šoreiz apmeklēja tikai 20 cilvēku. Tas tāpēc, ka "Rail Baltica" trase Garkalnes novadā ieplānota tikai kilometra garumā. Turklāt tā galvenokārt šķērso mežus un skar vien pāris vēl neapbūvētu zemes gabalu netālu no Skuķīšiem.
Vēl mazāk uz projekta "Rail Baltica" otro sabiedrisko apspriešanas sanāksmi ieradās Olainē. Tur to apmeklēja vien deviņi cilvēki. Nelielā interese galvenokārt skaidrojama ar to, ka trase pārsvarā šķērso mežus un modernā infrastruktūras objekta būvniecība tieši vai netieši skar vien trīs četrus nekustamos īpašumus.
Arī Stopiņu novadā otrā sabiedriskās apspriešanas sanāksme noritēja mierīgi, lai gan to apmeklēja aptuveni 90 vietējo iedzīvotāju. Šī sapulce bija tik kupli apmeklēta, jo netālu no vietas, kur Stopiņos ieplānota trase, atrodas daudz privātmāju. Tomēr iedzīvotājiem lielu iebildumu pret "Rail Baltica" projektu nebija, jo modernās dzelzceļa līnijas plānotā atrašanās vieta iet pa jau vēsturiski esošo dzelzceļa līniju Rīga–Ērgļi. Turklāt, ja vien tiks uzstādītas trokšņu sienas visā trases garumā, sliedes, tāpat kā vagonu apkopes punkts Aconē, cilvēkiem īpaši nekaitēs.
Ropažos raizējas par karavīru apbedījumiem, Inčukalnā izturas saprotoši
Vairāk nekā 20 vietējo iedzīvotāju, kuri apmeklēja "Rail Baltica" sabiedrisko apspriešanas sanāksmi Ropažos, šo projektu tagad arī uztver diezgan mierīgi, tomēr apspriešanas laikā bija ļoti aktīvi. Tika ieteikts ņemt vērā to, ka trases maršrutā Ropažu novadā vairākās vietās atrodas Pirmā pasaules kara laika apbedījumu vietas, tāpēc būtu jāveic šo apbedījumu izpēte un karavīru pārbedīšana. Bet kopumā Ropažu novadā trase galvenokārt iet cauri mežiem, pāri upēm, šķērso vairākus ceļus, skarot 20 privātīpašumus.
Arī Inčukalna novada iedzīvotāji pret sliežu ceļu novietojumu novadā izturas saprotoši, jo trase tagad ir novietota tā, lai neskartu gāzes vadus. Tā pabīdīta arī nostāk no Inčukalna gudrona dīķiem. Vienlaikus iedzīvotāji ir apmierināti arī ar Gaujas šķērsojumu, kā arī to, ka Vidzemes šoseju trase šķērsos pa augšu.
Iepriekš:
"Rail Baltica". Par un pret
"Apriņķis.lv" vaicā: Vai esat apmierināti ar "Rail Baltica" trases maršrutu?